Medijs: "Daugavpils satiksme" turpina iepirk detaļas no Krievijas
Vismaz 33 kompānijas vēl aizvien turpina importēt preces no Krievijas un Baltkrievijas - pēdējo 2 gadu laikā Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus, norāda "Nekā personīga".
Analītiķi secinājuši, ka 33 kompānijas, kas pēdējo divu gadu laikā importējušas preces no Krievijas un Baltkrievijas, 2022. un 2023.gadā uzvarējušas publiskajos iepirkumos. Pagājušajā gadā ar šādiem uzņēmumiem slēgti līgumi 215 miljonu, gadu iepriekš - 205 miljonu eiro vērtībā. Tātad kopā 420 miljoni eiro.
Liela daļa no importētājiem ir pārtikas, tekstila, farmācijas un loģistikas uzņēmumi. Tālāk valsts iestādēm un uzņēmumiem tie pārdod kokskaidu granulas, tehniskās gāzes, dabasgāzi, medicīnas iekārtas, zāles, laboratorijas iekārtas. Pircēji ir slimnīcas, pašvaldības, pat Nacionālie bruņotie spēki, noskaidrojis raidījums.
Dati liecinot, ka kopš kara sākuma ir strauji palielinājies elektropreču imports no Baltkrievijas. Pērn tas bijis divreiz lielāks nekā 2022.gadā. Viens no uzņēmumiem, kas importē detaļas no Baltkrievijas, ir kompānija "Regula Baltija". Tā ražo autentifikācijas tehnoloģijas, kuras piegādā arī Valsts robežsardzei.
Iekārtas no austrumiem iegādājas arī "Pasažieru vilciens". Igauņu miljonāra Oļega Osinovska firma "Skinest Latvija" tam piegādā dīzeļdzinēju rezerves daļas. Tagad firma pārsaukta par "Vero Trade", un par patieso labuma guvēju reģistrēta Veronika Osinovska. Detaļas no Krievijas turpina iepirkt arī "Daugavpils satiksme", vēstīja raidījums. Atbildīgās Saeimas komisijā raidījumam skaidroja, ka pašlaik Finanšu ministrijā top jauns, precīzāks likumprojekts. To gan deputāti sāks skatīt pēc vasaras pārtraukuma.
Konteksts
Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgs no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību.
Ar importētājiem situācija esot atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93, noskaidrojis raidījums.
Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā. Sabiedrības par atklātību "Delna" projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs raidījumam norādīja, ka "atvērto datu hakatons ir process, kurā tiek izmantoti valstu atvērtie dati, lai izstrādātu inovatīvus dažādus rīkus dažādu problēmu identificēšanai".
