Lielais jautājums: "Kāds būtu pareizais ceļš demogrāfijas problēmu risināšanā?" Nenodot drošības koncepciju un nepieļaut Rietumeiropas traģēdiju

Līdz ar to rodas Lielais jautājums: “Kāds būtu pareizais ceļš demogrāfijas problēmu risināšanā?” To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem - politologam Andim Kudoram, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim. Andis Kudors uzskata, ka Kultūras ministrija, izstrādājot jauno integrācijas plānu un tajā paredzot imigrantu skaita palielināšanu, pēc būtības ir nostājusies pret Latvijas nacionālās drošības koncepciju un domā, kā saglabāt divkopienu valsti. Viņš uzsver, ka pirmām kārtām jādomā nevis par robežu atvēršanu imigrantiem, bet gan par to, lai veicinātu dzimstību pašu zemē.

Jurģis Liepnieks, vērtējot Kultūras ministrijas izstrādāto plānu, teic, ka šāda Kultūras misitrijas izstrādātā politika var novest pie katastrofālām sekām, kādu to jau redzam Rietumeiropas valstīs, kur pārāk lielais imigrantu skaits jau līdzinās katastrofai, kas rada noziedzības pieaugumu, kā arī milzīgas problēmas kultūras un sociālajā jomā. Aigars Rostovskis teic, ka Latvijas sabiedrībā un darba tirgū pirmām kārtām būtu jāintegrē to tautu un nāciju pārstāvji, kuru vērtību sistēmas un antropoloģiskās saknes ir tuvākas latviešiem. Savukārt pret tiem, kuri veido savas noslēgtas komūnas, kuras neiekļaujas Latvijas lokālajā komūnā, mums jābūt daudz atturīgākiem.

Andis Kudors: "Kultūras ministrija domā, kā saglabāt divkopienu valsti"

Kultūras ministrija, izstrādājot jauno integrācijas plānu un tajā paredzot imigrantu skaita palielināšanu, pēc būtības ir nostājusies pret Latvijas nacionālās drošības koncepciju un domā, kā saglabāt divkopienu valsti, teic Andis  Kudors. Viņš uzsver, ka pirmām kārtām jādomā nevis par robežu atvēršanu imigrantiem, bet gan par to, lai veicinātu dzimstību pašu zemē.

Politologs uzskata, ka Kultūras ministrija izstrādājot šo plānu, ir “iegājusi lauciņā”, kurā tai vispār nebūtu, ko darīt, tas ir – migrācijas kontrolē: “Šajā dokumentā ministrija atsaucas uz “Providus” un Sergeju Kruku – tātad uz ekspertiem ar ļoti liberāliem uzskatiem, kuri īpaši par Latvijas valsts nāciju nerūpējas. Integrācijas dokumentā runāt par plašāku robežu atvēršanu ir vienkārši tuvredzīgi, jo šis ir nacionālās drošības jautājums. Migranti no spilgti atšķirīgām kultūrām, kas par demokrātiju vispār nedomā, nedomās arī par integrāciju. Tieši otrādi – pie noteikta viņu īpatsvara skaita, viņi mēģinās mūs integrēt sevī. Mēs jau redzam, kā tas notiek Rietumeiropā. Tāpēc šo Kultūras ministrijas dokumentu vērtēju kritiski, jo sevišķi sadaļā par migrāciju.”

Liberālā un kreisā nostāja, ka demogrāfija jārisina ar migrāciju, jau pašā saknē nav pareiza, saka Andis Kudors. Tādēļ pirmām kārtām ir jādomā par dzimstības palielināšanu, nevis migrācijas veicināšanu. Viņš norāda, ka no partijas “Progresīvie” politiķu runām izriet tas, ka vajag sabotēt nacionālās drošības koncepciju, kurā paredzēts, ka no 2026. gada sabiedriskais medijs strādās tikai latviešu valodā, tas ir – valsts valodā. Tas ir ļoti labs lēmums, un šī drošības koncepcija tapusi arī to saskaņojot ar Latvijas drošības institūcijām, bet: “Tagad mediju cilvēki grib būt speciālistu visur, tai skaitā arī nacionālās drošības jomā.

Nu tas nav atbilstoši. Tā vietā, lai īstenotu (drošības koncepciju), Kultūras ministrija “Progresīvo” vadībā domā par to, ka “de facto” saglabāt divkopienu valstu. “De jure” mums nav divkopienu valsts, bet “de facto” ir tās pazīmes. Līdz ar padomju rusifikācijas sekas pilnā mērā nav novērstas. Šī no “Progresīvo” puses ir kārtējā neatbilstošā pieeja, risinot Latvijas problēmas.”

Jurģis Liepnieks: "Tas var novest pie katastrofālām sekām! Mēs to nedrīkstam pieļaut"

Rakstnieks Jurģis Liepnieks, vērtējot Kultūras ministrijas izstrādāto plānu, kas paredz Latvijā palielināt trešo valstu pilsoņu skaitu, teic, ka šāda politika var novest pie katastrofālām sekām, kādu to jau redzam Rietumeiropas valstīs, kur pārāk lielais imigrantu skaits jau līdzinās katastrofai, kas rada noziedzības pieaugumu, kā arī milzīgas problēmas kultūras un sociālajā jomā.

Viņš norāda, ka Kultūras ministrijas sagatavotais dokuments nav saistoša lasāmviela – tas ir garlaicīgs, birokrātiskā valodā uzrakstīts plāns integrācijas politikas sakarā. Tomēr uzteicami ir tas, ka kāds to rūpīgi izlasīja, kaut kādus fragmentus nopublicēja sociālajos tīklos un par to sākās publiska debate. Tā arī būtu jāfunkcionē demokrātijai – kāds izlasa dokumentu, to analizē un apspriež. Tādēļ arī tas ātri vien nonāca politiķu un Saeimas dienaskārtībā. Politiķiem nācās sniegt komentārus, atbildes un skaidrojumus par to, ko nozīmē dokumentā ierakstītie cipari. Tas ir labi, bet:

“Vispirms izrādījās, ka politiķi, pat no kultūras ministres pārstāvētās partijas nesaprot, nezina, ko šie skaitļi nozīmē. Viņi uzskatīja, ka dokuments ir sarežģīts un nesaprotams, ne pārāk kvalitatīvs. Paši politiķi nesaprot, kas tur rakstīts! Kas tie ir par 2,2%, par kuriem jāpalielina migrantu skaits? Vai tie ir no kopējā iedzīvotāju skaita, vai kā?”

Un tad šajā dokumenta apspriešanas procesā parādījās sliktā ziņa, jo izpalika tā apspriešana pēc būtības – vajag mums vai nē palielināt patstāvīgās uzturēšanās saņēmēju skaitu, par cik daudz vajag, vai esam gatavi viņus uzņemt un integrēt? “Dabā taču katrs, kurš, piemēram, izsauc “Bolt”, redzam no trešās pasaules valstīm atbraukušo darba spēku. Acīmredzot, tam ir kaut kāds ekonomisks pamatojums. Mēs varam daudz un gudri runāt par augstas pievienotās vērtības darbiem un augsti kvalificētu speciālistu piesaisti, kas nešaubīgi ir pareizi un vajadzīgi. Mums vajag vairāk tādu Abu Meri, kas brauc šurp, te strādā un kļūst par ministriem un deputātiem.

Bet agrāk domājām, ka pirmais ko roboti vai mākslīgais intelekts aizvietos būs mazkvalificētais darbs. Tomēr, kā redzam, notiks tieši otrādi – vispirms tiks aizstāti augsti kvalificēti darbinieki, savukārt kurjerus vienalga būs lētāk paņemt no Indonēzijas, nevis viņu darbu uzticēt robotiem, kas šo darbu padara dārgāku. Tai pašā laikā mēs redzam Eiropas bēdīgo, es uzskatu – traģisko, pieredzi, ka pārāk liels imigrantu skaits noved pie katastrofālām sekām – noziedzības, kultūras un sociālajā (jomā). Mēs to nedrīkstam pieļaut!”

Aigars Rostovskis: jābūt daudz atturīgākiem pret tiem, kuri veido noslēgtas komūnas

Latvijas sabiedrībā un darba tirgū pirmām kārtām būtu jāintegrē to tautu un nāciju pārstāvji, kuru vērtību sistēmas un antropoloģiskās saknes ir tuvākas latviešiem, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Savukārt pret tiem, kuri veido savas noslēgtas komūnas, kuras neiekļaujas Latvijas lokālajā komūnā, mums jābūt daudz atturīgākiem.

Zemie dzimstības rādītāji, kas lēnā garā pārņem visu pasauli, ir arī problēma mums - Latvijai, saka Aigars Rostovkis: “Līdz ar to mums jādara viss, lai dažādā veidā motivētu ģimenes pasaulē laist vairāk bērnu. Šai ziņā mums ir vajadzīga daudz proaktīvāka politika, jo acīmredzami pašreizējā nestrādā. Mūsdienu pasaulē ģimenēm, it sevišķi jaunajām ģimenēm, ir virkne izdevumu. Un ja tā sarēķina, ka katra bērniņa nākšana pasaulē būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, tad vienkārši parādās šī grūtā izvēle (dzemdēt vai nē).”

Tai pašā laikā būtiska iedzīvotāju skaita samazināšanās apdraud mūsu sociālās programmas un saimniekošanu kā tādu, tādēļ skaidrs ir tas, ka “mums jāraugās uz citu cilvēku ielaišanu mūsu sabiedrībā. Bet imigrācijas politika ir jāveido, nevis jāpaļaujas vienkārši kaut kādai plūsmai. Es te domāju par globāla līmeņa menedžmentu, par to, kas saistīts ar augstu pievienoto vērtību – IT vai kādu tehnoloģiju sektoru. Vislabākais cilvēku piesaistes veids ir caur izglītības sistēmu – caur skolām un augstskolām. Cilvēki te ir atbraukuši, pavadījuši kādus trīs-piecus gadus augstskolā, studējot, apliecinot savas izglītības spējas; šajā laikā adaptējas, pierod pie mūsu kultūras. Mums atliek viņiem piedāvāt kādas speciālas programmas, piemēram, latviešu valodas apguvē. Viņiem ir kaut kāds izglītības līmenis, zināma kvalifikācija. Šī ir tā segmentācijas, kas arī varētu papildināt mūsu sabiedrību,” teic uzņēmējs.

Viņš arī uzsver – ja mums būs attīstīta ekonomika, tad arī cilvēku, tai skaitā arī izglītotu un turīgu, interese par Rīgu un Latviju palielināsies, tāpēc mums jāveicina ekonomikas izaugsme. Par to, kurus ārvalstniekus mēs varētu piesaistīt, Aigars Rostovskis teic: “Kamēr cilvēkam ir darbs, viņš šeit var atrasties, bet tikko viņam darbs beidzas, viņam jādodas atpakaļ. Prioritāti mums jāskatās uz tām nācijām un tautām, kas labprātīgi ir gatavi adaptēties, kuriem vērtību sistēmas un antropoloģiskās saknes ir tuvākas mums. Un jābūt daudz atturīgākiem pret tām nācijām un tautām, kuras veido kaut kādas savas komūnas, kas neiekļaujas mūsu lokālajā komūnā, kurām filozofija un kultūra neatbilsts mūsējai. Ar šādu cilvēku iesaisti ir jābūt daudz atturīgākiem.”

Kā Andis Kudors, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis vērtē bēdīgo demogrāfisko situāciju Latvijā un kur saskata izeju no samilzušās problēmas, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.