"Tas var novest pie katastrofālām sekām! Mēs to nedrīkstam pieļaut": Jurģis Liepnieks par Kultūras ministrijas imigrācijas politiku
Rakstnieks Jurģis Liepnieks, vērtējot Kultūras ministrijas izstrādāto plānu, kas paredz Latvijā palielināt trešo valstu pilsoņu skaitu, teic, ka šāda politika var novest pie katastrofālām sekām, kādu to jau redzam Rietumeiropas valstīs, kur pārāk lielais imigrantu skaits jau līdzinās katastrofai, kas rada noziedzības pieaugumu, kā arī milzīgas problēmas kultūras un sociālajā jomā.
Kultūras ministrija sagatavojusi projektu ar garu nosaukumu "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns no 2024. līdz 2027. gadam"". Tas paredz palielināt trešo valstu pilsoņiem izsniegto vienreizējo patstāvīgo uzturēšanās atļauju īpatsvaru no 1,1% līdz 2,2%. Citiem vārdiem sakot - veicināt ārvalstnieku ieplūšanu Latvijā, lai tā aizlāpītu robus darba tirgū, kas rodas bēdīgās demogrāfiskās situācijas dēļ. Līdz ar to rodas Lielais jautājums: "Kāds būtu pareizais ceļš demogrāfijas problēmu risināšanā?" To Jauns.lv uzdeva rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Viņš norāda, ka Kultūras ministrijas sagatavotais dokuments nav saistoša lasāmviela – tas ir garlaicīgs, birokrātiskā valodā uzrakstīts plāns integrācijas politikas sakarā. Tomēr uzteicami ir tas, ka kāds to rūpīgi izlasīja, kaut kādus fragmentus nopublicēja sociālajos tīklos un par to sākās publiska debate. Tā arī būtu jāfunkcionē demokrātijai – kāds izlasa dokumentu, to analizē un apspriež. Tādēļ arī tas ātri vien nonāca politiķu un Saeimas dienaskārtībā. Politiķiem nācās sniegt komentārus, atbildes un skaidrojumus par to, ko nozīmē dokumentā ierakstītie cipari. Tas ir labi, bet:
“Vispirms izrādījās, ka politiķi, pat no kultūras ministres pārstāvētās partijas nesaprot, nezina, ko šie skaitļi nozīmē. Viņi uzskatīja, ka dokuments ir sarežģīts un nesaprotams, ne pārāk kvalitatīvs. Paši politiķi nesaprot, kas tur rakstīts! Kas tie ir par 2,2%, par kuriem jāpalielina migrantu skaits? Vai tie ir no kopējā iedzīvotāju skaita, vai kā?”
Un tad šajā dokumenta apspriešanas procesā parādījās sliktā ziņa, jo izpalika tā apspriešana pēc būtības – vajag mums vai nē palielināt patstāvīgās uzturēšanās saņēmēju skaitu, par cik daudz vajag, vai esam gatavi viņus uzņemt un integrēt? “Dabā taču katrs, kurš, piemēram, izsauc “Bolt”, redzam no trešās pasaules valstīm atbraukušo darba spēku. Acīmredzot, tam ir kaut kāds ekonomisks pamatojums. Mēs varam daudz un gudri runāt par augstas pievienotās vērtības darbiem un augsti kvalificētu speciālistu piesaisti, kas nešaubīgi ir pareizi un vajadzīgi. Mums vajag vairāk tādu Abu Meri, kas brauc šurp, te strādā un kļūst par ministriem un deputātiem.
Bet agrāk domājām, ka pirmais ko roboti vai mākslīgais intelekts aizvietos būs mazkvalificētais darbs. Tomēr, kā redzam, notiks tieši otrādi – vispirms tiks aizstāti augsti kvalificēti darbinieki, savukārt kurjerus vienalga būs lētāk paņemt no Indonēzijas, nevis viņu darbu uzticēt robotiem, kas šo darbu padara dārgāku. Tai pašā laikā mēs redzam Eiropas bēdīgo, es uzskatu – traģisko, pieredzi, ka pārāk liels imigrantu skaits noved pie katastrofālām sekām – noziedzības, kultūras un sociālajā (jomā). Mēs to nedrīkstam pieļaut!”
Kā Jurģis Liepnieks vērtē bēdīgo demogrāfisko situāciju Latvijā un kur saskata izeju no samilzušās problēmas, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
