Koki Latvijā aug ātrāk nekā ulmaņlaikos
Mūsdienās viss notiek ātrāk nekā agrāk, un pārsteidzošā kārtā tas attiecas arī uz koku augšanu. Koki tagad patiešām aug ātrāk nekā ulmaņlaikos – to ietekmējušas gan klimata pārmaiņas, gan arī veiktais selekcijas darbs.
Tas var izklausīties paradoksāli, taču Latvijas mežsaimniecībai atšķirībā no dienvidu valstīm klimata pārmaiņas ir nākušas pat par labu. Jo vairāk izdalās CO2, jo labāki augšanas apstākļi mežam – tāda, lūk, dīvaina cēloņsakarība, kuras dēļ mūsu klimatiskajā zonā koki aug ātrāk. Cita aina gan ir vērojama tālāk uz dienvidiem, kur problēmas var radīt sausums un mežu ugunsgrēki, taču Latvijā tikmēr koki aug pat ātrāk nekā pirms 100 gadiem.
Kādēļ koki aug ātrāk?
Kā var noteikt, cik ātri auga koki agrāk un cik ātri tie aug tagad? To var izdarīt, pateicoties augšanas tabulām, ko mežsaimnieki izmanto, daudzu gadu garumā fiksējot datus par dažādām koku sugām. “Man pašam bija pārsteigums, kad pirms gadiem divdesmit salīdzināju augšanas tabulas ar tām, kas rakstītas ulmaņlaikos. Atšķirības bija skaidri redzamas, un cēloņi tām ir vairāki. Viens ir klimata pārmaiņas, jo veģetācijas sezona tagad ir garāka un kokiem ir vairāk laika paaugties nekā zemākas temperatūras gadījumā. Otrs cēlonis ir veiktās saimnieciskās darbības – mežu stādīšana, izmantojot pēdējos 40 gados selekcijas darba rezultātā no īpaši atlasītu mežaudžu sēklām iegūtos stādus,” skaidro akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.
Ietekme ir arī mežu meliorācijai, kas sākta jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, jo arī tā ļauj paātrināt koku augšanu. Savu artavu sniedz arī augsnes sagatavošana pirms meža stādīšanas, jo tas palīdz attīstīties stādiņiem, kurus nenomāc dažādas zāles un sīkie krūmi.
Visi šie faktori ir palielinājuši koku augšanas ātrumu. Kā stāsta Aigars Dudelis, salīdzinot tagadējos datus ar vēsturiskajām tabulām, var redzēt, ka pieaugums ir visām koku sugām. Piemēram, ja vēsturiskajās tabulās norādīts, ka priežu audzēs 80 gadu vecu priežu koksnes krāja ir apmēram 240 kubikmetru uz hektāru, tad tagad tā ir ap 350 kubikmetriem. Līdzīgas atšķirības vērojamas arī datos par egļu audzēm.
Aprēķinu īpatnības
Te mēs nonākam pie aprēķinu veikšanas metodikas. Mežsaimnieki neskatās uz katru koku atsevišķi, bet gan visu rēķina mežaudžu un nogabalu ietvaros, ņemot vērā arī augsnes auglību, jo ir vietas, kur koki aug straujāk. “Tas ir līdzīgi kā rāceņu laukā, tikai daudz sarežģītāk,” nosmej Dudelis. “Mežsaimniecībā laiku mēra desmitgadēs, īsāku laika periodu mums īsti nav. Garumā koki visātrāk aug pirmajās divās desmitgadēs, tad augšanas ātrums samazinās, bet maksimumu sasniedz 100 gadu vecumā. Tas tad arī mežsaimniekiem ir kvalitātes rādītājs – kā koks izaudzis 100 gados.”
Bet te ir nianses, jo bonitāte jeb kokaudzes ražības rādītāji dažādās vietās ir atšķirīgi. Ir vietas, kur koks var izaugt, maksimums, 20 metru augstumā, tikmēr citā vietā tā pati suga sasniegs 30 metru augstumu. Taču augstums nav vienīgais rādītājs, kas interesē mežsaimniekus. Vēl viens būtisks parametrs ir koksnes krāja, kas attīstās citādi nekā koka augšana garumā. Te maksimālais pieaugums ir starp 30 un 50 gadiem, bet pēc tam ikgadējais krājas pieaugums sāk iet uz leju. Tātad resnumā koks izteikti pieņemas šajā 20 gadu posmā starp 30 un 50 gadiem.
Nonākam pie jautājuma, kā panākt kvalitatīvu koksnes krājas pieaugumu. Kopējā krāja vienā meža hektārā pieaugs, neraugoties uz to, cik šajā teritorijā būs koku. Piemēram, 20–30 gadu vecām eglēm labvēlīgos apstākļos krājas pieaugums var būt 15–20 kubikmetru gadā uz hektāru, taču, ja audzi atstās savā vaļā, diez vai mēs tur ieraudzīsim resnus un staltus kokus, drīzāk jau biezokni ar izstīdzējušiem un ne pārāk glītiem kokiem.
“Mežsaimnieka māka ir panākt pieaugumu uz veselīgu koku rēķina un ar mazāku skaitu koku. Citiem vārdiem, lai krājas pieaugums būtu ar resniem kokiem, vajadzīga savlaicīga audzes retināšana. Taču ir jāprot atrast pareizo līdzsvaru, jo, ja audzi pārretinās, tā kļūs vēja nenoturīga, savukārt, ja audze būs pārāk bieza, tad koki būs izstīdzējuši un atkal nenoturīgi,” skaidro Aigars Dudelis.
Vairāk izaug nekā nocērt
Tas, ka klimata pārmaiņu ietekmē koki aug ātrāk, nebūt nenozīmē, ka mežam no šīm pārmaiņām būtu tikai labums vien. Tā gluži nav, jo līdzi nāk arī problēmas, no kurām lielākā ir ekstrēmi laika apstākļi, kādi vērojami arvien biežāk, piemēram, lokālas vasaras vējgāzes vai temperatūras svārstības ziemā un pavasarī, kad mežu pārsedz atkala kopā ar sniegu un lauž kokus. Mežsaimniekiem gribot negribot nākas šīm pārmaiņām piemēroties.
Tomēr labo ziņu ir vairāk. Kaut gan laiku pa laikam var dzirdēt balsis, ka mežus Latvijā izcērt pārāk daudz un drīz te būs tuksnesis, skaitļi liecina pavisam ko citu – ik gadu tiek iestādīts vairāk koku nekā nozāģēts. LVM gadā nozāģē apmēram 7,8 miljonus kubikmetru meža, vēl kādi trīs miljoni kubikmetru tiek attīrīti jaunaudzēs vai tos nograuž mizgrauzis, tātad kopā sanāk mazliet virs desmit miljoniem kubikmetru. Taču LVM pārziņā esošajos mežos vien pieaugums ik gadu ir apmēram 12 miljoni kubikmetru, tātad vairāk, nekā tiek nozāģēts. Turklāt te runa ir tikai par LVM mežiem, taču apmēram tāds pats pieaugums ir arī privātajos mežos.
Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas valsts meži.
