Prokrieviskie aktīvisti, vakcīnskeptiķi un progresīvie attopas vienā pusē - kā Saeimā diskutēja par drošu atkritumu dedzināšanu?

Bez šaubām - atkritumu dedzināšana ir jāveic tā, lai nekaitētu iedzīvotājiem. Tam piekritīs ikviens ar veselo saprātu apveltītais un par to nestrīdās arī šajā cīniņā iesaistītās puses. Atšķiras vien viedokļi par to - kā izpaustos droša atkritumu dedzināšana.

"Iedzīvotāju viedokli nesadzird"

Iedzīvotāji ir atkarīgi no pašvaldību deputātu labvēlības atkritumu dedzināšanas rūpnīcu celtniecības jautājumā, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē pauda iniciatīvas par droša attāluma noteikšanu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām autori. Iniciatīvas pārstāvis Artūrs Klēbahs, kurš ir Dreiliņu iedzīvotājs, norādīja, ka pagājušajā gadā iedzīvotāji uzzināja, ka top projekts par atkritumu dedzināšanas rūpnīcu. Iedzīvotāji cēla iebildumus, bet, pēc Klēbaha vārdiem, "masveidā ir sajūta, ka iedzīvotāju viedoklis netiek sadzirdēts un nav izšķirīgs". Netiekot ņemts vērā, ka arī iedzīvotāji ir ieguldījuši sava īpašuma attīstībā, un pēkšņi iedzīvotāji kļūst neaizsargāti un atkarīgi no pašvaldību deputātu labvēlības, pauda iniciatīvas pārstāvis.

Iniciatīvas autore Sigita Veide aicināja noteikt, ka, izbūvējot atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, tai skaitā jebkādas ar atkritumu dedzināšanu saistītas iekārtas ar enerģijas ieguves funkciju, ir jānodrošina šādu iekārtu izvietošana drošā attālumā no apdzīvotām un publiskām vietām. Veide vēlas noteikt, ka drošs attālums ir vismaz pieci kilometri no apdzīvotām vietām, kurās dzīvo vismaz 1000 iedzīvotāju.

Veides ieskatā, droša attāluma noteikšana no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām ir būtisks sabiedrības veselības un vides aizsardzības jautājums. Tas saistās ar kancerogēnu vielu izplatības un vides piesārņojuma novēršanu, pasargājot sabiedrības veselību ilgtermiņā. Vērtējot drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, pētījumu dati liecinot, ka piecu kilometru rādiusā saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām ir ievērojami augstāka. Iniciatīvas pārstāvji akcentēja, ka līdzīgas bažas par atkritumu dedzināšanas rūpnīcām ir saņemtas arī no citiem Latvijas novadiem.

Interesanti, ka tikmēr kamēr Saeimas komisija runāja par atkritumu dedzināšanu ar Klēbahu, aiz Saeimas durvīm protesta akcijā sapulcējās viņa tagadējās partijas biedri - skandalozais diplomāts Rūdolfs Brēmanis un no Saeimas par melošanu Centrālajai vēlēšanu komisijai izmestā "TikTok" personība Glorija Grevcova. Partijai "Apvienība jaunlatvieši" cita starpā pievienojās arī Jūlijas Stepaņenko un viņas vīra Vjačeslava partijas "Suverēnā vara" pārstāvji. Stepaņenko, kā zināms, nesen izpelnījās nosodījumu un drošības struktūru uzmanību, medijiem apgalvojot, ka karu Ukrainā "sākušas abas divas valstis".

Pašu Klēbahu, Brēmani savulaik vienoja piederība odiozā Alda Gobzema partijai "Katram un Katrai". Šodienas protestā klāt nebija, bet citos ir novērots arī skandalozais aktīvists Jānis Straumītis, kurš zināmu atpazīstamību ir izpelnījies ar agresīvu un demonstratīvu uzvedību dažādos ar aktīvismu saistītos tiesvedības procesos, bieži neklausot policijas vai tiesas norādījumiem. Protestu pie Saeimas internetā popularizēja arī savulaik par ālēšanos Covid-19 demonstrācijās bieži aizturētais Valentīns Jeremejevs. Šo iniciatīvu šie aktīvisti dedzīgi atbalsta jau ilglaicīgi un vispamanāmāk viņiem piebiedrojas koalīcijā esošās partijas "Progresīvie" pārstāvji:

Izcelšanas vērts, pieminot tādus iniciatīvas atbalstītājus kā Stepaņenko un partiju "Suverēnā vara", droši vien ir arī fakts, ka šādas rūpnīcas izbūve būtu neliels, bet tomēr solis projām no Krievijas dabasgāzes.

Otra puse aicina paskatīties Eiropas virzienā

Tikmēr otru pusi komisijas sēdē pārstāvēja Ropažu novada plānotas reģenerācijas stacijas projekta virzītājs SIA "Vides resursu centrs" valdes loceklis Guntars Levics. Viņš pauda, ka bažas par kaitīgo ietekmi balstoties "novecojošos un neatbilstošos datos". Eiropas Savienības prasības nodrošinot nekaitīgumu videi. "Mēs esam par to, lai lēmumi tiek pieņemti, balstoties zinātnē un mērījumos, nevis viedokļos," izteicās Levics.

"Mūsdienu reģenerācijas stacijas ir klimatneitrālās, darbības rezultātā rada mazāk dioksīnu un furīnu kā šķeldas katlu māja, tās atrodas pilsētu centros Kopenhāgenā, Parīzē, Monako un sabiedrībai un videi nekaitīgā veidā atgūst enerģiju no atkritumiem ražojot gaismu un siltumu," sacīja Levics.

Taču valdības pārstāvji, veselības un vides jautājumu speciālisti šo jautājumu vērtēja izteikti piesardzīgi, norādot, ka to nepieciešams skatīt uzmanīgāk un iniciatīvas virzību Saeimā atbalstīja.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga atzīmēja, ka jautājums ir ļoti aktuāls sabiedrībā, tāpēc aicināja iniciatīvu vērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Patlaban Latvijā ir aktuāli vairāki šādi projekti, piemēram, pavisam drīz Ventspilī pašvaldība būs realizējusi atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību, kas nodrošinās ar siltumenerģiju pilsētu, norādīja ministrijas pārstāve.

Arī Valsts vides dienests un Veselības inspekcijas pārstāvji atbalstīja iniciatīvas turpmāku virzību. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka bez likumdošanas izmaiņām nepieciešams arī izglītot sabiedrību šajos jautājumos. Deputāte Mairita Lūse (P) aicināja turpmākai iniciatīvas vērtēšanai pieaicināt arī Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus, jo jautājums skar arī veselības jautājumus. Parlamentārietis Edgars Tavars (AS) nevarot piekrist visam, kas rakstīts iniciatīvā par piecu kilometru zonu, jo "saprotam, ka rezultātā mums nebūs šādi objekti, kas būs svarīgi enerģētikā, lai ietu prom no Krievijas dabasgāzes". Vienlaikus jābūt pārliecībai, ka šādi objekti nerada riskus veselībai, uzsvēra deputāts.