Daugavpilī deg "mūžīgā uguns"; nav skaidrs, kas to var nodzēst
2019. gada novembrī Dubrovina parkā pie memoriāla Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem tika iedegta "mūžīgā uguns". Tā turpina degt arī tagad, bet, kas par to atbild un kam ir tiesības to dzēst, nav skaidrs, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".
Memoriālu Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem Dubrovina parkā Daugavpilī atklāja 1984. gadā. Komplekss ietvēra mūžīgo uguni, kuru apdzēsa 1991. gadā. Pēc tam to aizdedzināja 8. un 9. maijā. 2019. gadā uguns aizdegās uz palikšanu un deg joprojām, bet kam pieder memoriāls, skaidrības nav, raksta portāls "Rus.lsm.lv".
Daugavpils pašvaldības pārstāve Natālija Ivanova atbild, ka pilsētai objekts nepieder: "Juridiski īpašuma tiesības uz memoriālu mums nav nostiprinātas. Pašvaldībai tas nepieder. Memoriāls atrodas uz pašvaldības zemes, tāpēc pilsēta sakārto pieguļošo teritoriju, tāpat kā viss pārējais parks - pļauj zāli, sakopj lapas, taču pats memoriāls ir Brāļu kapu komitejas pārraudzībā."
Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš norāda, ka organizācija Aizsardzības ministrijas uzdevumā veic karavīru apbedījumu uzskaiti un kontroli Latvijā. Nekādi citādi komiteja ar memoriālu Dubrovina parkā nav saistīta: "Mēs nekādus līgumus par sakopšanu un uzturēšanu neslēdzām. Viņi paši nezina, kas notiek uz viņu zemes, viņu īpašumā. Pieslēguma līgums taču ar kādu noslēgts. Mēs nekādus līgumus par gāzes piegādi, skaitītāju uzstādīšanu neslēdzām."
Spriežot pēc esošās publiskās informācijas, ugunij sekojusi Latvijas Krievu kopienas nodaļa Daugavpilī. Ilgstoši to vadīja Aleksejs Vasiļjevs. Pašlaik viņš ir pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš ievēlēts pēc Latvijas Krievu savienības saraksta. Portālam "Chayka.lv" Aleksejs Vasiļjevs atbildēja, ka pilsēta nekādi nav saistīta ar objektu. Savukārt par Krievu kopienu atbildēja, ka gandrīz divus gadus nav tās vadītājs.
Noskaidrots, ka šobrīd Daugavpils Latvijas Krievu kopienas nodaļas priekšsēdētājs ir Dmitrijs Ribņikovs, kurš Daugavpils pilsētas domes vēlēšanās 2021. gadā bija vienā sarakstā ar Alekseju Vasiļjevu. Īsā telefonsarunā, viņš teica, ka ir atkāpies no lietām un nevar kaut ko komentēt: "Es nevaru komentēt, jo nenodarbojos ar šīm lietām. Es nezinu. Šobrīd esmu pat citā valstī. Nevaru šobrīd komentēt nekādi. [..] Es jau gadu nedzīvoju Daugavpilī. Es aizgāju no šīm lietām."
Gāzi ugunij piegādā kompānija "Intergaz". Vienīgie publiskie dati par to, cik maksā uguns bija 2019. gadā. Pastāvīgā degšana tika lēsta 5000 eiro gadā. Naudu vāca Krievu kopiena caur ziedojumiem, lauvas tiesu piešķīra partijas Latvijas Krievu savienība līdere Tatjana Ždanoka.
Ja memoriāls Daugavpilī nevienam nepieder, tad kam ir tiesības atslēgt gāzi? Brāļu kapu komiteja atbild, ka pašvaldībai. Pilsēta norāda, ka tas nav viņu kompetencē, atsaucoties uz Latvijas un Krievijas starpvaldību līgumu par pieminekļu un apbedījumu saglabāšanu.
