Absurds: rīdziniecei jāmaksā par videi nodarīto kaitējumu, jo viņa grib nocirst bīstamu priedi

Rīgas domes eksperti konstatējuši, ka "priede ir novājināta”, tās "sakņu sistēmai trūkst atbalsta”, koks kalst, to skāris mizgrauzis un "ilgtermiņā tas ir neperspektīvs”. Bet eksperti ir pārliecināti, ka koks nav bīstams un tāpēc tā nociršana ir kaitējums videi.

Bīstama un neperspektīva koka nociršana – posts dabas daudzveidībai

Elgas, kurai pieder īpašums Puikules ielā, piemājas teritorijā aug teju nokaltusi priede, kuru skāris mizgraužu uzbrukums. Viņas pieaicinātais izsauktais arborists (kokkopis) konstatēja, ka tādēļ priede ir nocērtama. Respektīvi - koks ir nokaltis un ar savu nogāšanos apdraud ne tikai apkārtni, bet arī floras veselību; nocērtot priedi pēc būtības tiktu saglābta esošās vides un arī tajā dzīvojošo cilvēku drošība, uzskata Elga. Tādēļ viņa vērsās pēc koka nociršanas atļaujas Rīgas pašvaldībā. 24. martā Rīgas Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Koku novērtēšanas nodaļas eksperte atzina, ka priedes kokā “ir vairākas izskrejas, vainagā redzamas kalšanas pazīmes, ilgtermiņā neperspektīvs koks, ar zemu vitalitāti”.

Tāpat pārvalde “ir konstatējusi koka stumbrā mizgraužu darbības pēdas un dzeņa kalumus, izlūzušu zaru rētās veidojas dobumiņi. Priedes vainags - asimetriskas formas, iekalstošs. Vainagā redzamas nesen izlūzuša skeletzara atliekas. Aizsargājumu sugu pazīmes vai to darbības priedei netika konstatētas. Ilgtermiņā neperspektīvs koks.”

Līdz ar to tika dota atļauja koku nocirst, bet arī tika aprēķināts maksājums par zaudējumu atlīdzību par koku ciršanu pilsētā vai ciema teritorijā - 241,32 eiro. Elga jautā: "Kāpēc īpašniekam, kurš uz savas zemes nocērt vai likvidē potenciāli bīstamu koku par saviem līdzekļiem (kalstošs, lūstošs, mizgrauža skarts), saņemot arī attiecīgu atzinumu un atļauju, ir jāmaksā kompensācija jeb atlīdzība par videi it kā nodarīto postu. Pēc būtības īpašnieks taču nenodara postu, bet gan tieši otrādi veic svētīgu darbu - par saviem līdzekļiem nocērtot slimības skartu un nogāzties draudošu koku? Jāņem vērā arī tas, ka pieprasītā "kompensācija” nav vienīgie izdevumi, jo īpašniekam taču par saviem līdzekļiem arī koks jānocērt (jāfraktē kokkopji, zāģeri, attiecīga tehnika). Un tas varētu atturēt īpašnieku pacensties likvidēt kādu slimu vai bīstamu koku, jo tas viņam var izmaksāt nevis desmitiem, bet simtiem eiro.”

Vides aizsardzības institūcijas neizsniedz koku ciršanas atļaujas

Jauns.lv vērsās dabas aizsardzības institūcijās, lai skaidrotu situāciju. Tās visas kā viena norādīja, ka saistībā ar koku ciršanu un tā novērtējumu jāvēršas Zemkopības ministrijā un vietējā pašvaldībā. Koka ciršanas lietderības izvērtēšana neesot to kompetencē.

Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste Ilze Reinika Jauns.lv teica: "Šis nebūs mūsu iestādes jautājums. Jo šādas atļaujas koku ciršanai ārpus meža zemēm izsniedz pašvaldības. Savukārt maksu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309. Konkrētos noteikumus izstrādāja Zemkopības ministrija, tā arī varētu arī sniegt skaidrojumu, kādēļ tāds noteikums iestrādāts.” 

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova Jauns.lv atzina: "Jautājums ir komplicēts, tomēr ne Valsts vides dienesta kompetencē. Par meža ciršanu (koku ciršanu) aicinām vērsties Valsts meža dienestā, kas ir kompetentā iestāde un rūpējās par mežu veselību (ārpus apdzīvotas teritorijas), bet pilsētās tās būs pašvaldības, kas šo koordinē.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) arī Jauns.lv norādīja, ka šai jautājumā jāvēršas Zemkopības ministrijā, kas ir kompetentā iestāde par koku ciršanu (arī ārpus meža).

Latvijas Kokkopju - arboristu biedrības priekšsēdētājs Uģis Šmits, iepazīstoties ar Puikules ielas kalstošās priedes "dokumentāciju” Jauns.lv teica: "Izskatīju Rīgas domes lēmumu. Viss korekti un atbilstoši likumdošanai. Ne Rīgas domes inspektore, ne Dabas aizsardzības eksperts nekonstatēja pazīmes, ka koks ir bīstams, tādēļ Rīgas domes komisija rīkojās atbilstoši pastāvošajai likumdošanai. Ja koka īpašniece grib apstrīdēt Rīgas domes lēmumu, tai jāgriežas tiesā likumā noteiktajā kārtībā.”

Meža departaments: "Tā ir katras konkrētās pašvaldības kompetence"

Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte Jauns.lv sniedza ministrijas Meža departamenta atbildi: "Augošiem kokiem ir svarīga nozīme pilsētvidē, kas virzīta uz gaisa kvalitātes uzlabošanu, klimata pārmaiņu (tai skaitā pilsētas mikroklimata) mazināšanu, lietus ūdens pārvaldību un pilsētas urbānās vides padarīšanu cilvēkiem patīkamāku. Turklāt koki iepriekšminētās funkcijas pilda neatkarīgi no tā, vai tie atrodas publiskajā ārtelpā vai privātā, apmeklējumiem norobežotā teritorijā. Tāpat lielākā daļa pilsētu ar saviem saistošajiem noteikumiem ir noteikušas, ka visi pilsētā augošie koki ir uzskatāmi par pilsētas apstādījumu daļu. 

Aizsargājot sabiedrības intereses dzīvot zaļā un sakoptā vidē, Meža likuma 8. pantā ir noteikts, ka par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu. Metodika zaudējumu aprēķināšanai ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 309 par koku ciršanu ārpus meža. Ja koku paredzēts cirst pilsētā, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, atbilstoši noteikumu 4. punktam, vajag pašvaldības atļauju. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir arī jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā. 

Taču, saskaņā ar noteikumu 25. punktu, cērtot nokaltušu koku vai koku, kuru pašvaldība atzinusi par bīstamu, zaudējumu atlīdzību nenosaka. Par nokaltušiem kokiem zaudējumu atlīdzība nav jāmaksā. Tāpat zaudējumu atlīdzība nav jāmaksā par bīstamiem kokiem, augļu kokiem, kokiem ar mazāku par 20 centimetriem celma caurmēru, par kokiem, kuru nociršana nepieciešama tajās ekspluatācijas aizsargjoslās, kur koku audzēt nedrīkst. Vai arī, ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu. Ārpus meža augošu koku ciršanas atļauju izsniegšana un zaudējumu aprēķināšana ir katras konkrētās pašvaldības kompetence.”

Rīgas dome: "Koku nevar atzīt par bīstamu”

Savukārt Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Tatjana Smirnova par konkrēto Puikules ielas priedi un tās novērtējumu Jauns.lv teica: "Saskaņā ar Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumiem, zaudējumi nav jāatlīdzina, cērtot nokaltušu koku; cērtot koku, kuru pašvaldība atzinusi par bīstamu; kā arī, cērtot kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.

Tāpat noteikumi nosaka, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu koku saglabāšanu un aizsardzību. Tāpat viņam ir pienākums neveikt un novērst darbus, kas var kaitēt koku augšanai, saglabāšanai un aizsardzībai, kopt kokus profesionāla koku kopēja - arborista uzraudzībā, ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības. Šajā situācijā, koku, kuru ir inficējis astoņzobu mizgrauzis un kas nākotnē, iespējams, nokaltīs, nevar atzīt par bīstamu, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 6. punktu drošību ietekmējošās koka daļas ir paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs. Tāpat jāpiemin, ka astoņzobu mizgrauzis neuzkavējas jau bojātos kokos, tādēļ zemes īpašniekam jāveic blakus esošo koku aizsardzības pasākumi. Ņemot vērā, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem šāds koks nav atzīstams par bīstamu, pašvaldība piemēro zaudējumu atlīdzību par koka ciršanu."