Daugavpils baznīcu kalna tempļi saņem finansiālu atbalstu
Daugavpils pašvaldība turpina īstenot sakrālā mantojuma saglabāšanas programmu. Slavenajā Daugavpils Baznīcu kalnā plānoti dievnamu uzlabojumi. Daugavpils dome nolēmusi sakārtot pilsētas baznīcas.
Šogad septiņi dievnami saņems pašvaldības atbalstu sakrālā mantojuma saglabāšanai
Domes kārtējā sēdē 15. maijā deputāti lēma par finansējuma piešķiršanu septiņām reliģiskajām draudzēm, lai tās varētu uzlabot dievnamu un tajos esošo sakrālo vērtību tehnisko stāvokli. Atbalsta kopsumma – 30 949,59 euro.
Daugavpils reliģiskās draudzes, tāpat kā iepriekš, arī šogad varēja pretendēt uz pašvaldības atbalstu sakrālo vērtību izpētei, konservācijai, restaurācijai un citiem darbiem, saņemot līdzfinansējumu līdz 75% no kopējās summas, bet ne vairāk kā 5 000 eiro. Saskaņā ar nolikumu, pieteikties dalībai programmā var reliģiska organizācija, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas valsts vai vietējās nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.
Bija saņemti vairāki pieteikumi, kas izskatīti komisijas sēdēs. Rezultātā nolemts piešķirt finansējumu septiņām draudzēm. Pieteikumu vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, domes deputāts Mihails Lavrenovs norāda: “Ik gadu mūsu komisija izvērtē iesniegtos pieteikumus, gūstot ari informāciju par to, kāda palīdzība nepieciešama Daugavpils reliģiskajām organizācijām un dievnamiem. Tas ir ļoti būtiski, lai saglabātu mūsu pilsētas patiesi bagātīgo sakrālo un kultūras mantojumu. Šogad ar pašvaldības atbalstu Grīvas katoļu baznīcā veiks jumta notekcauruļu remontu, bet Ebreju reliģiskā draudze nomainīs notekcaurules pagalmā. Daugavpils Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo draudze nomainīs bojātās lūkas katedrāles krāsnīm un atjaunos durvju koka elementus. Dievmātes Romas katoļu draudze, savukārt, veiks vidējo divviru durvju restaurāciju, bet Aleksandra Ņevska pareizticīgo draudze restaurēs centrālā kupola krusta pamatni. Daugavpils Mārtiņa Lutera draudze varēs pārbūvēt noteksistēmu un nomainīt balkona segumu, bet Daugavpils Svētītāja Nikolaja Brīnumdara pareizticīgo baznīcai veiks galvenās fasādes izpēti. Visi šie darbi prasa lielu finansējumu, ko savākt vien draudzes locekļu spēkiem ne vienmēr ir iespējams, tāpēc mūsu uzdevums ir atbalstīt pilsētas reliģiskās organizācijas, kas rūpējas par kultūras un laika liecību saglabāšanu. Daugavpils vēsture un tās reliģiskā daudzveidība ir patiesa vērtība, kas jātur godā un jānodod nākamajām paaudzēm”.
Baznīcu kalns Daugavpilī
Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami. Daugavpils Baznīcu kalns atrodas Jaunbūvē – pilsētas rajonā, kas tika izveidots 1865. gadā, kad tika apstiprināts toreizējās Dinaburgas apbūves plāns. Pirmsākumos Jaunbūvē tika celtas vienstāva koka dzīvojamās ēkas, bet 19. gadsimta beigās te parādījās arī sarkano ķieģeļu apbūve. 19. un 20. gadsimta mijā palielinoties pilsētas iedzīvotāju skaitam, pieauga arī lielāko konfesiju draudžu locekļu skaits, un radās nepieciešamība šajā pilsētas rajonā celt dažādu konfesiju dievnamus. Kā pirmo 1893. gadā uzcēla Mārtiņa Lutera katedrāli (18. novembra iela 66), 1905. gadā netālu tika uzbūvētas Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca (A. Pumpura iela 11a) un Svētā Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle (Tautas iela 2), bet 1928. gadā – 1. Vecticībnieku kopienas lūgšanu nams (Puškina iela 16a). Jaunbūvi šķērsoja Pēterburgas-Varšavas maģistrāle, kuru pilsētas robežās sauca par Šosejas ielu (tagadējā 18.Novembra iela), kas sadalīja rajonu divās daļās. Tādējādi vienā maģistrāles pusē atrodas katoļu un luterāņu, otrā – pareizticīgo un vecticībnieku dievnami.
