Teju 5000 eiro: superdārgais Rīgas porcelāna Tuntulītis. Trakums porcelāna izsolēs

"Tuntulītis" ir neliela 15 centimetrus augsta porcelāna figūriņa, kuras modeļa autore ir Gusta Siliņa un kuru fabrikā ar roku apgleznoja Rīgas porcelāna apgleznošanas mākslinieki - Mirdza Januža, Vladimirs Kandijevs, Vladimirs Kandijevs, Iveta Aigare un citi. Tādēļ ikviens "Tuntulītis" - vīzes un mētelī tērpts bērns, kas ievīstīts lakatā, ir atšķirīgs, izmantotas dažādas krāsas un toņi. Tā nav masveida produkcija. Tāpat pastāv arī "Tuntulīša" variācija – figūra, kurā šādi lakatā ievīstīts bērns ir kopā ar sunīti, un tāda arī pagājušā mēnesī pārdota par 4900 eiro.

Staļinlaika tuntulīši

Figūriņu ražoja Rīgas porcelāna fabrikā no 1941. līdz 1947. gadam (Otrā pasaules kara laiku varam neskaitīt, jo tad jau nevienam nebija prātā ražot porcelāna skaistumlietas). Tātad, figūriņa ir reta, mazā tirāžā un ir kolekcionāru plaukta lepnums. Zinātāji teic, ka arī tās tapšanas brīdī - Staļina laikā - tas nebija lētākais no Rīgas porcelāna fabrikas ražojumiem. Iespējams, ka kādam vēl vecmāmiņas lādē istabaugšā ir nomētājusies šāda figūriņa un tās mantinieks pat nenojauš, kāda bagātība glabājas bēniņu putekļainajā plauktā.

Jāteic, ka pagājušā gadsimta 40. un 50. gados dažādus "Tuntulīša" paveidus (krieviski - "Укутыш") ražoja vairākas Padomju Savienības porcelāna fabrikas, protams, atšķirīgos paveidos, bet motīvs viens - mētelī, lakatā, un velteņos vai vīzēs ievīstīts bērns ziemas spelgonī, kas nesa arī sava laika ideoloģisko slodzi. Piemēram, kādā Ļeņingradas artelī ražoto nosauca par “Блокадница" ("Blokādes bērns") – redz, cik grūti bija pārdzīvot Ļeņingradas blokādi! Krievija izgatavotie "Tuntulīši" gan nav tik filigrāni apgleznoti kā Rīgas figūriņas, tur ir standartveida apgleznojums, bet arī tas ir kolekcionāru iecienīts. Tā Somijā šādu "Ļeņingradas blokādes tuntulīti" kāda antikvāra tirgotāja pārdod par 150 eiro.

Tomēr, šeit vietā atgādināt, ka latviešiem Tuntulītis gan mazāk saistās ar padomju mitoloģiju un kara laiku, jo mums tuvāks ir rūķis Tuntulītis no Margaritas Stārastes pasakas "Pintiķu ciems", kas pirmo reizi dienas gaismu ieraudzīja 1943. gadā.

Bet Rīgas porcelāna "Tuntulītis" nav radies ne Margaritas Stārastes pasakas iespaidā, ne padomju "Tuntulīšu" iespaidā. Tā forma radīta vēl pāris gadus pirms Latvijas okupācijas, kad Kuzņecova fabrika meklēja sīkplastikas veidolus, kas gan pēc formas, gan satura būtu latviski nacionāli. Tā kā "Tuntulīti" turpināja ražot arī padomju okupācijas laikā, tad radies zināms "sajukums" - vieni no datē ar pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām, bet citi jau ar padomju okupācijas laiku.

Tuntulīša cenas aiziet kosmosā

Ieraugot ziņu, par kādu summu tika notirgots Rīgas "Tuntulītis", interneta komentētāji pauda gan izbrīnu, gan neizpratni. Kamēr vieni to dēvēja par izcilu mākslas darbu, citi to nevērtēja ne vairāk kā divus eiro vērtu krāmu. Komentāros zinātāji skaidroja, kāpēc šādām lietām izsolēs ir tik augsts pieprasījums:

* "Kuzņecovs saražoja figūriņas. Toreiz tās izkrāsoja ar roku - nevis viens, bet daudzi. Tad nu gadās, ka kādu ir izzīmējis kāds mākslinieks un vēl apakšā parakstu uzlicis. Tāpēc dažas figūriņas maksā tūkstošus, bet citas utenī par pārdesmit naudiņām atrodamas."

* "Es kādreiz Lielbritānijā vēroju līdzīgas lietas, kad izsolēs pērk par ļoti lielu naudu, man likās, nekam nederīgas lietas. Man skaidroja, ka nākotnē tās maksās dārgāk un tas ir veids kā uzglabāt naudu."

* ""Tuntulītim" vienmēr izsoļu cenas aiziet kosmosā."

Kolekcionāru uzņēmuma/izsoļu vietnes "Coinstore" pārstāvis Rihards Šenbergs Jauns.lv sacīja, ka, viņaprāt, šai gadījumā "Tuntulīša" cena ir diezgan pārspīlēta, tā tirgū augstākais varētu maksāt ap diviem tūkstošiem eiro, tas būtu adekvāti. Viņš pats maksimāli varbūt par to maksātu līdz 3000 eiro, ne vairāk. Bet Rihards Šenbergs arī neizslēdz, ka tā varētu būt notirgota par 4850 eiro (un tā nav galīgā summa, jo šai cenai vēl jāpieskaita 20% lielie nodokļi), ja izsolē savā starpā sacenšas divi azartiski kolekcionāri. Jāpiebilst arī, ka statuetes apgleznojuma autores - Irinas Sočenovas darbi nav ārkārtējs retums, mākslinieces darbi nav gājuši zudībā un tie joprojām ir sastopami. "Coinstore" pirms gada šādu pašu "Tuntulīti" esot pārdevis par apmēram 2000 eiro, tikpat arī esot maksājusi arī cita, daudz filigrānāka "Tuntulīša" statuete ar suni.

Unikālā porcelāna figūra “Tuntulītis” (ražota Rīgas porcelāna fabrikā no 1941. līdz 1947. gadam):

Antikvariāta, mākslas un kolekcionēšanas priekšmetu izsoļu nama "Fajans" vadītājs Romāns Samoiļuks Jauns.lv par "Tuntulīti" pauda: "Tā ir reta figūra un unikāla tāpēc, ka tā ir Latvijas porcelāna vēsture. Figūriņa nelielā tirāžā, ļoti skaista. Katrs porcelāna kolekcionārs tādu sev grib. Tādu vairs nebūs, tāpēc arī cena diezgan liela, dabūt tādu nav viegli. Rīgas porcelāna figūriņas un trauki ir Latvijas "Faberge" (Gustavs Fabaržē (1814-1893) bija Pērnavā dzimis juvelieris, Sanktpēterburgā bijušā "Faberge" juvelieru biznesa dibinātājs. Viņa dēls Pēteris Karls Fabaržē kļuva par pasaulslavenu juvelieri, kas galvenokārt kļuva slavens ar savām Lieldienu olām, kas bija bagātīgi rotātas ar dārgakmeņiem – Red.). Apskatot Latvijas izsoļu namu arhīvus, var atrast arī krietni lielākas cenas par Latvijas autordarbu porcelānu. Tā ir loti laba investīcija, ar kuru var lepoties katru dienu un jebkura mājas interjerā tā izskatīsies brīnišķīgi."

Arī Rīgas antikvariāta/izsoļu nama/galerijas "Artembassy" vadītājs Ģirts Grīnbergs par "Tuntulīša" nosolīto cenu teica: "Situācija nav ārpus kārtas, šādas cenas unikāliem autora darbiem, ir sasniedzamas izsoles rezultātā, kurā satiekas vairāki ieinteresēti kolekcionāri."

Savukārt kāds cits porcelāna kolekcionārs, kurš vēlējās palikt anonīms, bija visnotaļ skeptisks. Viņš Jauns.lv teica: "Manuprāt, šī "Tuntulīša" cena būtu jāvērtē krietni zemāk - ap diviem simtiem eiro. Cik noprotu, šajā gadījumā par to cīnījās divi naudīgi kolekcionāri, kuri viens otram vēlējās parādīt, cik katrs ir varens un spējīgs tērēt par šo statueti. Iespējams, ka viņi interneta izsolē pie monitora sēdēja ar viskija vai balzama pudeli, no kuras ik pa laikam iemalkoja, un tad arī tās saprāta robežas aiziet “pa pieskari"."

Brīnumi izsolēs

Neizpratni par superaugsto "Tuntulīša" novērtējumu Jauns.lv izteica arī Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieks no 1975. līdz 1993. gadam Vilnis Meškins (viņš karjeru tajā sāka kā parasts strādnieks un noslēdza kā galvenais tehnologs), bilstot tikai pāris vārdus: "Porcelāna izsoles namos var redzēt visādus brīnumus cenu ziņā."

"Facebook" grupas "Rīgas porcelāna fabrikas, Jessen, Kuzņecova fabrikas izstrādājumi” pārstāvis, keramiķis Jānis Žugovs Jauns.lv pastāstīja: "Izsolēs grūti prognozēt, par kādu cenu tiks pārdots tas vai cits priekšmets. Runājot par konkrēto gadījumu, augstāka cena ir tiem "Tuutulīšiem", kuriem ir kā izgatavotāja zīmogs, tā arī gleznojuma autora paraksts, jo arī katram apgleznotājam ir savi vērtības "reitingi". Tomēr gala cenu izsolē nosaka pircēji. Ja saķeras divi "trakie", kuri savu turpmāko dzīvi bez šāda "tuntulīša" nespēj iedomāties, cenai nav būtiska nozīme. Tad arī gadās, ka  to pārdošanas vērtība sasniedz neadekvātus augstumus. Šoreiz tā patiešām ir rekordaugsta cena, tāpēc to arī apspriežam. "Tuntulīši" regulāri parādās pārdošanā un to cena visbiežāk svārstās 800-1500 eiro robežās, kas arī nav maz. Tas, ka aizvien lielāks cilvēku skaits pēdējā laikā aizraujas galvenokārt ar porcelāna kolekcionēšanu, kas daudziem līdzinās apsēstībai, liecina, ka cilvēku labklājība pieaug."

Porcelāna muzeja direktore: "Tā ir mākslinieciski augstvērtīga produkcija"

Rīgas Porcelāna muzeja direktore Iliana Veinberga Jauns.lv teica, ka par to, kāpēc "Tuntulīša" cena ir "uzkāpusi kosmosā" jājautā pašiem izsoles solītājiem, kuri "sacentušies par šīs figūras iegūšanu savā īpašumā. Tā nav "novērtētā summa", bet gan nosolītā summa. Pēc (internetā publicētā) attēla redzams, ka solīts jeb likmes liktas 140 reizes!" Bet par Rīgas porcelāna figūriņu unikalitāti viņa saka:

"Ir jāsaprot, ka Rīgas Porcelāna rūpnīca ir likvidēta un vairs neeksistē, jauni priekšmeti klāt nenāks un viss, kas ir saglabājies, šobrīd arī ir viss, kas liecina par reiz seno un jaudīgo, 19. gadsimta vidū Kuzņecovu un Jesenu dzimtu iedibināto porcelāna industriju Rīgā. Otrkārt, periods, kad tapusi figūra, ir vēsturisks - tā ir vairāk kā astoņdesmit gadus sena pagātne."

"Tuntulīša" aizsākums meklējams vēl īsi pirms okupācijas - pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē: "Treškārt, formas autore ir Guste Siliņa, tie ir Latvijas rūpnieciskā dizaina pirmsākumi, viņa strādāja akciju sabiedrības "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, veidojusi sīkplastikas modeļus. Ja līdz tam modē bija Krievijas impērijas un Vakareiropas valstu dizaini, tad līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanu priekšplānā izvirzījās arī jautājums par tādas priekšmetiskās vides radīšanu, kas atbilstu tieši latviešu kā nācijas gaumes marķieriem. Ikonisks ir Gustes Siliņas radītais "Ganiņš", arī "Tuntulītis" un citi viņas un citu autoru radītie darbi. Šīs formas apgleznoja virkne Latvijas dizaina vēsturē būtisku autoru - Ivans Lamisnkis, Irina Sočevanova un citi. Tie ir mākslinieki, kuru profesionālās gaitas ražotnē aizsākās starpkaru Latvijā un turpinājās arī padomju okupācijas laikā. Kopumā tā ir gandrīz simtgadīga Latvijas rūpnieciskās kultūras vēsture, protams, ka tā ir nozīmīga un nozīmīgs ir ikkatrs artefakts, kas par to liecina. Īpaši, ja runa ir par zināmiem, vietējas izcelsmes vai Latvijā strādājušiem autoriem, kuri ir augstas raudzes profesionāļi.

Ceturtkārt - lai arī šie priekšmeti ir radīti rūpnīcā, tā ir mākslinieciski augstvērtīga produkcija - lielākoties izlaida autorsērijās un to apgleznoja īpaši specializēti meistari, dažos gadījumos - mākslinieki paši. Piektkārt, priekšmeta saglabātība. Ņemot vērā Latvijas politisko vēsturi, kas nav bijusi saudzīga ne pret cilvēkiem, ne lietām, tad daudz artefaktu ir zuduši, daudzas esošās lietas ir restaurējamas, savukārt labā saglabātības stāvoklī esošs priekšmets ir retums un vērtība."

Priekšmeta vērtību nosaka daudzi faktori, teic Rīgas Porcelāna muzeja direktore - izcelsme, provenanse, autentiskums, autorība, izgatavošanas tehnoloģiskā sarežģītība, izpildījuma kvalitāte, skaits/daudzums/izmērs/komplektācija, saglabātība, leģenda un cits. Vēl svarīgs faktors, protams, ir tas, kurš vērtē, jeb, kam priekšmets ir nepieciešams. Muzejiem ir formulēta misija, saskaņā ar kuru tiek plānota muzeja darba politika un, piemēram, komplektēts krājums - iegūti artefakti, kas kļūst par muzeālijām. Vienam muzejam kāds priekšmets tā misija kontekstā būs nozīmīgs, citam muzejam šis priekšmets būs sekundārs vai pat neinteresēs nemaz, neatkarīgi no tā, cik objektīvi vērtīgs vai nozīmīgs tas ir. Izsoļu gadījumā spēks, kas virza priekšmeta vērtību naudiskā izteiksmē, ir persona, kura vēlas iegūt to savā īpašumā un, kura var to atļauties. Ja pieprasījums ir liels un "summa nav šķērslis", tad cenas skaitlis var uzskriet diezgan augstu. Vēl jau, protams, jautājums, cik patiesi ir kāds šāds publisks solītājs un cik tas ir triks ažiotāžas sacelšanai un uzmanības pievēršanai. Lai gan gadās arī kāds ļoti aizrāvies gribētājs."

Cenu diapazons porcelāna figūriņām ir visai plašs, katrs gadījums jāskatās un jāvērtē individuāli. Bet, jo vairāk laika paiet, jo kultūrvēsturiski nozīmīgāks kļūst priekšmets, attiecīgi - pieaug arī tā vērtība naudiskā izteiksmē. Lai gan to var ietekmēt dažādi objektīvi un subjektīvi faktori.

"Sīkplastika jeb mazo formu tēlniecība nav funkcionālas vajadzības nosacīta produktu grupa, tā vairāk piekrīt mākslas kategorijai. Piemēram, apskatot Hērendas porcelāna fabrikas (Ungārija) katalogu, var redzēt, ka mazo formu tēlniecības darbu cenas svārstās starp 600 - 3000 eiro, tehnoloģiski sarežģītus darbus var iegādāties pat par 6000 eiro. Tās ir šodien, tagad ražotas lietas. Kamdēļ gan Latvijas vēsturi, kura vairs nav replicējama, vērtēt zemāk," savu redzējumu izsaka Iliana Veinberga.

No eiro līdz pāris tūkstošiem

Viena no "Facebook" grupas "Latvijas un Kuzņecova fabriku porcelāns – vēsture, fakti, kolekcionēšana" administratorēm Jolanta Valaine Jauns.lv par "Tuntulīti" pauda: "Esmu ievērojusi šīs figūriņas augsto cenu un cīnīšanos par to izsolēs. Cenas lielumu izskaidrot nevaru, iespējams, ka ir reta. Neesmu eksperts figūriņās, tikai iesācējs."

Pārlūkojot izsoļu namu un specializēto porcelāna antikvariāta cenu listes, jāsecina, ka Rīgas porcelāna figūru cenas ir visnotaļ dažādas: vieni kā sākumcenu kādai figūriņai uzliek vienu eiro, bet citi atkal vairākus simtus. Te nu viss atkarīgs no pircēju azarta un "trakuma". Lūk, tikai dažas (pašreiz augstākās) cenas Kuzņecova fabrikas/Rīgas Porcelāna rūpnīcas figūrām:

* "Degunradžvabole" (1934-1940) – 480 eiro; * "Kareivis Tjorkins" (1958) – 350 eiro; "Zēns uz zirga" (1955) – 1800 eiro; * "Dejotāji" (20. gadsimta 30-tie gadi) – 690 eiro; "Zilonis" (20. gadsimta 30-tie gadi) – 1080 eiro; "Tautudēls ar tautumeitu" (20. gadsimta 50-tie gadi) – 600 eiro.