Sista un dauzīta “Jaunā vienotība” nepadodas

Bet, neskatoties uz to visu, JV nav nogājusi pa burbuli, kaut gan, pēc visa spriežot, kādu atbalstītāju pulku gan ir zaudējusi. Ja janvārī JV būtu atbalstījuši 8,9% vēlētāju, martā 9,3%, tad pagājušajā mēnesī tikai 7,5%. Tomēr tas tai it nebūt tai netraucē pretendēt uz kādu deputāta mandātu Briselē. Varbūt  te vietā kāda jancīga tautas paruna - ja sit, tātad mīlē.

8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, piecpadsmitajā stāstā, par “Jauno vienotību”, kura vēlēšanās startē ar 15. kārtas numuru.

Skandāls pēc skandāla

JV atbalstītāji un paši partijas līderu uzvirmojošos skandālus dēvē par organizētu melno pirmsvēlēšanu kampaņu vai pat nedraudzīgo ārvalstu dienestu specoperācijām ar mērķi graut Latvijā valdošo politisko partiju. Centrā, protams, ir trīs galvenie “stūrakmeņi”:

* Pirmais bija kādreizējā premjera, vēlāk ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa dārgie aviopārlidojumi, kas valsts budžetam radīja vairāk nekā 221 566 eiro, bet Eiropas Savienības (ES) Padomei 323 688 eiro zaudējumus tādēļ, ka Latvijas premjers lidoja ar čāterreisiem nevis regulārajiem komercreisiem uz dažādām sanāksmēm. Ekspremjers taisnojās, ka visus maršrutus plānojusi Valsts kanceleja, viņš par izmaksām nav licies ne zinis, jo tam nav ne laika, ne zināšanu – galvenais esot bijis uzkāpt pa lidmašīnas trapu un laikus nokļūt Latvijai svarīgajās sanāksmēs. Skandāls izvērties ne pa jokam un tagad ir apdraudēta tā dēļ no ārlietu ministra atkāpušamies valstsvīra iekļūšana Briseles varas gaiteņos.

* Kā otrais lielais skandāls uzvirmoja par aplokšņu algām, kas partijas biroja darbiniekiem esot maksātas no 2017. gada, kad “Vienotība” bija nokļuvusi finansiālās grūtībās. Par to pastāstīja bijušais partijas biroja vadītājs Normunds Orleāns. JV līderi to nodēvēja par klaju apmelošanu, teicās esot veikuši izmeklēšanu un nekas neesot apstiprinājies. Nekādus pārkāpumus neesot atklājis arī ne Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs, ne arī Valsts ieņēmumu dienests.

* Jaunākais, trešais, skandāls saistās ar desmit gadus seniem notikumiem. Partijas “Vienotība” kādreizējais ģenerālsekretārs Artis Kampars pirms desmit gadiem centies ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus. To pauda uzņēmējs, kurš ilgstoši bija atbildīgs par visa veida vēlēšanu tehnisko norisi valstī - uzņēmuma “SOAAR” valdes loceklis Renārs Kadžulis. Artis Kampars, redzot, ka vēlēšanu rezultāti kļūstot par sliktu Solvitai Āboltiņai, viņam lūdzis veikt kādas mahinācijas, lai Solvita Āboltiņa dabūtu nepieciešamās balsis.

Šīs ar neko argumentētās sarunas atkal raisīja plašu rezonansi, par to satraucās (un joprojām satraucas) valsts augstākās amatpersonas un izmeklēšanas institūcijas. Notikušo politologs Filips Rajevskis novērtējis visai skarbi: “Esam pietuvojušies konstitucionālajai krīzei.” Protams, ka vienotībnieki visu šo nodēvēja par fantastiskas žanra sacerējumu.

Smagsvari negrimst

Tomēr, neskatoties uz šiem “pagātnes grēkiem”, JV salīdzinoši veiksmīgi turas virs ūdens. Tas varētu būt tādēļ, ka partijas listes augšgalā ir redzami Latvijas politikas smagsvari - Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, kaut arī pēdējais nu pakļauts masīvai kritikai. Tomēr zināmai elektorāta daļai “Vienotības laiks”, ja ne ar strauju uzplaukumu, tad ar zināmu stabilitāti gan saistās, un tā nevēlas strauju pamatu šūpošanos.

Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, ka “Vienotībai” ir nopietnas reputācijas problēmas un it kā bija visi priekšnoteikumi, lai vēlētājs apbērētu JV. Piemēram, 2017. gadā, kad no “Vienotības”, neapmierināti ar tās darbību, atvadījās redzamas politiskas figūras ar Lolitu Čigāni, Ilzi Viņķeli un Alekseju Loskutuvu priekšgalā, neapmierināti ar Dzintara Zaķa un Solvitas Āboltiņas vadības stilu, nodibinot kustību “Par!”. Rezultāts nu ir tāds, ka nevis “Vienotībai”, bet gan “Par!” vairāk jādomā par savu reitingu.

Lielākā daļa ļaužu jau pirmām kārtām domā nevis par politiskajiem skandāliem, bet par savu labklājību un drošību. Ir pietiekami liela daļa Latvijas sabiedrības daļa, kura pēdējos gadus, kad pie varas bija un arī pašreiz ir JV, jūtas komfortabli, un viņi to saista ar pie varas esošajiem spēkiem. Tādēļ viņi arī atbalsta pašreizējo kārtību, un tas arī ir vienotībnieku trumpis.

Ar JV listē iekļautajiem cilvēkiem listes augšgalā un arī vidusdaļā īpaši nav jāiepazīstina. Tie ir mums visiem labi zināmie politiķi - Valdis Dombrovskis, Arturs Krišjānis Kariņš, Sandra Kalniete, Dace Melbārde, Andrejs Judins, Jānis Reirs, Irma Kalniņa, Anna Rancāne un Mārtiņš Daģis.

Tikai no 12. numura jau ir plašākai publikai mazāk pazīstami ļaudis - SIA “Gutshaus” (viesu mājas bizness) valdes loceklis, Jānis Lazdāns, SIA “OGN” (informācijas pakalpojumi) valdes priekšsēdētājs Māris Baltiņš, SIA “PTA” (sadzīves tehnikas veikals) pārdevējs - konsultants Pauls Adijans, zemnieku saimniecības “Ziediņi” Latgales pusē īpašniece Janīna Kursīte (nejaukt ar pazīstamo literatūrzinātnieci Janīnu Kursīti-Pakuli), SIA “Idea events” (izklaides un atpūtas pasākumu organizēšana) un Saeimas deputāta palīgs Didzis Šēnbergs. Sarakstu noslēdz vēl viens no JV sarakstā iekļautajiem pieciem pašreizējiem Saeimas deputātiem, kādreizējais Pasaules Dabas fonda Latvijā vadītājs Uģis Rotbergs.

Droša Latvija vienotā Eiropā

Tā kā partijas lokomotīve ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvienieks Valdis Dombrovskis, tad, protams, JV priekšvēlēšanu programma ir vairāk nekā proeiropeiska:

“Laikā, kad Krievija turpina brutālu karu pret Ukrainu, ES vienotība ir svarīgāka nekā jebkad. Kopā un vienoti ar mūsu sabiedrotajiem esam pasaules lielākā ekonomika ar milzīgu potenciālu iegūt daudz nozīmīgāku lomu ģeopolitikā. “Jaunās vienotības” Eiropas komandu veido pieredzējuši un sevi pierādījuši starptautiska līmeņa politiķi, kuri jau šobrīd stiprina Eiropas vienotību un Latvijas kopējo drošību un ekonomikas attīstību.” Programmai ir pieci stūrakmeņi:

Vērtībās balstīta Eiropa: “Brīvība, demokrātija un likuma vara ir galvenie vērtību stūrakmeņi, uz kā balstās ES. Tieši šajās vērtībās balstās arī Latvijas nākotne. Mēs atbalstām ES paplašināšanu, uzņemot jaunas dalībvalstis, un uzskatām, ka šim procesam jābalstās minētajās vērtībās.”

Spēcīgi drošības risinājumi: “Krievija bija, ir un būs nestabilitātes un militārā apdraudējuma avots visai Eiropai gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Attiecīgi ES ir daudz mērķtiecīgāk un intensīvāk jārisina aizsardzības un drošības jautājumi, īpaši militārās rūpniecības attīstība. “Jaunā vienotība” konsekventi un stingri iestājas par visu veidu - politiskā, ekonomiskā, finansiālā un militārā - atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī par stingrām sankcijām pret agresorvalsti Krieviju.

Stipras robežas: “ES ir jāievieš praksē kopēja migrācijas un patvēruma sistēma, kas darbojas ātri, taisnīgi nošķir bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem, sekmē sadarbību ar trešajām valstīm un, esot barga pret cilvēku kontrabandistiem, nodrošina nelikumīgu robežpārkāpēju nosūtīšanu atpakaļ.”

Dinamiska un inovatīva ekonomika: “Eiropa kopumā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: relatīvi zemu produktivitātes pieaugumu, sabiedrības novecošanos un nepieciešamību nodrošināt enerģētisko neatkarību. Vienlaikus ES turpina īstenot zaļo un digitālo ekonomikas transformāciju, virzību uz klimata neitralitāti 2050. gadā. Tuvākajos gados liela uzmanība jāpievērš Eiropas ekonomikas konkurētspējas saglabāšanai un nostiprināšanai. Lai apzinātos izaicinājumus sekmīgi risinātu, būs nepieciešams gan apjomīgs finansējums, gan strukturālās reformas. Šajā procesā īpaši svarīgi ir nodrošināt tālāku ES ekonomisko konverģenci, atbalstot ekonomiski mazāk attīstītās valstis un reģionus, tuvinot to ekonomiskos un sociālos rādītājus ES vidējam līmenim.”

Pārdomāta vides un klimata aizsardzība: “Vides, dabas un klimata politikai ir jābūt pārdomātai, balstītai zinātnes atziņās, viedās inovācijās un rūpēs par nākamajām paaudzēm. Eiropas un Latvijas spējas nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu vietējo pārtiku un attīstītu ražošanu ir arī mūsu visu drošības jautājums.”