Kur aiziet un ko redzēt? Sieviete un viņas putni, padomju laika "noraktais" mākslinieks Alūksnē un jūgendstila lielmeistari: izstāžu ceļvedis

Savukārt padomju okupācijas laikā "noraktā" Teodora Paulovica talantu varam iepazīt Alūksnes muzejā. Bet Saldus muzejā, sagaidot savu 50. dzimšanas dienu, savu veikumu prezentē tēlnieks Kārlis Īle izstādē "50 reizes apkārt Saulei".

* Rīgas Jūgendstila muzejā (Alberta ielā 12) līdz 30. jūnijam tā piecpadsmit gadu pastāvēšanas jubilejas gadā skatāma izstāde "Rozentāls. Purvītis. Valters", kurā eksponēti izcilo jūgendstila laika mākslinieku Jaņa Rozentāla (1866-1916), Vilhelma Purvīša (1872-1945) un Johana Valtera (1869-1932) darbi no Kukšu muižas privātkolekcijas.

Šogad aprit piecpadsmit gadi kopš Rīgas Jūgendstila muzeja dibināsanas 2009. gada aprīlī un šo gadu laikā tā krājums no dažiem priekšmetiem izaudzis par unikālu jūgendstila kolekciju ar vairāk nekā 9000 eksponātu. Un savu jubileju muzejs atzīmē ar jaunu izstādi no Kukšu muižas privātkolekcijas. Kukšu muiža atrodas Tukuma novada Jaunsātu pagasta. Rakstu avotos tā pirmo reizi minēta 1539. gadā, ievērojamu pārbūvi ēka piedzīvojusi 1856. gadā. 2000. gadā muižu savā īpašumā kādreizējais Rīgas viesnīcu "Hotel de Rome" un "Konventa sēta" ģenerāldirektors Daniels Jāns, un sāka muižas ēkas atjaunošanu.

Rīdzinieki un pilsētas viesi muzejā nu var apskatīt jūgendstila laika lielmeistaru – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Johana Valtera darbus. No maija tiks sākts profesora Jāņa Krastiņa lekciju cikls par Eiropas jūgendstilu, pirmā lekcija notiks jau 16. maijā un iepazīstinās ar Briseles jūgendstilu. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.

* Jelgavas Vecpilsētas mājā (Vecpilsētas ielā 14)  līdz 26. maijam skatāma Ilzes Cērpiņas gleznu izstāde "Sieviete un mani putni". Māksliniece uzskata, ka sieviešu portretos mājo noslēpumainība, kas ļauj katram skatītājam atrast ko radniecīgu savai dvēselei. Pēc viņas domām, tas ir viens no veidiem, kā daiļā dzimuma pārstāves var tuvoties savai sievišķīgajai būtībai, identitātei un rast atbildes uz jautājumiem: "Kas es esmu? Kāda es esmu?"

Izstādē "Sieviete un mani putni" Ilze Cērpiņa vēlas skatītājus iepazīstināt ar sievietes dažādo dabu, neskaitāmajām personības šķautnēm, pagātnes pieredzes ietekmi uz ikdienu un lietām, kas mūs veido par tādām sievietēm, kādas esam šodien.

"No paaudzes paaudzē, sieviete savā zemapziņā pārmanto zināšanas par to, kā tuvoties savam iekšējam spēkam, kā tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām un kā būt pašpietiekamai. Šīs zināšanas ielaužas mūsu apziņā, kad tas ir visvairāk nepieciešamas. Ne vienmēr mēs zinām cita cilvēka domas vai rīcības patieso cēloni, bet apzināmies, ka dzīvē nekas nav melns vai balts. Sievietes tēls un pati sieviete ir kultūras un vēsturiskās pieredzes mantojums par to, kāda loma tiek piešķirta sievietei," tā tiek pieteikta šī izstāde..

Ilze Cērpiņa dzimusi 1976. gadā Tukumā. 2009. gadā absolvējusi Baltijas Starptautisko Akadēmijas Vides dizaina fakultāti, kurā iepazinusi glezniecību. Kopš 2012. gada viņa papildina savas gleznošanas prasmes mākslinieces Ingemāras Treijas studijā "Krāsmute". No 2020. gada Ilze Cērpiņa darbojas Tukuma Mākslinieku apvienībā. Ilzes Cērpiņas darbu izstādes notikušas Tukumā, Ikšķilē, Engurē, Abgunstes muižā (Zaļenieku pagastā0, Kandavā, Dobelē, Slampē, Jaunpilī un Smārdē, kā arī Ukrainā.

Apmeklētāji iegādājoties ieejas biļeti uz izstādi, var izstaigāt un apskatīt arī Jelgavas Vecpilsētas mājas ekspozīciju audio gida pavadībā, iepazīstot Jelgavas zudušo koka arhitektūru un Jelgavas Vecpilsētas mājas stāstu. Sīkāk internetā: www.visit.jelgava.lv.

* Turpinot iepazīt Jelgavu, jādodas uz pašu pilsētas centru, kur pagājušās nedēļas brīvdienās uzstādīja no pilsētas sadraudzības pilsētas Francijā Rieijmalmezonas atgādātos Svētās Trīsvienības baznīcas torņa (Akadēmijas ielā 1) lielos žoga metāla vārti, lai ne tikai aplūkotu senās hercogistes galvaspilsētas jaunos vaibstus, bet arī ieietu pašā tornī, kur arī līdz 26. maijam skatāma jauna izstāde – dvīņu māsu Zitas Studentes un Vitas Studentes gleznu izstāde "Gaismas frekvences".

Jelgava ir pilsēta, kurā Zita un Vita Studentes ir dzimušas, pavadījušas bērnību un dzīvo ar savām ģimenēm arī šobrīd. Abas ir ieguvušas ekonomista un jurista izglītību. Vita Studente jau desmito gadu strādā par juristi Tieslietu ministrijā, bet Zita Studente jau devīto gadu – par tiesnesi Zemgales rajona tiesā Dobelē. Pirms pāris gadiem, iedvesmojoties no vectēva, māsas uzsāka gleznot. Šobrīd māsas papildina savas gleznošanas prasmes un zināšanas, mācoties Latvijas Mākslas akadēmijā.

Dvīņu māsas atzīst: "Gleznošana ir tā joma, kurā rodam iedvesmu, spēku un uzlādi ikdienas darbam. Uzskatām, ka juristam ir jāprot ne tikai kvalitatīvi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus, bet jārod laiks arī atslodzei, sava redzesloka paplašināšanai un izaugsmei arī citā jomā. Un mums tā ir gleznošana."

Izstāde "Gaismas frekvences" ir veltīta pārdomām par to, kā ikdienā redzam un uztveram krāsas. Māsu vēlmi gleznot uz melna fona noteica un ietekmēja tas, ka melnā krāsa uztver un absorbē visus izstarojumus, arī negatīvos, tā saistīta ar noslēpumainību. Gleznas tapušas uz melna fona, lai izceltu krāsas, priekšmetus un lietas, kuras ikdienā apkārt esošajā krāsainībā pazūd vai saplūst ar citām lietām un priekšmetiem. Gaismas frekvences ir tā redzamā gaisma, ko mēs redzam kā krāsas.

Sīkāk internetā: www.visit.jelgava.lv.

* Alūksnes novada muzejā (Pils ielā 74) atklāta izstāde "Teodors Paulovics. Pazīstamais un izzināmais', kurā eksponēti plašākai publikai mazāk zināma, bet latviešu mākslā savdabīga gleznotāja darbi, kurus nu visi aicināti iepazīt.

Mākslas vēsturniece, profesore Kristīne Ogle raksta: "Savdabīgu lappusi Latvijas glezniecības kopainā iezīmējis Alūksnes novadnieks, ainavu gleznotājs Teodors Paulovics (1912–1971). Lai gan darbu uzskaitē katalogā, privātkolekcijās un izsoļu namos viņa mantojums mērāms ap 1000 vienībām, par mākslinieku līdz šim informācija ir bijusi diezgan skopa. Tas skaidrojams tādējādi, ka sarežģītajos varas maiņu apstākļos, līdzās studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, vācu okupācijas laikā Teodors Paulovics bija pievērsies kartogrāfa darbam. Šis biogrāfijas fakts vēlāk, padomju gados, liedza paust savu glezniecisko pārliecību tik plaši, kā gribētos. Kopā ar draugu mācītāju un studiju biedru Miervaldi Ķemeru (kura ģimene viņam nodrošināja patvērumu Rīgā) viņi, meklējot savu ceļu lielajā mākslas pasaulē, pilnā mērā izjuta represēta mākslinieka dzīves traģēdiju.

Cilvēku ar līdzīgu likteni Vilhelma Purvīša vadītās Dabasskatu meistardarbnīcas audzēkņu vidū nav mazums. Akadēmijā tika ielikti pamati kvalitatīvas un dziļi izjustas ainavu glezniecības izpratnei, taču centrālajās mākslas skatēs Paulovica darbus redzēt nevarēja. Neraugoties uz šo situāciju, gleznotājs centās izmantot katru iespēju, lai demonstrētu savu veikumu kopīgās izstādēs provincē, sevišķi Alūksnes apkaimē.

Taču gleznotājs nav aprobežojies tikai ar dzimtās puses atveidošanu – viņa darbu klāstā ir gleznas, kas atspoguļo visdažādākās Latvijas vietas, kā arī Igauniju un Karpatus. Nenoliedzami, māksliniekam bija svarīgs gleznoto situāciju saturs, bet, ejot cauri laikiem, viņš daudz strādājis arī pie formālās apdares, uzstādot aizvien jaunus un radošus uzdevumus dabas skatu izpildījumā. Liels un saviļņojošs notikums ir iespēja skatīt daļu no Teodora Paulovica ainavām vienkopus Alūksnes novada muzejā."

Sīkāk internetā: www.aluksnespils.lv.

* Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā (Striķu ielā 22) līdz 7. septembrim skatāma izstāde "50 reizes apkārt Saulei", kas veltīta tēlnieka Kārļa Īles piecdesmit gadu jubilejai un atspoguļo  tēlnieka radošo darbību. Izstāde ir retrospektīvs atskats uz radošās karjeras laikā paveikto. Mākslinieks saka: "Pēdējie daži gadi ar Covidu, Ukrainas karu, pirmo bērnu pieaugšanu, jaunākā dēla piedzimšanu, mātes nāvi un apaļo 50 gadu tuvošanos, liek vēlreiz daudz ko pārdomāt un izvērtēt sevi tajā visā."

Izstādē apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar darbiem no karjeras sākuma – skicēm, gleznām, maza formāta tēlniecības darbiem, līdz fotogrāfijām no godalgotu smilšu un ledus skulptūru festivālu uzvarām.

Un tas nebūt nav viss, jo Muzeju naktī 18.maijā, Saldus muzeja pagalmā, tēlnieks sāks darbu pie jaunas smilšu skulptūras "Pusmūžs". Nedēļas garumā, saldenieki un citi pilsētas viesi, varēs vērot skulptūras tapšanas procesu. Darbs noslēgsies 25.maijā, kad ar Kārļa Īles piedalīšanos tā tiks svinīgi atklāta un viņš labprāt dalīs savu klātbūtni ar pasākuma un izstādes apmeklētājiem.

Tēlnieks veido skulptūras no dažādiem materiāliem: bronzas, koka, granīta, nerūsējošā tērauda un citiem materiāliem. Kopš 1998. gada tēlnieks pievērsies smilšu, sniega, ledus un uguns mākslai, kas pēdējos gados dominē viņa daiļradē. Savu interesi viņš pamato ar interesi par pirmelementu mūžības spēku ar gaistošo mirkļu savstarpējo mijiedarbību. Viņaprāt pasaules pirmspēku esamība aktualizējas mūsdienu tehnoloģiski un informatīvi sadrumstalotajā un pārsātinātajā pasaule, ļaujot cilvēkiem atgriezties un spirdzināties pie esības saknēm. Kārlim Īlem ir liela pieredze ne tikai kā individuālam māksliniekam, bet arī mākslas festivālu organizētājam. Viņš ir vadījis daudzus starptautiskus koka, akmens, smilšu un citu. materiālu tēlniecības festivālus. 

Kārlis Īle ir dzimis saldenieks, te ir viņa pirmie draugi un pedagogi. Viņš ir absolvējis Latvijas Mākslas Akadēmijas Tēlniecības nodaļu, iegūstot Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās, kā arī papildinājis savas zināšanas Aristoteļa Universitātē Salonikos (Grieķija). Lielu daļu savas daiļrades posmu veltījis figurālām kompozīcijām, taču pēdējos gados veiksmīgi darbojas ar abstraktākām tēlniecības formām. Sīkāk internetā: www.saldus.lv.