Aicina neaiztikt maisus pie Dauguļupītes Ulbrokas pusē! Tajos atrodas talkā savāktie latvāņi
foto: Rīgas meži
Talku mēnesis SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajās teritorijās.
Runā Rīga

Aicina neaiztikt maisus pie Dauguļupītes Ulbrokas pusē! Tajos atrodas talkā savāktie latvāņi

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Aprīlis jau ierasti ir talku mēnesis, arī SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajās teritorijās - šogad jau trešo gadu Ulbrokas mežā pie Dauguļupītes uzņēmums rīkojā latvāņu talku.

Aicina neaiztikt maisus pie Dauguļupītes Ulbrokas ...

Sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienests "Rīgas meži" atbrīvoja upes krastu no invazīvā auga, kopumā piepildot vairākus desmitus maisus

Lai novērstu sēklu un sakņu izplatīšanos, maisi vēl kādu laiku atradīsies attiecīgajā talkošanas vietā, tādēļ cilvēki ir aicināti tos neaiztikt.

"Rīgas meži" informē, ka vislabākais laiks latvāņu rakšanai ir pavasaris vai rudens. Savukārt, lai mazinātu latvāņu izplatīšanos ar sēklām, vasarā pirms ziedēšanas būtu vēlams tos nopļaut.

Arī turpmāk "Rīgas meži" sekos līdzi invazīvajam augam šajā teritorijā, un nepieciešamības gadījumā no jauna atgriezīsimies, lai turpinātu cīņu.

Kas ir latvānis un cik tas ir bīstams?

Latvijā Sosnovska latvāni kā lopbarības augu ieveda no Kaukāza republikām 1948.gadā. Tas sāka ieviesties arī savvaļā, un tagad tā ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām. Tas izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tas var sasniegt līdz četru metru augstumu

. Latvānim ir ļoti attīstīta sakņu sistēma. Uz viena auga var attīstīties 3000 līdz 15 000 sēklu. Teiču dabas rezervātā latvāņu izplatība skārusi plašas teritorijas, jo to apkarošanā der tikai tādas metodes, kas negatīvi neietekmē apkārtējo bioloģisko daudzveidību.