Paņem kredītu, mēs tev dāvināsim picu! Kā aizsargāt kredītu ņēmējus no bezcerības un posta

"Likums un Taisnība" uz sarunu aicināja asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Āboliņu.

Lai neietur no mazumiņa

“Pirms apmēram astoņiem  gadiem panācām, ka no minimālās mēnešalgas šos ieturējumus nevar veikt, bet šobrīd Tieslietu ministrija vēlas šo kārtību mainīt. Tas tik tiešām vistiešāk skars maznodrošinātos un seniorus, kuri saņem mazās pensijas. Strādājošajiem varbūt šķiet, ka šie 10% ieturējuma nav nekas liels, bet pensionāri bieži vien katru izdoto eiro uzmanīgi skaita,” teic Āboliņš.

Kredītņēmēju asociācija ar saviem priekšlikumiem vērsusies Saeimā, uzskatot, ka šis iztikas minimums jāsaglabā un no tā nedrīkst ieturēt parādu maksājumus. “Ja šos grozījumus pieņemtu, lielākie ieguvēji būtu tiesu izpildītāji,” uzskata Āboliņš, uzsverot, ka asociācijas priekšlikums ir ļoti elementārs – saglabāt esošo kārtību, lai no minimālās algas nevarētu ieturējumus veikt, jo pati valsts jau noteikusi minimālo iztikas minimumu, kuram jāpaliek cilvēka rīcībā.

“Citās valstīs prakse ir, ka tiesu izpildītāji drīkst piedzīt parādu tikai no tiem ienākumiem, kuri paliek pāri, piemēram, ja cilvēks pierāda, ka viņš īrē dzīvokli. Man šķiet, ka šobrīd mūsu Tieslietu ministrijas priekšlikums būs viens no retajiem visā Eiropas Savienībā – parādu varēs piedzīt no jebkuriem ienākumiem, pat visniecīgākajiem. Kredītņēmēju mūsu valstī ir vairāk nekā 100 tūkstoši. Mūsu rūpe lielākoties ir par tiem kredītiem, kuri velkas kopš 2008. gada,” stāsta Āboliņš.

Ievelk ķeksīti ar vieglu roku

Otra sāpe ir ātrie kredīti. Asociācija uzskata, ka vēl pirms trim līdz četriem gadiem kredītdevēji pietiekami nevērtēja maksātspēju un ir vairāk nekā 100 000 parādnieku, kuri paņēmuši tieši ātros aizdevumus.

“Mēs vēl atceramies vilinošās reklāmas – paņem kredītu, un mēs tev dāvināsim picu! Līdz ar to cilvēks, kurš parakstās uz kredīta līguma, ir atbildīgs par savu rīcību. Gribu uzsvērt, ka tomēr arī kredītdevējam ir jāuzņemas kāda atbildība. Finanšu pratība pie mums tomēr ir ļoti neliela. Patiesībā atbildība būtu jānes arī kredītdevējiem. Aizņemies atbildīgi, bet gribas teikt – aizdod arī atbildīgi,” teic Āboliņš.

Ikdienā jāsastopas ar cilvēkiem, kuriem mēneša maksājums ir apmēram simt eiro mēnesī, bet procentu likme ir milzīga – 30 līdz 60% gadā un pat vēl augstāka.

“Klienti neiepazīstas ar līgumiem, kas ir pats sliktākais. Kad kreditori lauž līgumus, tikai tad cilvēki sāk iepazīties ar dokumentu, taču tad jau diemžēl ir par vēlu un risinājumus, kā palīdzēt, ir grūtāk atrast. Vienkārši ķeksītis jāievelk, ka piekrīti noteikumiem, kurus kredītņēmēji bieži neizlasa. Piemēram, Lielbritānijā ja ņem kredītu, nevar vienkārši ievilkt ķeksīti, tev jāsaprot katrs rakstītais teikums, ar visu jāiepazīstas. Bankas kredītņēmēju maksātspēju tomēr izvērtē, bet ir nebanku aizdevēji, kas piešķīruši aizdevumu pat ar 100 eiro ienākumiem mēnesī. Tādos gadījumos Patērētāju tiesību aizsardzības centram vajadzētu būt lielākām pilnvarām, lai piespiestu kredītdevējus rūpīgāk izvērtēt cilvēku maksātspēju,” uzskata asociācijas vadītājs.

Viņš pats labāk vēlētos stundu vai pusotru pavadīt bankā, lai tomēr izskaidro visus noteikumus, nevis ātri pavilkt ķeksīti zem kredītlīguma.

Parādīt Saeimai īsto dzīvi

Āboliņš atgādina, ka  pirms trim gadiem jau pieņēma izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā – noteica stingrākas prasības, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Valsts ieņēmumu dienests sniedz izziņu par ienākumiem, bet arī pēc šiem grozījumiem bijuši gadījumi, kad maksātspēja netiek rūpīgi izvērtēta.

“Piemēram, krīt acīs naudas aizdevēja “Banknote” daudzās filiāles, kas atrodas centrālajās ielās ļoti daudzās Latvijas pilsētās. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs soda uzņēmumu, kura peļņa varbūt ir miljons, bet uzliktais sods – vien 3000 eiro. Šī sistēma arī ir jāmaina,” uzskata Āboliņš. “Starp citu, pēdējo reizi mēs savā asociācijā tikāmies ar Gaidi Bērziņu, kad viņš bija tieslietu ministrs. Taču kopš viņa laika nevienam ministram nav vairs bijusi interese.”

No tiem, kas Kredītņēmēju asociācijā vēršas pēc palīdzības, ļoti maz, apmēram 5 līdz 10%, ir tādi, kuri lūdz, lai izvērtē līgumu, norāda uz zemūdens akmeņiem. Lielākā daļa jau ir nokļuvuši grūtībās un meklē risinājumu.

“Viens no veidiem iesākumā ir tomēr mēģināt vienoties ar kreditoru par maksājumiem. Bieži vien nav citu variantu kā vien uzsākt maksātnespējas procesu. Latvijā ir apmēram desmit tūkstoši nenomaksātu procesu, un mēs ap 20% esam palīdzējuši iesākumā tos novadīt. Otra mūsu darbība ir likumu izmaiņas. Ar gūto pieredzi dodamies uz Saeimu, līdzdarbojamies Tieslietu ministrijas darba grupās, kas attiecas uz parādniekiem, parādu piedziņu, maksātnespēju. Dažreiz esam tie, kuri Saeimai aiznes reālo dzīves situāciju, kāda rodas parādniekiem. Esam vienīgā organizācija, kura pārstāv parādniekus gan Tieslietu ministrijā, gan Saeimā. Esam secinājuši, ka deputāti likumus bieži vien pieņem, bet nezina, kā tie reāli dzīvē darbojas,” norāda Āboliņš.

Piedzinēji pelna daudz vairāk par tiesnešiem

Viņš ir pārliecināts – ja Saeima minētos grozījumus pieņems, tiesu izpildītājiem būs vēl lielāka peļņa. Āboliņš zina teikt, ka vislabāk pelnošā tiesu izpildītāja Latvijā pērn bija Daina Priedniece Rīgas apgabaltiesā – 518 530,34 eiro visa gada laikā.

Salīdzinājumam – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs 2022. gadā kopumā saņēmis 76 267,24 eiro, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš 82 633,09 eiro.

“Cilvēks, kurš būtībā atbild par visām tiesām Latvijā, saņem daudz mazāku algu nekā tiesu izpildītājs, kurš mehāniski iekasē naudu,” Āboliņš izsakās skarbi. “Tiesu izpildītāji pelna ne mazāk kā 100 tūkstošus gadā, bet Rīgas un Vidzemes apgabaltiesā kopā nopelnīja 4 116 413,60 gadā. Varakļānu novada budžets ir 4 275 813 eiro gadā. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītāji nopelna vairāk nekā viens novads kopumā!”

Asociācijas aicinājums ir deputātiem izvērtēt, vai nav jāmaina tiesu izpildītāju parādpiedziņas kārtība. “Uzskatām, ka valstij varbūt šī joma būtu jāpārņem. Ja tiesu izpildītājs ir labs profesionālis, protams, lai nav minimālā alga, bet, piemēram, 2000 līdz 2500 eiro mēnesī. Rodas jautājums: vai mums tik dārga parādu piedziņa ir nepieciešama? Ja, piemēram, iekasē no parādniekiem pusmiljardu eiro, tas nozīmē, ka to pašu var veikt nodokļu inspektori. Viņi arī iekasē naudu, bet par to nesaņem 500 000 eiro atalgojumu. Varbūt liekam parādus piedzīt nodokļu inspektoriem? Maksājam viņiem algas, uzturam birojus Rīgas centrā?” spriež Āboliņš.

Viņš piekrīt, ka tiesu izpildītāju darbs nav nekāds mierīgais, bet nepiekrīt, ka tāpēc algai jābūt tik milzīgai.

Vienam cilvēkam pat 21 ātrais kredīts

Turpinot iedziļināties kredītu problēmās, Āboliņš atklāj, ka procentuāli kredītņēmēju skaits nepieaugot, bet lielākā bēda ir, ka diemžēl nav atrisinātas vecās problēmas ar ātrajiem kredītiem.

“Pirms pieciem gadiem mēs ar kolēģi zīmējām tādu kā parādnieku profilu. Cilvēkiem bija hipotekārais kredīts, vēl kāds mazais kredītiņš par dzīvokli, tad bija ātrie kredīti. Toties šobrīd ir cilvēki vismaz ar vienu līdz diviem ātrajiem kredītiem un lielākais rekords ir 21 ātrais kredīts vienam klientam – šis cilvēks aizgāja uz maksātnespēju. Policisti man stāstījuši: aizbrauc uz izsaukumu, cilvēks aizgājis no dzīves, pakāries, bet uz galda atstāta zīmīte un kredītlīgums vai tukšs maciņš,” atklāj Āboliņš. “Nevēlos nevienu nosodīt, bet diemžēl teikšu, ka pašnāvība – tas tomēr ir vieglākais risinājums.”

Cilvēki, kuri to izdara, nezina, kā rīkoties, viņi šādā veidā savu problēmu atrisina, bet bieži vien tā nokļūst pie palikušajiem radiniekiem. “Nereti no mūsu asociācijas puses viena pareiza vēstule kreditoram, tiesai šādās situācijās notikumu attīstītu pavisam citādi, bet cilvēki diemžēl neizmanto šo iespēju,” pauž Āboliņš.

Vēl viena sērga ir azartspēles. “Ja pirms trim, četriem gadiem to nevarēja just, tad tagad šo parādu dēļ bieži uzsākta maksātnespēja.  Cilvēks saņem, piemēram, 700 eiro mēnešalgu, kuru kazino nospēlē, bet šo iestāžu īpašnieki, kā zināms, šādā veidā kļuvuši par miljonāriem.”

Galvojumi sagrauj ģimenes

2007.–2008. gadā pat vienam kredītam bijuši astoņi galvotāji, visi ģimenes locekļi. Kredītņēmējs pats nemaksā parādu, bet kreditori vēršas pret visiem galvotājiem, Āboliņam ir zināms šāds gadījums. “Diemžēl šādu galvojumu dēļ ģimenes ir šķīrušās, brāļi un māsas savā starpā vairs nesarunājas, vecāki ar bērniem nekomunicē – šādu stāstu ir milzum daudz un skarbi,” saka Āboliņš. 

Viņš pats ir pirmais Latvijā, kurš uzsāka maksātnespējas procesu: “Mana sieva tolaik nogalvoja Parex bankā kredītu, kas bija 400 000 latu, bet viņas vienīgie ienākumi bija bērna pabalsts – septiņi lati. Ar maniem ienākumiem gan viss bija kārtībā, tomēr sievu obligāti kā galvotāju vajadzēja ievilkt. Mēs tādā mežonīgā kapitālismā esam padzīvojuši, un tagad cilvēki saprot, ko nozīmē galvojums. Līdz 2008. gadam, ja vajadzēja galvot, bankas darbinieks taču neteica – ja parādnieks nesamaksās, tas viss būs tavs slogs, tu būsi atbildīgs ar visu savu mantu un pārējo. Mierināja, ka pēc diviem trijiem gadiem summa samazināsies, nebūs nekādu saistību. Cik cilvēku šādā veidā nav iekrituši! Paraksties tikai!”

Ja aizņemties, tad atbildīgi

Āboliņš arī atgādina: “Mūsu lielākās bankas pieder ārzemju akcionāriem, un šī procentos iemaksātā nauda ir milzīga peļņa ārvalstniekiem. Kad pateica, ka vajag arī dalīties, tad atrodas bijušais Zviedrijas finanšu ministrs: neiedomājieties skarties klāt zviedru pensionāru naudai! Kāpēc, piemēram, mūsu pensionāriem jāgādā par zviedru labu iztikšanu?”

Jebkurā gadījumā Āboliņš aicina aizņemties atbildīgi: “Nevajag ņemt ātros kredītus, lai, piemēram, iegādātos dāvanas. Tā labāk nerīkoties. Ja tomēr ļoti vajag, tad izvērtēt, vai tas ir nepieciešams, un novērtēt līguma nosacījumus. Neņemt arī uzreiz pirmo piedāvājumu. Tagad pieejamas salīdzināšanas platformas, kur var izvērtēt visus piedāvājumus. Taču galvenais ir saprast, vai kredīts vispār ir vajadzīgs.”