"Jāierobežo tiesības saņemt dažādas privilēģijas": rektors Gundars Bērziņš par alimentu nemaksātājiem
Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš par alimentu nemaksāšanas problēmu saka: "Tas ir jautājums par atbildību un sabiedrībai kopumā: ja ir dažādas tiesības, tad ir jābūt arī atbildībai. Un šī neatbilstība starp tiesībām un atbildību valstij ir jānovērš."
Kurzemes apgabaltiesa nesen kādam uzturlīdzekļu nemaksātājam piespriedusi reālu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi. Tas ir pirmais šāda veida gadījums visā Latvijā. Pavisam valstī ir apmēram 40 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju, kuri kopumā valstī ir parādā ap pusmiljardu eiro. Viņu vietā par šo cilvēku bērniem nākas gādāt valstij. Vēl viena problēma ir tā, ka šie alimentu nemaksātāji darbojas ēnu ekonomikas zonā, lai izvairītos no uzturlīdzekļu maksāšanas. Tātad viņi arī nekādus nodokļus nemaksā. Līdz ar to Lielais jautājums: “Ko iesākt ar alimentu nemaksātājiem?” To Jauns.lv vaicāja Latvijas Universitātes rektoram Gundaram Bērziņam.
Uzturlīdzekļu nemaksātājiem būtu jābūt jāierobežo tiesības saņemt dažādas bezmaksas privilēģijas, ko nodrošina valsts, piemēram, izmantot veselības aprūpes vai citus valsts pakalpojumus: “Jābūt atbildībai par saistībām, kuras cilvēks ir uzņēmies radot pēcnācējus. Tā ir mana dziļākā pārliecība.
Par saviem bērniem ir jārūpējas, lai kādas arī būtu attiecības starp vecākiem. Bērni ir bērni, un atbildība par viņiem tomēr ir vecākiem. Šinī gadījumā tā gluži nav valsts atbildība, jābūt personas atbildībai par savu rīcību, atbildībai par to, lai bērni būtu nodrošināti un viņiem būtu cilvēki, kas par viņiem parūpējas, cilvēki, kas viņus ir radījuši,” saka Latvijas Universitātes rektors.
Valstij ir jābūt kā starpniekam, kas šo cilvēka – bērna vecāka atbildību nodrošina. Labs risinājums ir piemēram, alimentu nemaksātājiem atņemt autovadītāja tiesības. Tas esot labs motivators, lai vecākus piespiestu rūpētos par bērnu, un tādēļ neapzinīgajiem būtu jānosaka arī citi ierobežojumi. Par to, vai viņi jāieliek cietumā, Gundars Bērziņš saka:
“Te ir jautājums par šo alimentu parāda apmēru. Ja tas pārsniedz kaut kādu summu un var redzēt, ka cilvēks apzināti izvairās no tā nomaksas, nu tad iestājas šīs sekas. Tam noteikti nebūtu jābūt atsevišķos gadījumos, kad tiešām cilvēks nevar samaksāt: viņš mēģina dabūt darbu, rūpējas, lai to dabūtu, viņš ir sistēmā, bet viņam nesanāk. Tas ir viens jautājums, bet, ja ir pazīmes, ka tas notiek apzināti, ļaunprātīgi – apzināti nemaksā ne valstij, ne saviem bērniem –, nu tad jārīkojas. Jānošķir šie ļaunprātīgie gadījumi no objektīvas situācijas, kādā var nonākt katrs cilvēks.”
Ko par alimentu nemaksātājiem domā Gundars Bērziņš, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
