Strādāju ārzemēs, bet vēlos pirkt īpašumu Latvijā: kas jāņem vērā?
Pēdējā laikā salīdzinoši bieži dzirdēts par Latvijas iedzīvotāju augošo interesi iegādāties nekustamo īpašumu ārzemēs, taču teju tikpat bieži ārzemēs, jo īpaši Skandināvijā strādājošie, vēlas iegādāties īpašumu Latvijā.
Kādi ir izplatītākie darījumu veidi un vai tos iespējams slēgt attālināti? Skaidro bankas "Citadele" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks un ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Par īpašuma iegādi Latvijā interesējas gan ārzemēs strādājošie Latvijas pilsoņi, gan nerezidenti. Visbiežāk latvieši to pamato ar vēlmi tuvākā vai tālākā nākotnē atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā vai arī plāno īpašumu izīrēt. Dažkārt īpašums tiek iegādāts kādam tuvam ģimenes loceklim, piemēram, vecākiem. Nerezidenti īpašumu visbiežāk iegādājas ar nodomu to apdzīvot uzreiz, jo ir ilgtermiņa darba attiecības vai vēlas dibināt ģimeni," skaidro Jānis Mūrnieks.
Kādus īpašumus iegādājas visbiežāk?
Bankas "Citadele" apkopotā informācija liecina, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši dod priekšroku un aktīvāk izskata iespējas iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos vai renovētās mājās, retāk – sērijveida dzīvokļus vai privātmājas. Par privātmājām izteiktāka interese ir reģionos – Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī.
Vairumā gadījumu ārzemēs dzīvojošajiem klientiem, kuri ienākumus nesaņem eiro valūtā, bankas līdzfinansējums veido līdz 70 % no pirkuma vērtības. Šāda veida darījumos pirmā iemaksa vidēji sastāda 30 000 eiro, bet saistību termiņš visbiežāk ir 20 gadi.
Kāpēc tik liela interese no Skandināvijā strādājošajiem?
"Līdz ar procentu likmju kāpumu Skandināvijā ir ievērojami atdzisis mājokļu tirgus un samazinās būvniecības apjomi. Piemēram, Zviedrijā kopš 2021. gada nogales būvniecības nozare ir sarukusi par 7 %, savukārt ēku būvniecība ir samazinājusies par vairāk nekā 20 % un bezdarbs ir sasniedzis 8 %, kas ir vairāk nekā Latvijā. Sliktākas darba iespējas varētu būt viens faktoriem, kas mudina cilvēkus domāt par atgriešanos Latvijā," situāciju komentē Mārtiņš Āboliņš.
Vai līdzfinansējuma pieteikuma process atšķiras?
Ja ārzemēs dzīvojošajam klientam ir aktīvs e-paraksts un oficiāli ienākumi, tad līdzfinansējuma pieteikuma apstrāde nebūs ilgāka kā vietējiem iedzīvotājiem. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka, lai izvērtētu ienākumu atbilstību kredītsaistībām, klientiem, kuri strādā ārzemēs, ir jāiesniedz ienākumu deklarācija, izziņa par nodokļu apmaksu un esošajām kredītsaistībām, kā arī darba līgums. Izvērtēšanas process var ieilgt, ja kredītam piesakās divi cilvēki, bet solidārais aizņēmējs ir no ārvalstīm – vairumā gadījumu tas nozīmē, ka šai personai nav e-paraksta un viņa ienākumu izvērtēšanai nepieciešama tikšanās klātienē.
Cik liela administratīvā procesa daļa var notikt attālināti?
Ar aktīvu e-parakstu un kvalificēto Smart-ID process var noritēt pilnībā attālināti. Tiesa, praksē lielākā daļa klientu mēdz ierasties Latvijā, lai veiktu nepieciešamās darbības, kas saistītas ar kredīta noformēšanu un iegādes procesu, piemēram, tiktos ar notāru un kārtotu ar zemesgrāmatu saistītus jautājumus.
