Novadu ziņas
2024. gada 17. aprīlis, 13:42

Drīzumā varēs atkal apmeklēt vienu no pasaules brīnumiem, kas atrodas tepat Latvijā — Lokstenes svētnīcu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

No 29. aprīļa atkal būs apskatāma Dievturu kustības galvenā svētnīca jeb "svētnīca, kuru kaut reizi mūžā jāapmeklē katram latvietim", kā uzsvērts Lokstenes svētnīcai veltītajā mājaslapā. Šis īpašais apskates objekts atrodas netālu no maiznīcas “Liepkalni” uz salas Daugavā pavisam netālu no Pļaviņām.

Lokstenes svētnīca atrodas uz salas Daugavā, kas iekārtota kā dievsēta Dievturības – latviešu nacionālās dievestības daudzinājumu, latvisko ģimenes godu un gadskārtu svinībām, vēstīts Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldes mājaslapā.

Dievsētu veido – svētnīcas ēka, Saules vārti, Senču akmens, Karogu laukums. Svētnīcu ieskauj gleznainas ainavas un Latvijai nozīmīgs kultūrvēsturisks apvidus – Lokstenes pilskalna, Staburaga, Sēlpils, Oliņkalna senvietu tuvums.

Svētnīca atklāta 2017. gada maijā un paredzēta latviešu nacionālās reliģijas – Dievturības daudzinājumiem, cilvēka mūža godu (krustabu, vedību), kā arī gadskārtu un valsts svētku rīkošanai.

Jauns.lv jau vēstīja, ka pirms dažiem gadiem Japānas ceļojumu žurnāla “Transit” numurā, kas veltīts pasaules 90 svētvietām, starp 44 svētnīcām, kuras "vismaz reizi dzīvē ir jāapmeklē", ierindota arī Lokstenes svētnīca.

Līdz ar to Lokstenes svētnīca (tās nosaukumā iemūžināts pilskalna, kurš appludināts, būvējot hidrolektrostaciju, vārds) ierindota vienā kategorijā ar tādām ievērojamajām pasaules mēroga sakrālajām vietām kā Čičenicas Kukulkana piramīda Meksikā, Stonhendža Lielbritānijā, Riodežaneiro Kristus Pestītāja monuments Brazīlijā, Antonio Gaudi veidotā Svētās Ģimenes baznīca Barselonā (Spānija), Monsenmišelas klosteris Francijā un citām.

Lokstenes svētvietas apmeklējums iespējams tikai ar Latvijas Dievturu Sadraudzes saskaņojumu. Svētvietas dizainu izstrādājusi Latvijas Dievturu sadraudzes darba grupa Valda Celma vadībā; ēkas arhitekts - Ainars Markvarts, tēlnieks - Jānis Karlovs, telpu dizaina autori — Andrejs Broks un Egons Garklāvs.