"Progresīvo" popularitāte piedzīvo strauju lēcienu

8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, devītajā stāstā, par “Progresīvajiem”, kuri savu kārtas numuru uzskata savā ziņā par maģisku.

Maģiskais devītnieks un lokomotīve-“cālis”

Kad vēlēšanu sarakstu numuru izlozē “Progresīvie” izlozēja ciparu deviņi, partijas vēlēšanu lokomotīve Elīna Pinto teica: “Mūsu izvilktais devītais numurs apliecina to, ka esam gatavi savus pārstāvjus virzīt uz visām Latvijai paredzētajām deviņām vietām. Šī ir tāda disciplīna, kur sākuma numurs nav tik svarīgs kā rezultāts finiša taisnē, ko noteiks vēlētāji un dotais uzticības mandāts.” 

Vēl pirms gada neviens par tādu Elīnu Pinto tā īsti neko nezināja. Bet pērnvasar viņa ar pārliecību uzkāpa uz lielās politikas skatuves kā viena no trim Valsts prezidenta kandidātēm līdzās Edgaram Rinkēvičam un Uldim Pīlēnām. “Progresīvo” izvirzītajai mazpazīstamajai kandidātei bija maz izredžu uzvarēt abus vīrus, toties viņas vārds plaši izskanēja, lai vēlētājs labi atcerētos šo personību. Jau pirms gada izskanēja apgalvojums, ka Elīnas Pinto izvirzīšana Valsts prezidenta kandidatūrai bija progresīvo gudra taktika, lai viņa jau būtu atpazīstama šogad, kad viņu izvirzīs kā lokomotīvi partijas EP vēlēšanu listē. Viss tā arī noticis.

Elīnai Pinto uzmanību toreiz pievērsa ne tikai politikas procesu vērotāji, bet arī tulki, jo viņas uzvārds tulkojumā no portugāļu valodas nozīmē “cālis”. Tā kā sāncensību ar Uldi Pīlēnu notiekošajā kaujā par Rīgas pils troni toreiz nodēvēja par “putnēnu cīņu”. Gan jau ikdienā Elīna Pinto (dzimusi Dzalbe) desmitiem reižu gan pasmējusies, gan raizējusies par sava uzvārda tulkojumu, kuru ieguva apprecoties ar portugāļu izcelsmes Luksemburgas pilsoni, diplomātu Orlando Pinto.

Piecu bērnu ģimenē dzimusī jelgavniece Elīna Pinto (viņas tēvs ir bijušais Augstākās tiesas senators un Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Pēteris Dzalbe, bet māte kokapstrādes inženiere un skolotāja Ingrīda Dzalbe) ir Eiropas pilsone, kuras dzīve rit starp Luksemburgu un viņas ģimenes tagadējo dzīvesvietu Engures pagastā. Lai arī EP priekšvēlēšanu anketās neviens no “progresistiem” konsekventi nav norādījis savu tautību, Elīna Pinto nekautrējas, ka ir latviete un mikroblogošanas platformā “Threads” norādījusi kā ir “latviete un eiropiete”, kas kandidē EP vēlēšanās.

Viņa kopš 2012. gada ir precējusies ar portugāļu izcelsmes Luksemburgas pilsoni, diplomātu Orlando Pinto, ar kuru iepazinās Beļģijā, strādājot Eiropas ārlietu dienestā ar drošības un aizsardzības politikas jautājumiem. Ģimenē aug trīs bērni - Ernests, Matilde un Arturs. 

Elīna Pinto jau 20 gadus ir Eiropas Savienības struktūru ierēdne un pašlaik ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības Luksemburgā komunikācijas un partnerību vadītāja.

Bijušais Rīgas mērs – otrais numurs

Ar otro numuru “Progresīvo” sarakstā kandidē bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš ar skandālu pagājušā gada jūlija sākumā atkāpās no galvaspilsētas vadītāja amata, savu lēmumu saistot ar disciplinārlietas ierosināšanu pret saviem padotajiem - Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām, pamatīgi sakašķējoties ar saviem tālaika sabiedrotajiem – “Jauno vienotību”.

Jāpiebilst, ka Mārtiņš Staķis oficiāli par “Progresīvie” biedru kļuva tikai šī gada paša sākumā, jo pirms tam viņš bija “Kustības Par!” biedrs. Zīmīgi, ka viņš bija viens no “Kustības Par!” dibinātājiem 2017. gadā, tai pašā gadā, kad arī tika nodibināta partija “Progresīvie”.

Pērnā gada novembrī Mārtiņš Staķis kļuva par aizsardzības ministra, arī “Progresīvie” biedra Andra Sprūda ārštata padomnieku, bet mēnesi vēlāk (vēl oficiāli nebūdams “progresists”), viņš pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāzes ziņām, “Progresīvajiem” ziedojis vienu no pēdējā laika dāsnākajām artavām – 2000 eiro. Mārtiņš Staķis ir bijušās labklājības ministres, mūzikas pedagoģes Dagnijas Staķes dēls.

Jauneklīgie progresīvie

Ar trešo numuru sarakstā startē Rīgas domes deputāte, juriste un pilsētplānošanas speciāliste Justīne Panteļējeva, kura pirms karjeras politikā darbojusies biedrībā “Dzīvnieku brīvība”. Arī ceturtā ir galvaspilsētas domniece – Selīna Vancāne.

Aiz viņām seko biedrības “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis, Saeimas deputāte Mairita Lūse, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce, Rīgas domniece Alija Turlaja    , Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, Rīgas domnieks Igors Kļaviņš, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” interešu aizstāvības speciāliste Ina Lenca, studente Agnese Radziņa, biedrības “Latvijas eSporta federācija” valdes loceklis Sergejs Parvatkins, biedrības “EAPN-Latvia” (rūpējas par nabadzības apkarošanu) valdes priekšsēdētāja  Laila Balga, Tiesu administrācija pasākuma “Pieeja tiesiskumam” projekta vadītāja Ilze Baranovska, SIA “nelabs” (nodarbojas ar datorpogrammēšanu) valdes priekšsēdētājs  Reinis Ivanovs un Saeimas deputāta palīdze Selma Teodora Levrence.

Visi “Progresīvo” līderi ir jauneklīgi ne tikai savā pārliecībā, bet arī gadu ziņā. “Progresīvo” saraksts ir otrs visjauneklīgākais saraksts šajās EP vēlēšanās no Latvijas. Tikai divu sarakstu kandidātu vidējais vecums ir zem 40 gadiem: “Stabilitātei!” - 35,5 gadi, bet “Progresīvajiem” – 38,1 gads (viscienījamākajā vecumā “progresistu” sarakstā ir 72 gadus vecā Laila Balga; jāpiebilst, ka partijas kandidātu sarakstā nav neviens, kas būtu dzimis pagājušā gadsimta sešdesmitojos gados).

Savu piederību jauneklībai “Progresīvie” apliecina arī priekšvēlēšanu programmā, kurā ierakstījuši: “Iestāsimies par balsstiesībām Eiropas vēlēšanās no 16 gadu vecuma (tagad – no 18 gadu vecuma) un tiesībām kandidēt tajās no 18 gadu vecuma (tagad – no 21 gada vecuma)”.

Cita veida sociāldemokrātija

Neskatoties uz lielākiem vai mazākiem skandāliem, “Progresīvie” pārliecinoši virzās Briseles virzienā. Kaut gan skaļi strīdi un pārmetumi pret “progresistiem” nerimst, tas netraucē viņiem pieaudzēt atbalstītāju skaitu, par ko liecina socioloģisko aptauju firmas SKDS dati, kuri tagad ir plus/mīnus astoņu procentu robežās, kas viņiem ļauj pārkāpt ievēlēšanai nepieciešamo piecu procentu barjeru.

Jau aizmirsušies kādreizējie ar “Progresīvajiem” saistītie skandāli. Reti kurš vairs atceras, kā no partijas vadības aizgāja Roberts Putnis. Norimst skandāls, kas bija saistīts ar “progresistu” nespēju nosodīt “Hamās” kaujinieku iebrukumu Izraēlā. Tagad nesen atkal jaunu “šumēšanos” sarīkojusi Nacionālā apvienība, kura aptaujās tikai par kādu nieka procentdaļu apsteidz “Progresīvos”. Nacionāļi pieprasa kultūras ministre Agneses Loginas demisiju, jo viņa vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu valodā, pretēji Nacionālās drošības koncepcijā norādītajam. Tāpat daļu sabiedrības neapmierina “Progresīvo” kūrētās Kultūras ministrijas nespēja pretdarboties Stūra mājas pārdošanai.

Tas viss netraucē “Progresīvo” programmas “Piederīgi Eiropā. Aizsargāti Latvijā” popularitātei, kura balstās uz trīs pīlāriem – “Pasargāti”, “Labklājīgi” un “Piederīgi”. Tas ir sava veida veida “jaunais kreisums”, kuram nav sakara ar padomju okupācijas laikā daļā sabiedrības iesīkstējušies maldīgo priekšstatu, ka kreisā politika jeb sociāldemokrātija ir kaut kas cieši saistīts ar komunismu. Iespējams, to lauzt arī gribēja latviešu sociāldemokrātijas vēsturiskie mantinieki – Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedri, kuri 2011. gadā pameta LSDSP rindas, lai pievienotos biedrībai “Progresīvie”, uz kuras bāzes vēlāk arī nodibinājās tāda paša nosaukuma politiskā partija. Atbalstīt vai neatbalstīt “Progresīvos” izlems vēlētāji. Lai saprastu, vai par viņiem vērts balsot, jāiepazīstas ar viņu programmu.

Daudz populistiski tiek apspēlēta “progresistu” griba viendzimuma pāriem piešķirt tādas pašas tiesības, kā “tradicionālajām” ģimenēm. Te nu rodas interese par to, kā tas formulēts partijas programmā. Tad nu citāts: “Iestāsimies par laulību vienlīdzību visā ES. Valstīm jāatzīst arī ģimenes, kas reģistrētas citā dalībvalstī.” Gluži vai kā uzraksts mūsu valdības mājā: “Viens likums - viena taisnība visiem” . Bet primārās ir daudz globālākas problēmas. Lūk, dažas no tām (formulētas priekšvēlēšanu programmā):

* “Eiropa saskaras ar drošības apdraudējumu no Krievijas un ar lieliem izaicinājumiem, kā klimata krīze, ekonomiskas grūtības un uzbrukumi cilvēktiesībām un demokrātijai. Laikā, kad mūs mēģina šķelt, atbilde ir saliedētībā, sadarbībā un solidaritātē. Vienota Eiropa mūs pasargās.”

* “Eiropa ir vieta, kur mums visiem līdzdarboties un netikt šķirotiem pēc dzimuma, izcelsmes, seksuālās orientācijas, materiālā stāvokļa, invaliditātes un vecuma vai citām pazīmēm. Pārāk bieži šīs līdztiesības vērtības ir tikai vārdi. Mūsu uzdevums ir tās iedzīvināt.”

* “Šobrīd par mūsu visu drošību vislielāko upuri nes Ukraina. ES jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts. ES jāiegulda klimatnoturīgas un atjaunīgā enerģijā balstītas Ukrainas atjaunošanā.”

* “Lai novērstu ES kaimiņvalstu nokļūšanu Krievijas ietekmes sfērā, svarīgi atbalstīt arī Moldovu un Rietumbalkānu valstis ceļā uz iestāšanos ES. Jāatbalsta demokratizācija Baltkrievijā.”

* “Klimata krīze vairs nav tikai zinātnieku prognozes. Eiropai šim izaicinājumam jāstājas pretī kopā, jāpasargā iedzīvotāji no energonabadzības un jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam.”

* “Strādāsim, lai tiktu novērsta cietsirdība pret zvēriem un mājdzīvniekiem. ES jāaizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām un jāuzlabo visu nebrīvē turēto dzīvnieku dzīves apstākļi.”

* “Ieviesīsim vienotu ES bezdarba pabalstu. Tas nodrošinās atbalstu bezdarba situācijās visā ES, kā arī uzlabos ekonomisko stabilitāti un mazinās recesijas riskus.”

* “Eiropa ir vieta, kur mums visiem līdzdarboties un netikt šķirotiem pēc dzimuma, izcelsmes, seksuālās orientācijas, materiālā stāvokļa, invaliditātes un vecuma vai citām pazīmēm. Pārāk bieži šīs līdztiesības vērtības ir tikai vārdi. Mūsu uzdevums ir tās iedzīvināt.”