Klasiskās Jāņa Pauļuka gleznas Vecrīgas mākslas galerijā "Jēkabs"
Vecrīgas mākslas galerijā "Jēkabs" (Jēkaba ielā 26/28) līdz 11. maijam skatāma latviešu glezniecības vecmeistara Jāņa Pauļuka (1906 – 1984) izstāde. Viņa daiļradē nozīmīgākie izteiksmes līdzekļi ir krāsu līnija un faktūra. Ar to palīdzību viņš ir izkopis sev raksturīgo glezniecības rokrakstu, ko nevar sajaukt ne ar vienu citu latviešu mākslinieku.
Gleznu ekspresīvā daba sasaucas ar mākslinieka paša personību, par ko mākslas cienītāju aprindās zināms ne viens vien skandalozs stāsts. Izstādē aplūkojami divi desmiti mākslinieka gleznu, kas tematiskā ziņā aptver viņa iemīļotākos sižetus - saules un jūras peldes vasaras tveicē, atpūtniekus parkā, pilsētas kņadu un lauku rimto ikdienu.
Visas šīs tēmas mākslinieks prata atainot pietiekami reālistiski, lai iekļautos padomju laiku sociālistiskā reālisma rāmjos, vienlaikus pamanoties ekspresiju gleznās tuvināt ievērojamā amerikāņu mākslinieka un ideologa Pola Džeksons Poloka (1912-1956), kas tiek izskatīts par abstraktā ekspresionisma radītāju, cienīgiem krāsu un abstraktu līniju salikumiem.
Jānis Pauļuks ir latviešu glezniecības klasiķis Jānis Pauļuks. No 1924. gada līdz 1939. gadam ar pārtraukumiem viņš strādājis par zīmētāju un kaligrāfu, 1938. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā. Pēc studijām akadēmijā pievērsies vienīgi glezniecībai. Izstādēs piedalījies no 1945. gada. Kopš 1945. gada bijis Mākslinieku savienības biedrs, no kuras sava neparastā rakstura vairākkārt izslēgts un atkal atjaunots.
Pirmais viņa daiļrades posms (1930.-1940. gadi) raksturīgs ar pievēršanos klasiskām mākslas vērtībām, darbu pamattonis bija pelēcīgs, sudrabains, reizēm patumšs. Otrais posms (1950.-1960. gadi) iezīmīgi ar krāsas, kā galvenā formas izteiksmes līdzekļa dominanti. Glezniecības maniere atraisījās, krāsu palete kļuva gaišāka. Trešais un pēdējais posms ir 1970-1980. gadi, kad meistara daiļrade iegāja brieduma fāzē, bija ar plašu paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu, ļoti dinamiska.
Tiek uzskatīts, ka mākslinieks radījis ap 600—700 darbu, taču 1975. gadā viņa darbnīca tika apzagta un izdemolēta, tādēļ vairāku vērtīgu darbu atrašanas vieta nav zināma.
