Minimālā alga 50% apmērā no vidējās: arodbiedrības, valdība un darba devēji spriedīs par minimālās algas celšanu
Trešdien, 17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs par Eiropas parlamenta un padomes direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā regulējuma pārņemšanu Latvijā.
Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka darbinieki saņem adekvātu minimālo algu cienīgai dzīvošanai, neatkarīgi no tā, kur tie ir nodarbināti. Minimālajai algai ir jābūt tādai, kas var nodrošināt cienīgu dzīves standartu, samazināt nodarbinātu personu nabadzību, kā arī veicināt sociālo vienlīdzību un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.
Jau iepriekš ziņots, ka LBAS ir uzstājusi, ka arī Latvijai ir stingri jāpieturas pie direktīvas rekomendācijās noteiktā, kas nosaka minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī. Šobrīd Labklājības ministrija ir ierosinājusi kompromisa priekšlikumu – noteikt minimālo mēneša darba algu 45 % apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās mēneša vidējās darba samaksas no gada sākuma.
Tajā pašā laikā LBAS uzstāj uz nepieciešamību celt attiecību starp minimālo algu un vidējo algu tautsaimniecībā no 45% līdz 50%, lai nodrošinātu, ka Latvijā šī attiecība ir vienā līmenī un neatpaliktu no pārējām Baltijas valstīm. LBAS arī aicina pēc iespējas ātrāk sākt sarunas par direktīvas 4.panta pārņemšanu, kas paredz kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāt un pieņemt plānu koplīgumu pārrunu veicināšanai. LBAS uzsver, ka minimālās algas pieaugumam jābūt atbilstošam vidējās algas līmenim, lai veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi un tas atbilstu direktīvas rekomendācijām par 50% no vidējās mēneša algas valstī.
Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, norāda: “Mēs uzskatām, ka galvenais ir vidējās darba samaksas pieaugums, tostarp arī neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu bērnu paaugstināšana. Ir jāuzsver, ka neapliekamajam minimumam jāceļas tā, lai tas būtu izdevīgs vidējai darba samaksai, paaugstinot neapliekamā minimuma piemērošanas robežu vismaz no 1800 eiro līdz 2800 eiro. Šīs izmaiņas ierobežotu ēnu ekonomiku, īpaši “aplokšņu” algas, un, kā zināms, ēnu ekonomika ir ļoti saistīta ar korupciju visos līmeņos.”
Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā nav panākta vienošanās par minimālās algas līmeņa un neapliekamā minimuma līmeņu noteikšanu. Minimālās algas atšķirības starp Baltijas valstīm ir ļoti būtiskas, piemēram, bruto izteiksmē minimālā alga Latvijā ir 700 eiro, Lietuvā 924 eiro, bet Igaunijā 820 eiro. Nodokļu aprēķins valstīs ir atšķirīgs, tomēr arī neto izteiksmē Latvijā ir būtiski zemāka alga. Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, var iegādāties preces un pakalpojumus, kas ir par 80-180 eiro mazākā vērtībā.
LBAS uzsver, ka minimālās algas palielināšana ir nepieciešama, jo ilgstoši auga dzīves dārdzība, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājību un spēju apmierināt gan ģimenes, gan personiskās vajadzības. Nesamērīga attiecība starp minimālo un vidējo mēneša algu var izraisīt sabiedrībā sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, kā arī paplašina telpu ēnu ekonomikas izplatībai aplokšņu algu segmentā.
