LU rektors Gundars Bērziņš par Stūra mājas pārdošanu: “Stūra māja jāveido par specifisku muzeju”
Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš uzskata, ka Stūra māju nevajadzētu pārdot un tā būtu jāveido par “specifisku muzeju”, kurā varētu atrasties ne tikai Okupācijas muzeja ekspozīcija, bet arī citas valsts institūcijas – vēstures pētniecības iestādes, arhīvi un citi muzeji, kuri, iespējams, koncentrētos ne tikai uz pagājušā gadsimta liecībām vien, bet vēsturi traktētu daudz plašāk.
Valsts ir izlikusi pārdošanā tai piederošo Stūra māju – ēku, kurā padomju okupācijas laikā mājoja VDK (Valsts drošības komiteja) jeb čeka, bet vēlāk tajā atradās Latvijas Valsts policijas struktūrvienības. Daudzi uzskata, ka šo īpašumu nedrīkst pārdot, jo nams ir spēlējis būtisku lomu mūsu vēsturē un tur vajadzētu iekārtot muzeju. Muzejs bijušajā VDK ēkā ir plānots arī pārdošanas gadījumā, bet tikai līdz 2050. gadam. Bet nekustamā īpašuma eksperti uzskata, ka māju neviens nepirks, jo tās remontā būs nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, turklāt apgrūtinājums būs ēkas pirmajos stāvos saglabājamais muzejs. Tādēļ Lielais jautājums: “Ko iesākt ar Stūra māju?” To Jauns.lv vaicāja Latvijas Universitātes rektoram Gundaram Bērziņam.
Mums ir vesela rinda īpašumu, kuros atrodas valsts institūcijas un dažādi muzeji, kurus varētu palikt zem “viena jumta”, konkrētajā gadījumā – izvietot Stūra mājā, teic Latvijas Universitātes rektors.
“Šeit ir jautājums par to, kā mēs saredzam šīs ēkas attīstības koncepciju. Ja tā ir vēsturisko liecību vieta, tad tas ir viens stāsts. Bet, ja tā ir vieta, kas apvieno pētnieciskās institūcijas, kas pēta šo vēsturi, tas jau ir cits stāsts,” saka Gundars Bērziņš un uzsver, ka šādu koncepciju nevar izstrādāt uz Stūra māju skatoties atrauti, tikai kā uz vienu konkrētu nekustamā īpašuma objektu:
“Gribētu, lai kāds uz šo jautājumu paskatītos plašāk – vispār par vēsturisko liecību izvietojumu Latvijā kopumā. Varbūt Stūra māja ir vieta, kur visu šo apkopot. Teorētiski te varētu būt arī citi muzeji.
Ja skatāmies no Latvijas Universitātes viedokļa, tad Stūra māja ir ļoti vērtīga vēsturiska liecība un izpratne par Latvijas vēsturi pati par sevi ir vērtība. Laika posms, ko reprezentē šis nams ir vizuāls atgādinājums par to, kas var notikt tad, ja mēs nerūpējamies par to, kā attīstās valsts un neuzskatām, ka valsts ir vērtība - redz, kur ir rezultāts! No vēstures pētniecības viedokļa šis īpašums nav pārdodams.”
Mums trūkst konceptuāls redzējums par konkrētā īpašuma attīstību, saka LU rektors: “Un izskatās, ka tāds nav nevienam – ne “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, ne Kultūras ministrijai. Ja gribam saprast, ko darīt ar jebkuru īpašumu, ir jābūt idejai par to, ko šis īpašums pārstāv un reprezentē. Parasti ir skaidrs, ko darīt ar tiem īpašumiem, kuriem ir ideja. Bet ar tiem īpašumiem, kuriem ir tikai peļņas gūšanas funkcija, par kuriem nav ideoloģiskas izpratnes, parasti nekas labs nesanāk.”
Ko par Stūra mājas pārdošanas ieceri saka Gundars Bērziņš, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
