Lielais jautājums: "Ko iesākt ar Stūra māju?"

To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – Latvijas Universitātes rektoram Gundaram Bērziņam, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.

Muzejs bijušajā VDK ēkā ir plānots arī pārdošanas gadījumā, bet tikai līdz 2050. gadam. Bet nekustamā īpašuma eksperti uzskata, ka māju neviens nepirks, jo tās remontā būs nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, turklāt apgrūtinājums būs ēkas pirmajos stāvos saglabājamais muzejs.

LU rektors Gundars Bērziņš par Stūra mājas pārdošanu: "Stūra māja jāveido par specifisku muzeju"

Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš uzskata, ka Stūra māju nevajadzētu pārdot un tā būtu jāveido par “specifisku muzeju”, kurā varētu atrasties ne tikai Okupācijas muzeja ekspozīcija, bet arī citas valsts institūcijas – vēstures pētniecības iestādes, arhīvi un citi muzeji, kuri, iespējams, koncentrētos ne tikai uz pagājušā gadsimta liecībām vien, bet vēsturi traktētu daudz plašāk.

Mums ir vesela rinda īpašumu, kuros atrodas valsts institūcijas un dažādi muzeji, kurus varētu palikt zem “viena jumta”, konkrētajā gadījumā – izvietot Stūra mājā, teic Latvijas Universitātes rektors.

“Šeit ir jautājums par to, kā mēs saredzam šīs ēkas attīstības koncepciju. Ja tā ir vēsturisko liecību vieta, tad tas ir viens stāsts. Bet, ja tā ir vieta, kas apvieno pētnieciskās institūcijas, kas pēta šo vēsturi, tas jau ir cits stāsts,” saka Gundars Bērziņš un uzsver, ka šādu koncepciju nevar izstrādāt uz Stūra māju skatoties atrauti, tikai kā uz vienu konkrētu nekustamā īpašuma objektu:

“Gribētu, lai kāds uz šo jautājumu paskatītos plašāk – vispār par vēsturisko liecību izvietojumu Latvijā kopumā. Varbūt Stūra māja ir vieta, kur visu šo apkopot. Teorētiski te varētu būt arī citi muzeji.

Ja skatāmies no Latvijas Universitātes viedokļa, tad Stūra māja ir ļoti vērtīga vēsturiska liecība un izpratne par Latvijas vēsturi pati par sevi ir vērtība. Laika posms, ko reprezentē šis nams ir vizuāls atgādinājums par to, kas var notikt tad, ja mēs nerūpējamies par to, kā attīstās valsts un neuzskatām, ka valsts ir vērtība - redz, kur ir rezultāts! No vēstures pētniecības viedokļa šis īpašums nav pārdodams.”

Mums trūkst konceptuāls redzējums par konkrētā īpašuma attīstību, saka LU rektors: “Un izskatās, ka tāds nav nevienam – ne “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, ne Kultūras ministrijai. Ja gribam saprast, ko darīt ar jebkuru īpašumu, ir jābūt idejai par to, ko šis īpašums pārstāv un reprezentē. Parasti ir skaidrs, ko darīt ar tiem īpašumiem, kuriem ir ideja. Bet ar tiem īpašumiem, kuriem ir tikai peļņas gūšanas funkcija, par kuriem nav ideoloģiskas izpratnes, parasti nekas labs nesanāk.”

Jurģis Liepnieks: "Tā ir zaimošana un necieņa"

Rakstnieks Jurģis Liepnieks teic, ka valsts vēlme pārdot Stūra māju, lai tur, piemēram, ierīkotu kopmītnes, uzskatāma par zaimošanu un necieņu pret Latvijas tautai svarīgiem vēstures momentiem. Tas liecina par to, ka mums pilnīgi neeksistē sapratne par atmiņas politiku. Un pie tā novedis tas, ka līdz šim mums par kultūras ministriem bijuši C kategorijas politiķi, kuriem nav ne mazākās sapratnes par uzdevumiem un mērķiem par to, kas būtu jāsasniedz.

Viņš atgādina Stūra mājas identitāti: “Tur vēl aizvien sienās ir ložu caurumi, autentiski pagrabi. Tur tās sienas kliedz! Tās simbolizē to, ko mēs nekad vairs nedrīkstētu pieļaut. Mazām tautām tas ir supersvarīgi.” Lai par to liecinātu un atgādinātu Stūra māja ir jāsaglabā kā vēsturisks liecinājums un atgādinājums. Pirmām kārtām par to būtu jārūpējas Kultūras ministrijai, bet tā par to neliekas ne zinis:

“Viņiem (Kultūras ministrijai) nav intelekta un sapratnes, viņi vienkārši nezina, kas viņiem būtu jādara. Un tās problēmas cēlonis ir tas, ka mums kultūras ministri bijuši tādi C kategorijas politiķi, kuriem nav politiskas zināšanas, pieredzes un sapratnes par to, kas ir politika. Kultūras ministrijai tāds jēdziens kā  atmiņu politika nepastāv.”

Jurģis Liepnieks teic, ka ministrijai vispār nav izpratnes par to, kas ir muzejs: “Piemēram, mums ir kaut kāds memoriālais muzejs dzejniekam, kurš pirms simts gadiem sarakstījis divus dzejoļu krājumus. Nu tas ir un tas pastāv, bet neviens nezina kāpēc, un kāpēc tam jātērē nauda.” Tāpat ir arī ar Okupācijas muzeju un Stūra māju. Šīs ēkas ir, bet valsts nezina, ko ar tām darīt. Nelaime ir tajā, ka valsts šai jomā nav definējusi skaidru politiku, izpratni un vīziju. Un rezultātā nonākam pie bēdīga scenārija: “Tas viss prasa kaut kādu naudu, kuras kā vienmēr nav. Un, ja nav naudas, tad mums to nevajag.”

Aigars Rostovskis: "Papildus mārketinga iespēja"

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis savos uzskatos ir diezgan liberāls un teic, ka Stūra māju varētu pārdot, lai tās uzturēšana negultos tikai uz nodokļu pleciem. Un jaunajiem tās īpašnieks bijušās VDK ēkas vēsture varētu būt ne tikai kā apgrūtinājums, bet arī kā mārketinga instruments, piemēram, lai piesaistītu viesus šai namā ierīkotajā viesnīcā.

Ja Stūra māja ar visu “muzejisko elementu” piederētu Aigaram Rostovskm, viņš vispirms mēģinātu saprast tās tirgus vērtību, lai secinātu, kā ar to rīkoties:

“Tai mājai ir it kā divas daļas. Pirmā vēsturiskā, muzejiskā daļa. Otrā – nekas muzejisks, ko var laist tirgū,” saka Aigars Rostovskis. Tādēļ pirms nama nodošanas izsolē jāiztaujā nekustamā īpašuma ekspertus, lai izprastu ēkas potenciālo cenu un apgrūtinājuma – muzeja atrašanos tajā ietekmi uz šo cenu. Bet šī “muzejiskā daļa” var būt ne tikai apgrūtinājums, bet arī mārketinga instruments, lai, piemēram, piesaistītu tūristus šai ēkā ierīkotajā viesnīcā, jābūt radošai pieejai:

“Piemēram, tu reklamē: re, kur, mums ir viesnīca, kuras pirmajā stāvā ir tāds un tāds muzejs ar tādu novirzi. Kādam tas var patikt vai nepatikt, bet mums taču ir tas pats Liepājas Karostas cietums. Arī pasaulē ir vietas, kur vēsturiskais elements ēkai ir papildus mārketinga iespēja. Un cilvēks tad var teikt: “Es pa nakti apmetos viesnīcā, kur agrāk bija Stūra māja, kur bija nežēlīgā Padomju Savienības vēsture”.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents savos uzskatos ir pietiekami liberāls un pieļauj, ka “vēsturiskos elementus” jāļauj saglabāt šādā veidā, piesaistot privātu finansējumu, ļaujot darboties tirgus elementiem, nevis šo namu uzturēt tikai par valsts, respektīvi – nodokļu maksātāju naudu.

Ko par Stūra mājas pārdošanas ieceri saka Gundars Bērziņš, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis, vērojiet Jauns.lv video.