Bolderājas iedzīvotāji satraukušies: Lemešu ielā uzliesmojusi leģionāru slimība

Leģionāru slimības izraisītājbaktērijas veidojas karstā ūdens vados un siltummezglos, ja karstā ūdens temperatūra nav augstāka par plus 40 grādiem. Baktērijas, piemēram, var izveidoties, ja namu apsaimniekotāji taupības nolūkos samazina karstā ūdens temperatūru.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Anita Brile Kasjauns.lv skaidro: „Leģionāru slimības gadījumus konstatējam kopš 2001. gada, 2011. gada bija tās uzliesmojums. Tas bija saistīts ar ekonomisko stāvokli, kad namu apsaimniekotāji taupības nolūkos nepietiekami sasildīja karsto ūdeni. Pašlaik saslimstība ar leģionāru slimību ir pietiekami reta, ļoti retos gadījumos saslimst divi vienas ģimenes locekļi. Kad konstatējam, ka kādam cilvēkam ir aizdomas par leģionāru slimību, veicam izmeklēšanu.

Lemešu ielā bija viens saslimšanas gadījums un mēs namu apsaimniekotājam izsūtījām brīdinājumu un ieteikumus, lai informētu iedzīvotājus, kādus profilakses pasākumus jāievēro. Šogad pie mums ir reģistrēti tikai divi saslimšanas ar leģionāru slimību gadījumi.”

Jāteic, ka Lemešu ielā cilvēks ar leģionāru slimību nav saslimis ne vakar un ne aizvakar, bet gan pirms pāris nedēļām, jo, kamēr tiek veikta izmeklēšana un laboratoriskās pārbaudes paiet vismaz desmit dienas. Tas nozīmē, ka slimības izraisītāja avots jau varētu būt novērsts. Te arī jāpiebilst, ka inficēšanos ar leģionāru slimību veicina arī citi faktori, kā, piemēram, pacienta vecums un imūnsistēma.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Laura Ševčenko Kasjauns.lv pastāstīja, ka šobrīd netiek reģistrētas īpašas izmaiņas saslimstības datos un nav vērojams saslimšanas pieaugums ar legionellozi – gadījumu sakaists 2014. un 2013.gadā pat nedaudz ir samazinājies, salīdzinājumā ar 2012. un 2011. gadu. Statistika liecina, ka 2011. gadā ar leģionāru slimību saslima 49 cilvēki, 2012. gadā – 48, 2013. gadā – 34, bet 2014. gadā – 38 cilvēki.

Tā kā leģionāru slimības izraisītāja – baktērijas legionelozes – „dzīvesvieta” ir pilsētas ūdensvada sistēmas karstajā ūdenī: dušās, ūdens krānos, saunās, tvaiku kondensatoros un tamlīdzīgi, tad iedzīvotāji tiek aicināti notecināt silto ūdeni pirms iešanas dušā vai trauku mazgāšanas, lai iespējamo baktēriju „aizskalotu” kanalizācijā. Pie tam iedzīvotājiem tiek ieteikts ūdens notecināšanas laikā nestāvēt tuvu ūdens strūklai, jo no tās uz cietās izlietnes virsmas „atsitušās” ūdens daļiņas, kurās var būt legionelozes baktērija, cilvēks var ieelpot.

Ņemot vērā to, ka slimību izraisošā baktērija vairojas siltā ūdens apgādes sistēmā, tad namu apsaimniekotāji aicināti to „netraumēt”, piemēram, naktīs pazemināt temperatūru ūdensapgādes sistēmā. Tāpat arī nevajadzētu taupīt uz karstā ūdens notecināšanas rēķina.

Leģionāru slimība galvenokārt ir attīstīto valstu nelaime, jo trešās pasaules valstis nevar lepoties ar modernām karstā ūdens sistēmām. Tāpat jāuzsver, ka legionelozes baktērijas visaktīvāk „uzdarbojas” vasarā un rudenī.

Leģionāru slimība jeb legioneloze ir reta pneimonijas forma, kas pazīstama kopš 20. gadsimta vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947. gadā, bet slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976. gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē (no baktērijas atklāšanas vietas – leģionāru sanāksmes – radies arī leģionāru slimības nosaukums).

Slimības pazīmes ir apetītes trūkums, mialģija (sāpes muskuļos) un galvassāpes.

Legionelozes inkubācijas periods ir 2 - 10 (visbiežāk 5 - 6) dienas. Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39 - 40,5 grādiem, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, neproduktīvu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, sirds un nieru mazspēju, pneimoniju, diareju. Ja slimība netiek ārstēta, letalitāte (miršanas gadījumu skaits) ir līdz 39%. Ārstēšanas gadījumā letalitāte ir 5 - 10%.