Siliņa: pašlaik komplektē Latvijas ražoto dronu sūtījumus uz Ukrainu; turp varētu sūtīt arī instruktoru

Komentējot Dronu koalīciju, Siliņa teica, ka Ukrainai ir vajadzība, lai Latvija no savas puses aizsūta turp cilvēku-instruktoru, kas varētu strādāt ar droniem, ko Latvija sūta uz Ukrainu. "Ukrainai ir ļoti svarīgi, ka mūsu aizsūtītos dronus var ļoti ātri adaptēt. Mums ir jāmācās no mūsu kolēģiem, tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Lai mēs labāk, ātrāk un elastīgāk varētu pielāgot tehniskās lietas, mums būtu ļoti labi uz Ukrainu aizsūtīt cilvēku, kas šos jautājumus Ukrainas pusē varētu koordinēt," viņa sacīja.

Viņa teica, ka ar Latvijas uzņēmējiem tiek strādāts pie dronu ražošanas industrijas attīstības Latvijā jeb dronu atbalsta koalīcijas. Pašlaik komplektēt Latvijas ražoto dronu sūtījumus uz Ukrainu, lai jau tuvākajā laikā tos piegādātu.

Drīzumā Latvija uz Ukrainu plāno sūtīt pirmos dronus viena miljona eiro vērtībā. "Droni ir pārbaudīti, kolēģi Ukrainā ir atzinuši tos par labu esam kaujā, arī to kvalitāte atbilst viņu prasībām. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs varētu arvien vairāk piesaistīt gan partnerus, gan spētu labi nokoordinēt šo pasākumu, kas kalpotu par platformu citām līdzīgām iniciatīvām Eiropā un ārpus tās, kas varētu kalpot par piemēru, kā atbalstīt Ukrainu," viņa sacīja. Dronu koalīcijas ietvaros Latvija 2024. gadā dronu iegādei plāno atvēlēt vismaz 10 miljonus eiro.

Siliņa uzsvēra, ka Latvijas un Ukrainas attiecības ir kaut kas vairāk par politiku, tā ir arī valstu kopējā vēsture. "Latvijas sabiedrība lielā mērā atbalsta Ukrainu arī tāpēc, ka mēs zināmā mērā Ukrainā redzam sevi. Mēs atceramies savu cīņu pret Padomju impērijas ļaunumu, mēs ļoti labi pazīstam arī mūsdienu Krievijas ļaunumu. Mēs saprotam, ka Ukrainā notiek karš par vērtībām, - par brīvību, demokrātiju un ukraiņu tiesībām saglabāt savu valsti un savu identitāti. Tāpēc atbalstīt Ukrainu mūsu sabiedrībā šķiet dabīgi un pašsaprotami."

"Ja gribam dzīvot mierīgā Eiropā un mierīgā Latvijā, šis karš Krievijai ir jāzaudē un visiem spēkiem ir jāaptur Krievija un tās agresija arī turpmāk," atgādināja Siliņa. Pēc viņas sacītā, Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krievijas agresiju.

Siliņa uzsvēra, ka Latvija palīdz Ukrainai gan divpusēji, gan starptautisko organizāciju ietvaros. Kopējais Latvijas atbalsts Ukrainai šogad sasniegs 850 miljoni eiro, un līdz ar aprīļa militārā atbalsta pakotnes izziņošanu kopējais militārais atbalsts sasniegs 392 miljonus eiro.

Savukārt 2024. gadā Latvijas valdības atbalsts Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro, bet militārais atbalsts būs aptuveni 0,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb aptuveni 112 miljoni eiro. Latvija ir apņēmības pilna arī 2025. un 2026. gadā saglabāt šādu ikgadējo atbalstu. Tas ir piemērs citām valstīm atbalstam Ukrainai sagādāt šādu daļu no sava IKP.

Ministru prezidente informēja, ka aprīlī paredzēta jauna militārās palīdzības pakotne Ukrainai. No Nacionālo bruņoto spēku rezervēm ir plānots ziedot materiāltehniskos līdzekļus, tostarp bruņojumu un munīciju 22,2 miljonu eiro vērtībā. Šī atbalsta pakotne galvenokārt iekļaus munīciju, sprāgstvielas un ieročus, tāpat arī transportu un individuālo un atbalsta ekipējumu.

Artilērijas munīcijas kopīgā iepirkuma ietvaros Čehijas vadībā Latvija piešķirs finansējumu 155mm munīcijas lādiņu iegādei par kopējo summu ap 10 miljoniem eiro.

Vizītes laikā abu valstu valdību vadītāji apsprieda arī Ukrainas rekonstrukciju. Latvija piešķīrusi līdzekļus Ukrainas rekonstrukcijai Čerņihivas apgabalā. Šo naudu izlietos ne tikai attīstības sadarbības projektu ietvaros, bet arī Latvijas uzņēmumu atbalstīšanā, kas iesaistīti Ukrainas rekonstrukcijā Čerņihivas apgabalā.

Jau ziņots, ka  oficiālā vizītē Latvijā 4. aprīlī ieradies Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, kuram Latvijā paredzēta tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Abu valstu premjeru sarunās galvenā uzmanība tika veltīta atbalstam Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju un Latvijas un Ukrainas ciešākai sadarbībai ekonomikā un drošībā.

Pēc tam Ukrainas premjerministrs tikās arī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kā arī apmeklēja Okupācijas muzeju.

Rinkēvičs pēc tikšanās mikroblogošanas vietnē "X" pauda, ka bija lieliski satikt Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu Rīgā un ka Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai. Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Latvija redz Ukrainu kā neatņemamu eiroatlantiskās kopienas sastāvdaļu. Puses pārrunāja arī Ukrainas eirointegrācijas soļus, gaidāmo NATO samitu un militāro palīdzību Ukrainai.