FOTO: Kurzemes krastā izpeldējuši roņu mazuļi
foto: Kristaps Vilks
Roņu mazulis uz ledus.
Sabiedrība

FOTO: Kurzemes krastā izpeldējuši roņu mazuļi

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Pavasaris ir laiks, kad jūras piekrastē Kurzemē var ieraudzīt roņu mazuļus. Visbiežāk tā ir parastākā no mūsu roņu sugām - pelēkais ronis. Šogad pirmie pelēko roņu mazuļi Kurzemē tika ieraudzīti jau marta sākumā Ovīšos, taču pašlaik cilvēki par tiem daudz ziņo no dažādām Kurzemes vietām, liecina Slīteres Nacionālā parka soctīklā "Facebook" ievietotā informācija.

FOTO: Kurzemes krastā izpeldējuši roņu mazuļi...

Roņu mazuļi lielākoties ir dzimuši kaimiņzemes Igaunijas salās vai uz ledus šo salu tuvumā. Roņu mātes pēc dzemdībām savus mazuļus baro tikai līdz trīs nedēļām ilgi.

Šajā laikā katrs veselīgs roņu mazulis ir kļuvis apmēram 3-4 reizes smagāks kā piedzimstot un, pateicoties savām tauku rezervēm, var dažas nedēļas iztikt bez ēšanas.

Roņu mazuļi pamazām nomaina savu balto un garo apmatojumu pret īsu un pelēki raibu, un var doties ūdenī. Tas ir izšķirīgs brīdis katra roņa mūžā, jo tauku rezerves ātri izsīkst, un katram roņu mazulim priekšā ir lielais izaicinājums - ātri iemācīties noķert savu pirmo zivi.

Vairums roņu mazuļu to izdara instinkta vadīti, tomēr dažiem mazuļiem tas tik viegli nepadodas. Roņu mazuļu nespēja noķert zivis ir galvenais to mirstību izraisošais faktors šajā dzīves posmā. Šeit ir jāatzīmē, ka mazuļu mirstība dzīvnieku pasaulē ir dabisks process, parasti cilvēki to vienkārši nepamana.

Piemēram, pelēko roņu mirstība pirmajā dzīves gadā sasniedz pat 35-65 %, brūnajiem lāčiem - 30-40 %, bet lapsām tā var būt par 80 %. Ja roņu mazulim neizdodas iegūt savu barību, laiks iet, un tauki pazūd.

Taču zemādas tauku rezervēm ir galvenā loma roņu ķermeņa siltumizolācijas nodrošināšanā. Šādos apstākļos roņu mazuļi sāk salt un tādēļ uzmeklē jūras krastu. Liedagā tie iznāk sasildīties un atpūsties, lai pēc tam varētu atkal no jauna doties ūdenī un tikt galā ar pirmās zivs noķeršanas uzdevumu.

Ja sasildīties tomēr neizdodas, roņu mazulis ūdenī nevar tikt. 
Tādēļ netraucēsim roņu mazuļiem atpūsties un sildīties jūras krastā. Katrs var apskatīt roni no droša attāluma. Netuvosimies tiem tuvāk par 30-50 m un neļausim to darīt arī saviem mājdzīvniekiem - suņiem.

"Pašiņš" sociālajos tīklos ar roņu mazuli fonā ir ļoti slikts stils un neko labu par tā autoru neliecina. Atcerēsimies, ka veselīgiem roņu mazuļiem cilvēka palīdzība nav nepieciešama. Tos nav jādzen atpakaļ ūdenī.

Tikai gadījumos, kad roņu mazulis ir acīmredzami savainots, nepieciešams par to ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei.