Pētījums: globālā sasilšana likusi zemei rotēt lēnāk
Klimata pārmaiņas ietekmē Zemes rotācijas ātrumu un var ietekmēt to, kā mēs skaitam laiku, tā rakstīts žurnālā "Nature" publicētā pētījumā.
Grenlandes un Antarktīdas ledāju paātrinātā kušana pienes papildu ūdeni pasaules jūrām, tādējādi pārdalot planētas masu. Tas ļoti nedaudz palēnina Zemes rotāciju.
Rezultāts ir tāds, ka no globālajiem laikrāžiem var nākties atņemt sekundi no mūsu pulksteņa vēlāk, nekā tas būtu noticis pēc plāna. "Globālā sasilšana jau ietekmē globālo laika uzskaiti," teikts pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature".
Koordinētais universālais laiks (UTC), ko lielākā daļa pasaules izmanto, lai regulētu pulksteņus un laiku, tiek aprēķināts pēc Zemes rotācijas. Taču Zemes rotācijas ātrums nav nemainīgs, un tāpēc tas var ietekmēt mūsu dienu un nakšu garumu.
Tā rezultātā kopš 1970. gadiem ir pievienotas aptuveni 27 sekundes, kas pazīstamas kā lēciena sekundes, lai nodrošinātu mūsu laika precizitāti. Pētījumā konstatēts, ka "negatīvā lēciena sekunde" - atņemot sekundi no pasaules pulksteņiem - būtu bijusi nepieciešama 2026. gadā, nepaātrinoties polārā ledus kušanai.
Taču tagad, kad arktiskais ledus zaudē masu piecas reizes ātrāk nekā pirms 30 gadiem, šīs izmaiņas ir nepieciešamas tikai 2029. gadā, liecina pētījums.
"Tas ir diezgan iespaidīgi, ka mēs esam paveikuši kaut ko tādu, kas manāmi maina Zemes rotācijas ātrumu," NBC News sacīja pētījuma autors Dankans Egnjū.
