"Sirin Development" turpinās attīstīt loģistikas centrus lidostas apkārtnē

Jūs esat ticies arī ar Rīgas domes pārstāvjiem. Kādi ir pārrunu rezultāti?

Mūsu interesēs ir saprast, kā situācija attīstīsies turpmāk. Mēs apspriedām dažādus scenārijus, bet konkrēta lēmuma no pašvaldības puses pagaidām nav. Kā mēs saprotam, tad tagad notiek izmeklēšana, jo, pēc ģenerālprokurora domām, ne viss pašvaldības izsoles rīkošanā ir noticis pareizi, kā arī tagad dome veica savu izmeklēšanu. Ir vairāki ceļi, un, iespējams, visām iesaistītajām pusēm tad ir jāapsēžas pie viena galda un jāvienojas, kā šo situāciju risināt. Investīciju vide pašlaik ģeopolitiskās situācijas dēļ ir ļoti sarežģīta, daudzi investori dodas prom no Baltijas valstīm, no Polijas, tādēļ pašlaik ir ļoti aktuāls jautājums, kā piesaistīt investīcijas. Ja ir strīdi un tāda situācija kā mums, tad tas ir papildu faktors, kādēļ investori šeit baidītos ieguldīt. Tādēļ būtu ļoti labi apsēsties pie viena galda un šo situāciju izrunāt.

Juridiski pēc pēdējā Rīgas domes lēmuma jūs vairs neesat minēto zemesgabalu īpašnieks, jo lēmums par to pārdošanu ir atcelts?

Es neesmu jurists, tādēļ varu paust tikai savu kā uzņēmēja viedokli. Notika publiska izsole, kurā varēja piedalīties jebkurš, arī lidosta. Mēs piedāvājām pašu augstāko cenu, nopirkām zemi un esam pilnībā par to norēķinājušies. Mēs iestrēgām posmā, kurā ir jānoformē īpašuma tiesības, un pašlaik tādu mums nav, jo zemes īpašumtiesību reģistrācija nav pabeigta. Taču mums ir visas tiesības, ko apliecina izsoles rezultāts un noslēgtais pirkuma līgums.

Ir grūti noticēt, ka Eiropas Savienībā mūsdienās var atcelt rezultātus valsts vai pašvaldības rīkotai publiskai izsolei, jo visi tomēr sagaida, ka tās notiek caurredzami un likumīgi. Tādēļ, jā, mūsu īpašumtiesības nav reģistrētas, bet mēs uzskatām, ka mums ir viss nepieciešamais pamatojums, lai tas notiktu.

Ko jūs tālāk darīsiet, ja risinājums būs negatīvs, - vērsīsieties tiesā?

Mēs esam Baltijā lielākais loģistikas objektu attīstītājs un, kamēr notiek šis strīds, mēs jau drīz pabeigsim vienu citu projektu lidostā, kā arī būvējam vēl divās vietās, kas tikai apliecina, ka mūsu investīcijas ir reālas. Mēs saviem klientiem būvējam noliktavas un citu loģistikas infrastruktūru, un tam mums ir vajadzīgi zemesgabali. Es šo atbildi sāku it kā no tālienes, lai paskaidrotu, ka mēs negribam ne ar vienu strīdēties un kaut ko pierādīt. Vēršanās tiesā būtu ārkārtējs gadījums, un, pirmkārt, mēs vienmēr runājam. Mums ir sarunas ar virkni pašvaldību - tā nav tikai Rīga, bet arī Ropaži, Mārupe, Igaunijā - ar Harju apriņķi, Lietuvā - ar Viļņas, Kauņas pašvaldību. Un mēs vienmēr atrodam kopēju valodu.

Mums vienmēr ļoti svarīga ir šī procesa caurredzamība un skaidrība, kas notiks tālāk. Mēs negribam pa kaut kādiem aplinkus ceļiem iegūt zemesgabalus un tad tos pārdot. Mēs zemi gribam iegādāties pilnīgi likumīgi, jo pēc tam mēs to apbūvē investējam naudu, kuru pēc tam nevar vienkārši paņemt un aiziet. Iedomāsimies situāciju, ka mūsu īpašumtiesības uz minētajiem zemesgabaliem būtu reģistrētas, mēs tos būtu apbūvējuši, ieguldot 100 miljonus eiro, un pēc tam kāds atnāktu un pateiktu, ka tas viss ir bijis nelikumīgi. Ko tad darīt? Tādēļ mums ir ļoti svarīgi, lai jau no paša sākuma viss notiktu caurredzami un likumīgi. Tāpat tas ir svarīgi, jo visu procesu pirms kredītu izsniegšanas pārbauda bankas.

Mēs jau kopš pagājušā gada septembra esam centušies tikt uz sarunu pie jaunā Rīgas mēra, bet tas tā arī nenotika. Mūsu skatījumā visa šī situācija ir izveidojusies, jo ir bijis konflikts vai nav bijusi vienprātība starp Rīgas domi un Satiksmes ministriju. Ja visi būtu apsēdušies pie viena galda un izrunājuši, kas ir nepieciešams valstij un kas pašvaldībai, ko mēs varam piedāvāt, tad būtu labāka izpratne. Pēc 2022.gada, kad mēs uzvarējām izsolē, mēs ne reizi vien esam tikušies ar Rīgas pašvaldības pārstāvjiem un stāstījuši, kā mēs redzam šīs teritorijas attīstību. Tas ir liels zemesgabals, lielas investīcijas, un, protams, visi grib zināt, kas tur notiks un kāda infrastruktūra, tostarp piebraucamie ceļi, tur būs vajadzīgi. Mēs gājām arī uz Satiksmes ministriju. Pēc tam, kad mums atteica īpašumtiesību reģistrācijā, mēs gājām arī pie lidostas un jautājām, kas ir nepieciešams lidostai. Mēs tam esam iztērējuši ļoti daudz laika un nevienā brīdī neviens mums neteica, ka neko no jūsu plāniem nevajag, šis ir stratēģiskas nozīmes zemesgabals un valsts to neatdos, jo tas ir vajadzīgs lidostai. Nekā tāda nebija! Kopš 2022.gada mēs neko par to nedzirdējām un neredzējām nevienā dokumentā.

Tātad to jums neteica ne Satiksmes ministrijā, ne lidostā?

Neviens to neteica.

Ja ir vēlme attīstīt lidostu ne tikai kā pasažieru, bet arī kravu pārvadāšanas punktu, tad ir nepieciešama loģistikas infrastruktūra. Es saprotu, ka iespējas ir dažādas, bet mēs esam viena no opcijām, jo mums ir liela pieredze loģistikas būvju veidošanā. Piemēram, Rumbulā mēs kopumā nopirkām gandrīz 20 hektārus, un pašlaik tur ir trīs lielas ēkas, kuras īrē uzņēmumi, ir radītas darba vietas, tiek maksāti nodokļi.

Galvenais iemesls, kādēļ Rīgas domei bija jāatceļ savs lēmums, bija, ka šos zemesgabalus nedrīkstēja pārdot, jo tie bija vajadzīgi lidostas attīstībai. Kā saprotu, tad jūsu projekts paredzēja tieši lidostas tuvuma izmantošanu?

Kā jau minēju, mūsu skatījumā galvenā problēma ir tajā, ka nebija visu pušu vienošanās. Varbūt par maz savstarpēji sarunājās, varbūt vēl kaut kas, man to ir grūti pateikt. Mēs esam lasījuši lidostas attīstības stratēģiju, un, jā, šī zona ir lidostas interešu lokā. Bet tur nav, ka šī būtu stratēģiskas nozīmes zeme un tur būtu plānots kaut ko darīt. Mēs Satiksmes ministrijā bijām vairākas reizes un tur mums tieši teica, ka valstij ir svarīgi attīstīt lidostu un, ja jūsu projekts tam palīdz, tad mums nav nekas pret to. Vēstulēs, kuras tika rādītas Rīgas domes sēdē, arī nebija kategoriska apgalvojuma, ka šī būtu stratēģiskas nozīmes zeme, kuru nedrīkst nekādā veidā izmantot. Drīzāk var teikt, ka vēstules bija neskaidri formulētas.

Jautājums ir ļoti vienkāršs - šo zemi ir jāizmanto labākajā iespējamā veidā, un, ja tā ir paredzēta loģistikas attīstīšanai, tad tā ir loģistika, ja kaut kam citam, tad kaut kam citam.

Minējāt, ka pēc izsoles tikāties ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Kāda līmeņa tikšanās tās bija? Ar ko jūs runājāt?

Mēs pieteicāmies uz vizīti pie ministra un mums paziņoja, kas atnāks uz tikšanos. Mums nebija sarunas ar ministru vai valsts sekretāru. Pirmajā reizē 2022.gadā mēs tikāmies ar Aviācijas departamenta direktoru Artūru Kokaru un parādījām viņam mūsu prezentāciju par "Sirin" - kas mēs esam un ko darām. Lidosta tiešām ir svarīgs infrastruktūras objekts, un mums bija svarīgi pateikt, ka mēs neesam kaut kāds uzņēmums, kurš tagad atnāks, sadalīs zemi mazākos gabaliņos un pārdos tālāk, bet gan, ka mums ir pieredze loģistikas objektu attīstīšanā, un ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā, un visur var pārbaudīt, kā darbojas mūsu veidotie objekti. Tāpat mēs izstāstījām, ar kādām problēmām esam saskārušies. Šajā sanāksmē piedalījās arī lidostas pārstāvji un mēs vienojāmies, ka būs darba grupa, kur kopā darbosimies. Pēc tam bija vēl viena tikšanās, kur mēs izstāstījām, kādi ir rezultāti. Nevienu reizi šajās sanāksmēs mēs nedzirdējām iebildumus.

Vēlreiz precizēšu - pirms izsoles jums nebija informācijas, ka šiem zemesgabaliem varētu būt kādi apgrūtinājumi?

Mums ir pieredze dalībai izsolēs, jo mēs tajās esam piedalījušies ne reizi vien. Es uzskatu, ka izsole ir viscaurredzamākais pārdošanas ceļš. Tā nav pārdošanas procedūra, kura varētu noritēt nemanāmi vai neskaidri, jo tā ir publiska. Turklāt pēc mūsu izpratnes, ja pārdevējs ir valsts vai pašvaldība, tad tā it īpaši uzņemas atbildību, ka viss noritēs legāli un caurredzami. Līdz ar to īpašumtiesību reģistrācija šajā gadījumā no mūsu puses vispār tika uzlūkota kā formāls solis.

Turklāt mēs iepriekš pētījām šo teritoriju, un tur jau bija zemesgabali, kuri piederēja privātpersonām. Tāpat tur nebija teikts, ka tā ir stratēģiskas nozīmes zeme, bet gan lidostas interešu zonas zeme. Mēs jautājām juristiem, ko tas nozīmē, un viņi atbildēja - kad gatavosiet detālplānojumu, tas būs jāsaskaņo ar lidostu. Tas viss ir saprotams. Mums ir loģistikas komplekss blakus Viļņas lidostai uz 50 hektāriem zemes un mēs ļoti labi saprotam, ka darbības ir jāsaskaņo ar lidostu. Tomēr izrādījās, ka viss nav tik vienkārši.

Vai naudu, kuru Rīgas domei samaksājāt pēc izsoles, esat saņēmuši atpakaļ?

Nē.

Jūs gan teicāt, ka vēlaties sarunas. Tas nozīmē, ka naudu pagaidām neprasīsiet atdot?

Mums ir pirkuma līgums. Kā es saprotu, tas nav lauzts. Ir atcelta kāda jau iepriekš notikusi procedūra. Dome mums arī joprojām nav pateikusi: "Puiši, viss ir beidzies, te jūsu nauda!" Mēs no saviem investīciju plāniem neatsakāmies un gaidām, kad pašvaldība pieņems tālākos lēmumus.

Mums arī nekas nav jāprasa, jo mēs pirkuma līgumu neesam lauzuši. Ja to lauzīs Rīgas dome, tad tai ir jāatdod nauda bez mūsu prasīšanas. Mūsu bankas konts nav mainījies un ir norādīts līgumā. Pirms intervijas pārbaudījām bankas kontu, nekas nav parādījies (smejas).

Bez 5,7 miljoniem eiro, kurus samaksājāt pēc izsoles, šajā projektā vēl kaut ko esat ieguldījuši?

Jā, mēs sākām lokālplānojuma izstrādi. Tieši pēc pašvaldības un Satiksmes ministrijas pieprasījuma veidojām darba grupu, lai izveidotu attīstības koncepciju, un piesaistījām tam dažādus speciālistus. Tādēļ laiks un līdzekļi ir patērēti, tomēr summa, protams, nav tik liela kā zemes iegādei iztērētā. Tie noteikti nav vairāk par diviem trim miljoniem eiro.

Tomēr, pēc manām domām, vislielākais kaitējums ir nodarīts mūsu tēlam, jo visi lasa ziņas, un īpašu uzmanību šim pievērš tie uzņēmumi, kuri apsvēra pārcelšanos uz Rīgu. Nu gala rezultātā - nav investīciju, nav jaunu darba vietu. Tas ir galvenais jautājums arī Rīgas pašvaldībai un valstij.

Ja Rīgas dome zemes pārdošanas-pirkuma līgumu lauzīs, tad kāda ir kopējā summa, kuru gribat saņemt no pašvaldības?

Ja pašvaldība šādu lēmumu pieņems, tad mēs savukārt lemsim, kā aizstāvēt savas tiesības. Kā jau es minēju, tālākas rīcības scenāriji var būt vairāki, un, kad tiks pieņemti konkrēti lēmumi, tad mēs arī aplēsīsim savas līdzšinējās izmaksas. Taču mūsu prioritāte ir turpināt sadarbību, nevis domāt, kā kompensēt zaudējumus.

Lidostai blakus esošo zemesgabalu pārdošanas lietā ir izcēlies arī kukuļdošanas skandāls, kurā līdzās bijušajam Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājam Jānim Vaivodam figurē uzņēmējs, kādreizējais Rīgas mēra Nila Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins, ar kura firmu "Ošānis" jums bija noslēgts priekšlīgums par divu zemesgabalu ar kopējo platību 52 810 kvadrātmetri pārdošanu "veiksmes gadījumā". Paskaidrojiet, kas tas par priekšlīgumu un kas tie par zemesgabaliem.

Viņš nav mūsu partneris. Mēs pirms izsoles analizējām informāciju, kādi vēl zemesgabali atrodas šajā vietā, jo izsolē izliktie 22 zemesgabali ir izvietoti tā, ka būs jāuzbūvē iela vai ceļš. Pāris no zemesgabaliem atradās otrpus šim ceļam, un mums no tiem nebūtu īsti lielas jēgas. Tādēļ mēs noslēdzām pārdošanas-pirkšanas priekšlīgumu par šo zemi. Kad man prasa, kas ir Tomiļins, tad es saprotu, ka viņš ir uzņēmuma, ar ko noslēgts priekšlīgums, īpašnieks vai vadītājs. Uzreiz pēc izsoles par šo zemi tika iemaksāts avanss. Mēs viņu pazīstam un esam kontaktējušies šī darījuma kontekstā. Mūsu attiecības ar to ir sākušās un beigušās.

Tātad, ja jūsu īpašumtiesības uz 22 zemesgabaliem būtu reģistrētas, tad divus nevajadzīgos jūs būtu pārdevuši šim cilvēkam?

Jā.

Taču kopumā mēs ne arvienu nesadarbojamies, jo mums pietiek naudas mūsu projektiem un mēs paši zinām, ko celt.

Mēs uz to visu skatāmies kā uz diviem atsevišķiem notikumiem. Viens ir zemes pārdošana izsolē. Otrs ir šī izmeklēšana par kukuļdošanu. Mēs iestājamies par to, ka visam ir jābūt caurredzami un likumīgi. Tieši tādēļ mēs nekavējoties sadarbojāmies ar visām struktūrām, kuras pie mums vērsās. Visas mūsu darbības ir paredzētas līgumos.

Tātad Vaivoda un Tomiļina sakarā pie jums vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs?

Uz visiem informācijas pieprasījumiem mēs atbildējām un parādījām visu, kas mums ir. Tieši, ko viņi lūdza un ko mēs parādījām, atklāt es, protams, nedrīkstu, jo notiek izmeklēšana. Bet mums arī pašiem ir interese, lai šī lieta tiktu izmeklēta un pēc tam nebūtu nekādu pārpratumu.

Vai no Vaivoda vai Tomiļina nesaņēmāt mājienus, ka vajag kaut ko iemaksāt, lai jautājums risinātos ātrāk?

Cik es atceros, ar Vaivodu mums vispār nav bijušas tikšanās.

Turklāt "Sirin" Latvijā strādā jau no 2008.gada, es esmu dzirdējis baumas par korupciju, bet mēs šādus piedāvājumus saņēmuši neesam. Mēs arī neko tamlīdzīgu darīt nevaram atļauties, jo mēs veidojam lielus objektus, un zemesgabala iegāde parasti ir tikai 5-10% no kopējā investīciju apjoma. Iedomājaties paši, kāds būtu risks, ja mēs kaut ko mēģinātu nopirkt ne visai skaidrā ceļā. Tieši pretēji. Tādēļ arī ar SIA "Ošānis" mums uzreiz tika noslēgts līgums par to, kas ir jādara mums un kas ir jādara otrai pusei. Ja kāds ar mums grib sadarboties, mēs vienmēr noslēdzam līgumu.

Vēlreiz varu apliecināt, ka mums šādi piedāvājumi izteikti netika. Tieši pretēji - mums visi ieteica iet uz Satiksmes ministriju, runāt ar valsts pusi, skaidrot, ko mēs gribam veidot, ar koncepcijām un lokālplānojumu, lai viss būtu maksimāli skaidrs. Mums tas ir ļoti svarīgi, lai nebūtu nekādu pārsteigumu.

Sākumā jau pieminējāt, ka citā vietā blakus lidostai jau būvējat jaunu loģistikas centru. Cik lielas investīcijas ir ieguldītas tajā? Tāpat, cik noprotams, jūs sākotnēji vēlējāties to veidot kā vienotu kompleksu ar to centru, kas taptu uz apstrīdētajiem zemesgabaliem?

Mūs interesē koncentrācija.

Ja mēs paskatāmies no malas, tad vienmēr ir jautājums, kā šo situāciju vērtēs investori. Protams, ka tagad tas viss izskatās ne visai jauki. Tomēr pagaidīsim, ar ko tas viss beigsies. Pašlaik Rīgas pašvaldība ir izdarījusi to, ko prasīja ģenerālprokurors, un veica savu izmeklēšanu par procedūras jautājumiem. Pēc tam būs skaidrs, kas notiks tālāk.

Mēs pašlaik būvējam loģistikas kompleksu aptuveni 26 000 kvadrātmetru platībā, kur esam ieguldījuši 15-16 miljonus eiro. Plānojam rudenī šo kompleksu nodot ekspluatācijā. Ar dažiem nomniekiem līgumi jau ir noslēgti, ar dažiem vēl notiek sarunas. Atbildot uz jūsu jautājumu, ko mēs darīsim, - mēs pirksim blakus esošos zemesgabalus. Turklāt apkārtējie zemesgabali pieder ne tikai valstij, bet arī privātpersonām, kuras tos pārdod. Tas tikai kārtējo reizi liek uzdot jautājumu, kādēļ iepriekš neviens neuztraucās par to, ka zeme pie lidostas nonāk privātās rokās, bet tagad uztraucas. Mēs veiksim juridisko auditu un, ja viss būs labi, tad iegādāsimies zemesgabalus, kurus pārdod.

Tas nozīmē, ka jūs jebkurā gadījumā attīstīsiet loģistikas kompleksu pie lidostas?

Mēs meklēsim šādas iespējas. Šogad mēs Rīgā vai pie Rīgas plānojam nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus. Ja mēs nopirktu jau minētos 22 zemesgabalus, tad mūsu objektu koncentrācija būtu acīmredzama. Tas būtu arī labi pilsētai, jo tad būtu skaidrs, ka šajā teritorijā atradīsies loģistikas noliktavas. Citādi sanāk, ka viena noliktava atrodas šeit, otra tur, visām tām vajag atbilstošu infrastruktūru. Tādēļ mēs plānojam paplašināties pie lidostas un skatīsimies, kādas būs iespējas iegādāties zemi.

Turklāt blakus lidostai loģistikas centrus būvē arī citi uzņēmumi, un tādēļ mēs neparedzējām, ka varētu rasties problēmas. Galu galā tur netiek būvēti ne biroji, ne dzīvojamās mājas, kam loģistikas pakalpojumi varētu traucēt. Tāpat tur būs "Rail Baltica" trase. Tieši tādēļ mēs uzskatām, ka labākais būtu, ja Rīgas pilsēta un Satiksmes ministrija apsēstos pie viena galda un izrunātu, kādu stratēģisko attīstību viņi grib redzēt šajā vietā, jo lidosta ir svarīgs transporta mezgls. Būtu diezgan muļķīgi, ja tagad atceļ izsoli, bet pēc diviem gadiem rīkotu tādu pašu. Es tagad nevaru dot garantijas, bet droši vien mēs atkal piedalītos, jo šis ir mūsu mājas reģions, kurā mēs investējam un redzam tā attīstības perspektīvu.

Jūs jau minējāt, ka šogad Rīgā vai tās apkārtnē plānojat iegādāties 200 000 kvadrātmetru zemes. Kādi vēl ir plāni?

Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas.

Zemesgabali jau ir nopirkti?

Tas ir procesā. Un visdrīzāk tas turpmāk prasīs vēl vairāk laika, jo mēs otru reizi vairs nevēlamies nonākt šādā situācijā un visu vajadzēs pārbaudīt daudz rūpīgāk, pirms iegādāties zemesgabalus.

Tomēr gadījums ar lidostas zemēm nav samazinājis jūsu investīciju plānus?

Plānus tas nav samazinājis, jo mūsu plāns nav vienkārši nopirkt zemesgabalus. Ja mēs ejam uz kādu vietu, tad mēs ejam tādēļ, ka mūsu klientiem tur ir nepieciešama loģistikas infrastruktūra. Tādēļ ietekmes uz plāniem kā tādiem nav. Ietekme ir uz to, ka mēs nevarēsim attīstīties tik strauji un investēt tik daudz, cik bijām iecerējuši. Es atklāti varu pateikt, mēs jau rītdien varētu pie lidostas sākt celt jaunu loģistikas kompleksu uz tiem zemesgabaliem, kuriem mēs nevaram reģistrēt īpašumtiesības. Tādēļ jautājums tagad ir par to, cik lielas investīcijas mēs noteiktā laika periodā veiksim.

Cik lielas investīcijas jūs plānojat pašlaik tajos objektos, kas jums ir Latvijā?

Mēs katru gadu investējam 100-120 miljonus eiro savos objektos Baltijas valstīs. Tas ir mūsu tradicionālais apjoms. Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro. Šogad, kā jau es minēju, pabeigsim objektu pie lidostas. Turpmāk pēc mūsu klienta pasūtījuma veidosim noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā. Tomēr visdrīzāk process tagad būs garāks.

Agrāk mēs savas uzceltās noliktavas arī pārdevām, piemēram, tā bija Olainē. Kopš 2016.gada mēs iegādājamies zemi, būvējam noliktavas un turam tās savā portfelī. Mūsu galvenais bizness ir noliktavu iznomāšana. Vismaz nākamo piecu gadu laikā tas nemainīsies. Šis biznesa modelis ir labs, jo pieprasījums ir pietiekami liels. Ļoti daudz noliktavu šeit ir būvētas vēl padomju laikā, un uzņēmumi grib pārcelties uz jaunām, modernām. Mēs tam redzam labu perspektīvu arī ilgtermiņā. Kopumā mums Baltijas valstīs īpašumā ir gandrīz 200 hektāri zemes un mēs pašlaik neredzam vajadzību pārdot ne zemi, ne būves.

Kādu jūs kopumā redzat attīstības potenciālu Rīgā, jo ir arī kaut kāds pieprasījuma limits pēc noliktavu telpām?

Ja mēs skatāmies uz loģistiku, tad gan Rīgas, gan Latvijas potenciāls kopumā ir atkarīgs no tā, kā tiek piesaistītas investīcijas. Mēs jau varam daudz ko runāt, bet Baltijas valstis vairs nav ekonomikas, kur liela loma būtu tranzītam. Piemēram, Polija ir tranzīta valsts, bet Igaunija, Latvija un Lietuva - nē, kaut arī mums ir ostas. Tāpat mums nav lielas rūpniecības. Ja sadarbība ar investoriem veidosies veiksmīgi, tad perspektīvas ir ļoti labas. Tādēļ mēs gribam investēt, jo loģistika ir ļoti vajadzīga arī iekšējām vajadzībām.