Ģimenes ārsts: latvieši uz darbu "raujas" bieži vien neizveseļojušies

Tieši par Igaunijas variantu, pēc kura netiek apmaksātas pirmās trīs slimības dienas, Latvijas Radio 4 raidījumā "Atvērtā saruna" runāja Latvijas Darba devēju konfederācijas, sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns.

Tikmēr ģimenes ārsts, klīnikas ALMA vadītājs Jevgēņijs Bondins pastāstīja, ka, neskatoties uz pastāvošo viedokli par izsniegto slimības lapu skaita pieaugumu, latvieši "raujas" uz darbu - bieži vien ne gluži atveseļojušies.

Darba devēji vēlas līmeņot slimnīcu apmaksas sistēmu ar Igaunijas variantu, kur pirmās trīs dienas darbinieks slimo uz sava rēķina, no 4. līdz 8. lapu apmaksā darba devējs, bet no 9. - valsts, raidījumā pastāstīja Leiškalns.

"Skatoties pa Baltijas valstīm, izdevīgākais variants ir Lietuvā, kur darba devējs apmaksā divas pirmās dienas, pēc tam izmaksu nastu uzņemas sociālā apdrošināšana. Tas ir izdevīgākais, bet ne reālais variants, tas mums ir pārāk "ass". Mēs, atgādināšu, apmaksājam no 2. līdz 9. dienai."

Ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins dalījās novērojumā: "Kopējā tendence ir tāda, ka visbiežāk mūsu cilvēki cenšas pretēji neņemt slimības lapu. Un bieži tiek uzdots jautājums - kad es varu iet uz darbu, pat būdams slims?

Ja mēs runājam par diskusiju par to, kā mācīt cilvēkus ņemt slimības lapu, tas nav gluži ētiski no veselības viedokļa. Jau tagad, esot slimnieka apmaksai no otrās dienas, cilvēki bieži saka, ka viņiem nav izdevīgi slimot, tāpēc viņi nāk uz darbu neatveseļojušies," viņš norādīja, piebilstot - ja no kolēģa inficēsies viss kolektīvs, tad darba efektivitāte visā uzņēmumā acīmredzami samazināsies.

Viņš norāda, ka katrā praksē ir savs "melnais" saraksts ar pacientiem, kuri "grib" slimot: "Un ārsts par tiem zina un nepamatoti neizraksta slimnieks, ja redz, ka cilvēks nemitīgi lūdz, tad jaunajai lapai vajadzīgs objektīvs iemesls. Atgriezīsimies pie citas lietas: ja cilvēks vēlas slimot, iespējams, tas ir saistīts ar to, ka viņš strādā vairāk, nekā spēj. Divos trijos darbos. Ka neko labu nenes."

Viņš atsaucās uz citu valstu pieredzi, kur tiek praktizēta pušu vienošanās, kad darbinieks, neapmeklējot ģimenes ārstu, brīvdienu var paņemt ar sava darba devēja piekrišanu.

"Tā ir vēl viena alternatīva, kad darba devējs tic savam darbiniekam. Visbiežāk redzu, ka daudzi neuzticas saviem darbiniekiem."