Zīmīgā jubileja klāt! Ko atklāj senākas avīžu slejas par Latvija iekļūšanu NATO?

Atgriešanās starptautiskajā apritē

Ceļš uz NATO sākās jau drīz pēc brīvības atgūšanas. Latvija sāka apsvērt savas iespējas saglabāt neatkarību un nodrošināt valsts teritorijas adekvātu aizsardzību. Reizē rietumvalstis bažījās par iespējamu nestabilitāti Eiropā pēc PSRS sabrukuma. Līdz ar aukstā kara beigām NATO pārskatīja savu stratēģiju un nolēma iedibināt jaunas sadarbības formas ar tām valstīm, kuras vēlas kopīgiem spēkiem piedalīties starptautiskās drošības stiprināšanā. 1991. gadā alianse izveidoja Ziemeļatlantijas Sadarbības padomi, kurā bija pārstāvēta arī Latvija.

“Kopenhāgenā notika NATO valstu ārlietu ministru konference. Tās gaitā tika uzsvērta NATO valstu izšķirošā loma brīvās Eiropas nākotnes institūciju radīšanā, kas būs jāveic Eiropas Drošības un sadarbības konferencei. levērojot, ka Padomju Savienības sairšanas process tagad apdraud mieru un stabilitāti kā Viduseiropā, tā Austrumeiropā.” Laiks 1991.06.15

Sarunu uzsāķšana bija svarīgs solis, lai par Baltijas valstīm neaizmirstu pasaulē. Iegūtā brīvība vēl bija ļoti trausla un palīdzība no rietumiem bija svarīga, lai to saglabātu.

“Vēl vairāk: tās [NATO valstis] arī skaidri deklarēja savas saistības ar Baltijas valstīm. Tas liecināja, ka Latvijas valdības uzsāktā Baltijas valstu jautājuma internacionalizācijas politika tiešām iedarbojas un mūsu tauta vairs nedzīvo pārējās pasaules aizmirstā zemes stūri.” Laiks 1991.06.15.

Partnerattiecības mieram

Pirms varēja domāt par ceļu uz rietumiem, bija jāsakārto lietas pašu zemē. Krievija vēl nebija izvedusi savu armiju no Latvijas teritorijas, ko tā izdarīja 1994. gadā. Kad par Krievijas lēmumu izvest savu spēkus preses konferencē ziņoja tā laika Krievijas ārlietu ministrs Pāvels Gračovs, viņš Krievijas draudus Baltijas valstīm uzskatīja par spekulāciju.

“Krievija izvedīs armiju no Latvijas un Igaunijas 1994. gadā. To preses konferencē paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Pāvels Gračovs. Komentējot Baltijas valstu vadību vēlmi iestāties NATO. viņš paziņojis, ka katrai valstij ir tiesības patstāvīgi izvēlēties, kā nodrošināt savu drošību. "Tomēr mēs negribētu, ka centrālās Austrumeiropas, kā arī Baltijas valstis spekulētu ar mītiskajiem militārajiem draudiem no Krievijas puses," teica P. Gračovs. Viņš apgalvoja, ka Krievija atbalsta NATO padomes sesijas lēmumu neizskatīt jautājumu par Austrumeiropas un Baltijas valstu līdzdalību NATO.” Laiks 1994.01.05.

1994. gada 14. februārī Latvija pievienojās tajā pašā gadā izveidotajai NATO programmai “Partnerattiecības mieram” (Partnership for Peace). Programma ļāva saņemt NATO un tās dalībvalstīm atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. Ar šīs programmas atbalstu tika veidots Baltijas valstīs pirmais NATO standartiem atbilstošais bataljons (BALTBAT), kas divus gadus vēlāk sāka piedalīties starptautiskajās misijās līdzās NATO dalībvalstu spēkiem.

“Latvijas ministru prezidents Valdis Birkavs NATO galvenajā mītnē Briselē parakstījis dokumentus par Latvijas Republikas pievienošanos NATO piedāvātajā sadarbības programmā "Partnerattiecības mieram". Par to informē Latvijas vēstniecība Beļģijā. Pirms parakstīšanas ceremonijas Birkavs ticies ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Serdžio Balanzino; abi īsumā pārrunājuši ari praktiskas iespējas Latvijas līdzdalībai šajā programmā.” Laiks 1994.02.23.

Krievijas iebildumi

Pirmais iebildums pret NATO paplašināšanu bija attiecības ar Krieviju. Rietumos valdīja uzskats, ka ar Krieviju jāmēģina draudzēties un Baltijas valstu iekļaušana NATO var sabojāt attiecības ar Krieviju.

“Lēmumu par NATO paplašināšanu un laiku, kad tā notiks, organizācija vēlas pieņemt, kad būs ieguvusi labākas attiecības un paplašinājusi sadarbību ar Krieviju, preses konferencē Rīgā trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretāra padomnieks politiskajos jautājumos Gebhards fon Moltke. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka NATO neakceptēs nevienas citas valsts veto vai iebildumu pret NATO paplašināšanu. Ja Krievija pateiks "nē" sadarbības attiecību veidošanai ar organizāciju, NATO pieņems attiecīgus lēmumus un tik un tā turpinās paplašināšanas procesu.” Laiks 1995.10.25 

Krievija arī regulāri draudēja Baltijas valstīm, ka spers nepieciešamos soļus, ja tās mēģinās iestāties aliansē. Tolaik Krievijas augstākie komandieri aptaujā par Krievijas lielākajiem ienaidniekiem ierindoja Latviju pirmajā vietā.

“Pēc vācu Eberts fonda veiktā aptauja Krievijas augstāko komandieru aprindās, uz jautājumu - kas ir Krievijas augstākais ienaidnieks, 49% augstāko rangu komandieri atbildēja - Latvija. Pēc Latvijas tika ierindota Afganistāna, tad Lietuva, Igaunija un kā pēdējā Amerika. Krievija ir kategoriski pret Baltijas valstu iestāšanos NATO, un tā ir gatava darīt visu iespējamo, lai aizkavētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņemšanu šajā organizācijā. - "Nevar būt runas par Baltijas valstu iekļaušanu NATO," teicis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Krilovs […] intervijā ar BNS. "NATO paplašināšana, iekļaujot šis trīs valstis, kas ir mūsu tuvākie kaimiņi, palielina draudus mūsu drošībai, un mēs būtu spiesti atbildēt ar attiecīgiem - ne tikai ekonomiskiem un poētiskiem, bet ari militāriem - soļiem." Laiks 1995. gads 2. septembris

Krievijas draudi un centieni iebiedēt Latviju, un panākt, lai Rietumi ņemtu vērā Krievijas iebildumus pret Baltijas valstu iestāšanos NATO, gan nesasniedza dzirdīgas ausis. Tieši pretēji, vairākas augstās amatpersonas apliecināja - Krievijai šajā lietā nav nekādas teikšanas.

“Luksemburgas Lielhercogistes ārlietu ministrs Žaks Poss. kurš 5. septembrī beidza divu dienu oficiālo vizīti Latvijā, paziņoja, ka Luksemburga atbalsta Latvijas centienus iekļūt Eiropas Savienībā un NATO. Viņš ari aizrādīja, ka Krievijai nav un nebūs veto tiesības ne NATO, ne ES paplašināšanas gadījumā. Vizītes laikā Lietuvā Ž. Poss teicis, ka NATO esot jāreaģē uz Krievijas draudiem visiem iespējamiem līdzekļiem pretoties NATO paplašināšanai.” Laiks 1995.09.13.

Tomēr Latvija, neskatoties uz Krievijas draudiem, turpināja darīt visu, lai kļūtu par valsti, kas var kļūt par daļu no NATO. Bija nepieciešamas pamatīgas pārmaiņas, lai mēs varētu integrēties šīs organizācijas sastāvā. Latvijai galvenokārt bija jābūt spējīgai arī pašai sevi aizstāvēt. Lai gan rietumu amatpersonas izteicās atzinīgi par progresu, kas veikts, lai iestātos NATO, regulāri atskanēja šaubas no politiķiem un medijiem, ka Latvijas iestāšanās organizācijā nevar būt iespējama. Atkal, galvenokārt, lai nebojātu attiecības ar Krieviju.

“Austrijas laikrakstā "Die Presse" rakstīts, ka Baltijas valstis baidās no ilga ledus laikmeta Maskavas un NATO attiecībās. Latviešu, igauņu un lietuviešu izredzes tikt uzņemtiem Rietumu aliansē kļūst arvien mazākas, jo ASV gribēs izvairīties no vēl skarbākas izturēšanās pret Krieviju.” Laiks 1995.04.17.

Rīcības plāns dalībai un ASV atbalsts

Visbeidzot 1999. gada 23. aprīlī NATO samitā Vašingtonā Latvija kopā ar sešām citām kandidātvalstīm tika uzaicināta kļūt par alianses kandidātvalsti un sākt īstenot Rīcības plānu dalībai (Membership Action Plan) NATO. Vēlāk, tajā pašā gadā, Latviju apciemoja Eiropas spēku virspavēlnieks, ģenerālis NATO, Veslijs Klārks.

"Runājot par Baltijas valstu iespējām kļūt par alianses loceklēm, Veslijs Klārks izteicās, ka šajā procesā nozīmīga ir ne tikai militārā sagatavotība, bet valstu un arī alianses pieņemtie politiskie lēmumi. Viņš uzskata, ka Baltijas valstīm jāturpina darboties "Partnerattiecības mieram" programmā, tāpat nozīmīga ir rīcības plāna izstrādāšana dalībai aliansē. Klārks uzsvēra, ka NATO dara visu, lai palīdzētu Latvijai tās integrācijas procesā aliansē, tomēr valstij pašai ir jāiegulda līdzekļi, jo atbildība "agri vai vēlu būs jāuzņemas arī Latvijai". Laiks 1999.08.07.

Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis tolaik atzinis, ka Klārka vizīte Latvijā bijis vēl viens apliecinājums tam, ka Latvija ir nopietna NATO kandidātvalsts.

2002. gada 21. novembrī NATO samita laikā Prāgā Latvija saņēma uzaicinājumu pievienoties aliansei. Pirms tam NATO pārstāvji ar savām acīm vēlējās objektīvi pārliecināties, ka ir redzams Latvijas veiktais progress, lai nokļūtu alianses rindās.

“ASV senātora Trenta Lota vadībā Rīgā ieradās piecu cilvēku delegācija. Vizītes nolūks- novērtēt situāciju Baltijas valstu ceļā uz NATO, lai gada beigās, kad būs jāpieņem lēmums par NATO paplašināšanu, tas tiktu pamatots ar objektīvu informāciju. Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, ASV senators Trents Lots atzina Latvijas sasniegto progresu pēc neatkarības atgūšanas gan brīvā tirgus izveidē, gan arī demokrātisko vērtību iedzīvināšanā. Sadarbība ar ASV ekonomikā varētu būt intensīvāka. Uzņemšanai NATO neviena valsts neesot sagatavojusies labāk par Latviju. Prezidente Vaira Vīķe Freiberga augstu novērtēja ASV palīdzību Latvijas progresā.

Padomju okupācijas gados ASV bija līdere to valstu vidū, kuras deklarē, ka Baltijas valstu okupācija ir pretlikumīgs akts un starptautisko tiesību pārkāpums. ASV bija izšķiroša loma, lai panāktu, ka Sarkanā armija tiek izvesta no Latvijas. Kopš tā laika sadarbība ar ASV ir lieliska, un amerikāņi Latviju var uzskatīt par savas valsts labākajiem draugiem.” Laiks 2002.07.13.

Tomēr pat par spīti atzinumam, ka Latvija ir ļoti labi sagatavojusies dalībai NATO, joprojām kritika izskanēja par vajadzību Baltijas valstis iekļaut NATO. Daži raizējās par nastu, ko Baltijas valstis varētu uzkraut NATO un nepietiekamajām militārajām spējām:

“Neraugoties uz šad un tad dzirdētajiem apgalvojumiem, ka jautājums par uzņemšanu jau izlemts baltiešiem labvēlīgi, joprojām ari daudzi šīs idejas pretinieki piedalās debatēs. Daži apgalvo, ka amerikāņu interesēm NATO baltiešu bataljons ir mazāk vajadzīgs nekā labas attiecības ar Krieviju. Citi norāda, ka Baltijas valstis nav pietiekami attīstījušas savus militāros spēkus un arī ekonomiku, lai būtu pelnījušas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.” Laiks 2002.09.14

Ceļa beigas un atmiņas

Tomēr ieguldītais darbs nebija noliedzams un Latvija iestājās NATO. Daudzi atminējās ceļa sākumu un nespēja noticēt, ka tas ir noticis. Vašingtonā notika svinīgā ceremonija. Šo svarīgo notikumu aizēnoja karš Irākā. Tomēr, lai kļūtu par daļu no NATO alianses, bija jāuzņemas arī organizācijas saistības, kas arī nozīmē palīdzēt citām organizācijas dalībvalstīm:

“Briselē 2. aprīlī pie NATO galvenās mītnes tika uzvilkti Latvijas un pārējo sešu jauno dalībvalstu karogi. Baltijas valstis oficiāli pievienojušās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, Latvija ir viena no 26 līdztiesīgām partnerēm. Latvijas ministru prezidents Indulis Emsis jau 29. martā agri no rīta kopā ar Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas ministru prezidentiem bija iesniedzis nepieciešamos dokumentus ASV ārlietu ministram Kolinam Pouelam. Skaistā, saulainā 29. marta pēc pusdienā Baltā nama Rožu dārzā ASV prezidents Džordžs Bušs apsveica septiņu jauno NATO dalībvalstu prezidentus. Viņš teica īsu runu, kurā pieminēja NATO jauno dalībvalstu sasniegumus cīņā pret terorismu un uzsvēra katras valsts ieguldījumu drošības pasākumos Afgānistānā vai Irākā, piemēram, latviešu un igauņu militāro sapieru darbu Irākā." Šo valstu iedzīvotāji saprot un atbalsta mūsu mērķus Afgānistānā un Irākā, jo viņi labi pazīst tirānijas jūgu," teica ASV prezidents.” Laiks 2004.04.10

Vaira Vīķe Freiberga lielu daļu no procesa, lai iestātos NATO, bija Latvijas valsts prezidente. Viņa veidoja Latvijas tēlu un, var teikt, ka tas ir būtisks iemels Latvijas iestāšanai NATO. Intervijā Valsts kancelejai viņa atminas, kā tas bija, beidzot sasniegt šo mērķi: “Es tiešām sajutu, ka tas bija tā kā pasakā, ziniet, pasaku varonim ir visādi šķēršļi, kam viņam ir jāiet cauri un es tajā brīdī jutos, ka mēs gandrīz caur uguns sienu bijām izlauzušies cauri un tikuši drošībā, jo tie pretvēji bija pietiekami asi un mēs šīs domas jau vēl šodien dzirdam.”

Atceroties 1. maija svētkus Rīgā, viņa piemin cilvēkus, kas nāca pateikties: "1.maijā mums bija pasākums Doma laukumā ar ziliem baloniem, ar milzīgiem pūļiem un bija milzīgi svētki. Ļaudis pulcējās un, es atceros, ka viens vecāks kungs turēja savu mazdēlu uz pleciem un teica - paldies par to, ko jūs darījāt, lai mēs nonāktu līdz šai dienai, jo es tagad varēšu mierīgāk gulēt, zinot, ka manam mazbērnam nedraudēs tas , ko es savā mūžā pārdzīvoju.”

Kā vēstīts, 2004. gada 29. martā Latvija līdz ar citām topošajām dalībvalstīm Vašingtonā iesniedza iestāšanās dokumentus NATO un oficiāli pievienojās aliansei. Togad NATO uzsāka arī patrulēšanas operāciju gaisa telpā virs Baltijas valstīm.