Jau 20 gadi ES un NATO: kā tas ietekmējis Latviju un ko sagaidām turpmāk?

Diskusijai turpinoties, radās skaidrība, ka daudziem latviešiem, tāpat kā ES pirms tam, vēl aizvien nav sapratnes par to, kāds mums labums no ES un NATO kā dalībvalstij. 

2004. gadā Latvija pievienojās NATO un ES, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, paaugstinātu drošību un sociālo labklājību. Šobrīd, pēc Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātāja un padomes locekļa Ata Lejiņa stāstītā, varam priecāties par Latvijas sniegumu NATO drošībai.

Amerika izceļ Baltijas valstis kā piemēru citām, jo atvēlam vairāk 2% no Iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. No NATO puses Latvijai talkā nāk 12 dažādu valstu karavīri, tiek nodrošināts bruņoto spēku attīstība, sniegti kursi virsniekiem.

Latviešiem nav skaidrības par ES darbības virzienu, jo raugāmies uz to kā uz ārzemēm, minēja Marta Rībele, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja. Viņa atgādināja, ka 80% Latvijas likumu balstās ES lēmumos un uz ES jāskatās kā uz iekšpolitiku. Kopumā visi politikas plānošanas dokumenti Latvijā ir izstrādāti, balstoties uz Eiropas stratēģijām. Sekojot līdzi ES notiekošajam, varam izprast, kas notiek pašu valstī. Patlaban ES sniegumus vislabāk izprot jaunieši un cilvēki vecumā pēc 50 gadiem, kas izmanto dažādas ES piedāvātās iespējas, kā piemēram, visu vecumu apmaiņas programmas, "ERASMUS +" un bezmaksas Eiropas Savienības apceļošanas iespējas jauniešiem. 

Kurp virzāmies NATO?

Raugoties nākotnē, Lejiņš brīdina, ka mums jāņem piemērs no Ukrainas, kuriem, pēc viņa vārdiem, pašlaik ir vislabākā armija Eiropā. Savukārt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks apgalvo, ka mēs beidzot varam agresīvāk iestāties par savām interesēm. Latvija var uzstāt par papildus aizsardzības nodrošinājumu, piesaistot lielākus sabiedrotos, lielāku materiālo un tehnisko atbalstu.

Kas gaidāms ES?

Šā gada 8. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vēlēšanas Latvijā. Iesaistoties vēlēšanās, varam lemt, kurš mūs pārstāvēs un kā virzīs Latviju. Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Inga Birzgale jauniešiem atgādina par Eiropas jaunatnes dialogu grupām, kas ļauj apspriest, kādus lēmumus jāpieņem Eiropā. 

Ja bez Latvijas EiS nebija izpratnes par Eiropas kopējo vēsturi, tad arī bez Latvijas iesaistes Eiropas nākotne nevar būt pilnvērtīga - noslēdzot diskusiju, eksperti atgādina par to, ka jauniešiem un latviešiem jāturpina iesaistīties ES procesos.

Jau ziņots, ka, izceļot 20.gadadienu, kopš Latvija kļuvusi par NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, trešdien norisinājās Valsts kancelejas organizēta diskusija "Latvijas 20 gadi NATO un ES: pagātnes mācības, tagadnes sasniegumi un nākotnes izaicinājumi", kurā dažādu paaudžu cilvēki atskatījās uz šo laiku, daloties savā redzējumā par to, kā dalība šajās starptautiskajās organizācijās ir sekmējusi Latvijas labklājību un drošību.