Vai Eiropas atbalsts Ukrainai ir tikai tukši solījumi? Atbild drošības eksperte
Šodien medijos lasām ziņu, ka Eiropas Savienība vienojusies par papildu 5 miljardu eiro militāro palīdzību Ukrainai. Skan labi, vai ne? Tikmēr starptautiskais medijs “Politico” sauc to par "radošu grāmatvedības triku", skaidro Linda Curika, Kustības “Par!” deputāta kandidāte Eiropas vēlēšanās.
Lietuvas Ārlietu ministrs papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai nosauca vien par “soli pareizajā virzienā”. Kā tā? Tādēļ, ka teorētiski lielākā daļa Eiropas Savienības valstu neplāno palielināt atbalstu Ukrainai un šajā izveidotajā fondā iemaksās … neko!
Eiropas Savienības Aizsardzības fonds Ukrainai
Eiropas Savienības nesen izveidotais aizsardzības fonds Ukrainai ir vairāk kā žests, nevis reāls, tik ļoti nepieciešams atbalsts. Liela daļa "Ukrainas palīdzības fonda" ieguldījumu nebūs jauns finansiāls atbalsts. Precīzāk – tā, ne obligāti ir jauna nauda un papildus finansējums. Turpmāk ES valstis varēs uzskatīt savas ieroču piegādes Ukrainai kā "ieguldījumus" fondā. Vācija jau ir paziņojusi, ka fondā neiemaksās 1,2 miljardus eiro, bet par ieguldījumu uzskatīs savas ieroču piegādes Ukrainai.
Vācija teorētiski būtu atbildīga par ceturtdaļu no fonda finansējuma vai aptuveni 1,2 miljardiem eiro gadā. Tomēr šobrīd tā jau sūta uz Ukrainu ieročus 2,4 miljardu eiro vērtībā un tādēļ tai fondā nebūs jāveic iemaksas. Tas pats attiecas arī uz citām ES valstīm.
Tomēr ir arī labas ziņas. Fonda finansējums atbalstīs iniciatīvas starp Eiropas un Ukrainas nozarēm, kā arī īpaši veicinās Eiropas militāro industriju iespēju izmantošanu. Atsevišķi tiks vērtēti gadījumi, kad, piemēram, par iemaksām fondā varētu uzskatīt arī Ukrainas karavīru apmācībām ieguldītos līdzekļus vai ieroču piegādes no ārpus Eiropas Savienības valstīm.
Vai šis būs kārtējais ES birokrātiskais maks?
Šis ir atkārtots signāls tam, ka Eiropā nav notikusi domāšanas maiņa. Eiropa vēl nav kļuvusi par aizsardzības savienību. Jau iepriekšējais "Eiropas Miera fonds" bija ne tikai birokrātisks, bet sliktākajos gadījumos valstis izmantoja šo fondu, lai modernizētu savus militāros spēkus, bet Ukrainai nosūtītu savus vecos ieročus. Tas, ka Ungārijai ir veto tiesības par katru izmaksāto maksājumu, un pašlaik tā vēl joprojām bloķē apmēram 500 miljardus eiro, liek domāt, ka jaunais risinājums ir labākais, uz ko Eiropa šobrīd ir spējīga.
Kāpēc neizmantot Krievijai iesaldētos aktīvus Ukrainas atbalstam?
Pašreiz vairākas ES dalībvalstis jau ir izteikušas pretenzijas pret plānu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai iegādātos ieročus Ukrainai. Maltas, Luksemburgas un Ungārijas pārstāvji uzskata, ka šos līdzekļus drīkst izmantot tikai Ukrainas atjaunošanai, nevis ieroču iegādei. Publiski pieejamā informācija liecina, ka pašreiz Eiropā iesaldēti Krievijas aktīvi vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā. Šis varētu būt finansējums, kas varētu tikt novirzīts Ukrainas uzvarai karā jau tagad, ja vien būtu politiskā griba to izdarīt.
Ir jāizturas nopietnāk par Ukrainas uzvaru karā
Visi šie notikumi liek uzdot jautājumu – vai Eiropa nopietni attiecas pret militāro atbalstu Ukrainai. Vai Eiropa ir gatava, kam vairāk nekā tikai fragmentētai palīdzībai, kas nenes tik ļoti gaidīto uzvaru pār Krieviju? Ko šāda nedaudz vieglprātīga attieksme nozīmē Moldovai, Polijai un Baltijas valstīm, kuras Krievijas amatpersonu retorikā arvien biežāk parādās kā potenciāls nākamais mērķis pēc “uzvaras” Ukrainā?
Ukrainai nepieciešams atbalsts uzvarai nevis kara paildzināšanai!
Mēs redzam, ka šī brīža enerģijas līmenis sniegt Ukrainai atbalstu ir nepietiekošs. Latvijai ir vēsturiska iespēja pārliecināt Eiropas dalībvalstu līderus, Eiropas Parlamentu un pastiprināt Eiropas atbalstu Ukrainai. Līdzīgi kā nesen norādīja Francijas prezidents E. Makrons un Igaunijas premjerministre K. Kallasa - Eiropai nevar būt sarkano līniju Ukrainas atbalstam, bet Eiropai ir jābūt spējīgai nodrošināt visu nepieciešamo Ukrainas atbalstam.
Nevis “tik ilgi, cik nepieciešams”, bet gan “viss, kas nepieciešams uzvarai!”
Eiropai ir jāmaksā par karu Ukrainā, Eiropai ir jāuzvar karš pār Krieviju. Jo īpaši tagad, kad sagaidāmas arī ASV prezidenta vēlēšanas un D.Trampa ievēlēšana prezidenta amatā prasīs Eiropai krietni nopietnāk izturēties pret Eiropas drošību un Krievijas militārajiem draudiem.
Kustība “Par!” Eiropas vēlēšanās
Linda Curika ir drošības eksperte un Eiropas Parlamenta deputāta kandidāte Kustības “Par!” sarakstā. Šobrīd Linda strādā informācijas telpas aizsardzībā starptautiskā uzņēmumā. Ikdienā Linda konsultē Eiropas valstu valdības pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas cīņai pret Krievijas organizēto dezinformāciju un propagandu dažādās Eiropas valstīs.
Vairāk par Kustības “Par!” piedāvājumu Eiropai lasi www.par2024.lv
Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Kustība “Par!”
