LOK pērn algām tērējusi par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš
Pērn Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) no valsts budžeta un pašavaldību budžetu līdzekļiem saņēmusi vairāk nekā 11,1 miljonu eiro dotācijas, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir par nepilniem diviem miljoniem eiro vairāk, liecina LOK publicētais pērnā gada pārskats.
Lai arī valsts un pašaldības ir bijušas dāsnākas, LOK būtiski ir kritušies ieņēmumi no Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) un ieņēmumi no saimnieciskās darbības jeb tā saucamā sponsoru nauda. Proti, pērn SOK finansējums bijis nedaudz lielāks par 673 tūkstošiem eiro, turpretim 2022. gadā attiecīgais finansējums bija par 1,1 miljonu eiro lielāks. Ja 2022. gadā sponsori LOK atbalstīja vairāk par 651 000 eiro, tad pērn atbalsts sarucis teju par 29% un LOK atbalstā no sponsoriem sanēmis vien nepilnus 467 tūkstošus eiro.
Savukārt, pētot LOK izdevumu pozīcijas, gada pārskata dati liecina, ka pērn par gandrīz 1,19 miljoniem eiro ir sarukuši izdevumi par naudas maksājumiem personām, faktiski lielāko īpatsvaru veido piešķirtais finansējums sporta federācijām un Latvijas olimpiskajai vienībai. Ja 2022. gadā šie izdevumi bija gandrīz 9,68 miljoni eiro, tad pērn tie bija 8,49 miljoni eiro. Tātad, pieaugot dotācijām no valsts un pašvaldību budžetiem, izdevumu sadaļa, kas vērsta uz sporta saimi, ir samazinājusies.
Tomēr nav jau tā, ka LOK ir bijis vērsts uz izmaksu samazināšanu visās izdevumu pozīcijās. Kā liecina publicētais gada pārskats, pērn LOK būtiski palielinājušās personāla izmaksas. Ja 2022. gadā vidēji tika nodarbināti 13 darbinieki, kuri izmaksāja 526 563 eiro apmērā, tad pērn 14 darbinieku darbaspēka izmaksas veidoja 720 546 eiro, kas ir par 193 983 eiro jeb par vismaz 37% vairāk nekā gadu iepriekš. Attiecīgi vidējās darbaspēka izmaksas mēnesī uz vienu darbinieku 2022. gadā bija 3375 eiro, bet 2023. gadā - 4289 eiro apmērā. Papildu darba algu izdevumiem, pērn LOK tērējis 6827 eiro darbinieku veselības apdrošināšanai, kur 2022. gadā šim pašam mērķim tika tērēti 3949 eiro. Jāpiebilst, ka LOK darbinieku algas tika finansētas, tostarp no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu dotācijām vismaz 408 961 eiro apmērā.
LOK gada pārskatu sagatavojuši LOK prezidents Jānis Buks, ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks un galvenā grāmatvede Monta Barbeja. To plānots vēl apstiprināt Ģenerālajā asamblejā.
Jau vēstīts, ka 2023. gada 11. jūlijā par LOK prezidentu tika ievēlēts Buks, amatu LOK ģenerālsekretāra amatā turpināja ieņemt Lejnieks. Stājoties amatā, Buks solīja ieviest nozarē teicamu korporatīvo pārvaldību, bet, kā tas ir redzams pēc publicētā gada pārskata datiem, LOK rezultātā faktiski ir zaudējis lielu daļu no sponsoru ieņēmumiem, bet vielaikus būtiski palielinājušās darbaspēka izmaksas pašā LOK. Vai tā tiešām ir teicama korporatīvā pārvaldība, vai tikai skaļi lozungi, atliek vien minēt.
