Medijs: Kariņš par dārgajiem avioreisiem vainu uzveļ Valsts kancelejai
Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa politisko karjeru sašūpojis Ģenerālprokuratūras sāktais kriminālprocess par viņa izšķērdīgajiem tēriņiem privātreisiem, vēl atrodoties premjera amatā. "TV3 Ziņas" vēsta, ka saistībā ar apsūdzībām šonedēļ varētu izšķirties, vai ārlietu ministrs saglabās amatu.
Kā ziņots iepriekš, Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Kariņa komandējumos. Valstij Kariņa lidojumi no 2021. gada līdz 2023. gada septembrim izmaksāja 613 830 eiro.
"TV3 Ziņas" vēsta, ka uz ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu Kariņš reaģēja ar īsu paziņojumu, kurā visu atbildību uzvēla Valsts kancelejai:
“Pilnībā paļaujos uz tiesībsargājošo iestāžu darbu un kompetenci izvērtēt Valsts kancelejas pieņemtos lēmumus laikā, kad pildīju Ministru prezidenta amata pienākumus.”
Savukārt, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu par Kariņa iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu avioreisiem, partijas "Vienotība" valde nedēļas nogalē bija sanākusi uz sēdi, lai šo jautājumu apspriestu, tomēr Kariņš uz to neieradās, jo atradās komandējumā ASV.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" norāda, ka Kariņa pozīcijas valdībā līdz ar apsūdzībām esot sašķobījušās, un partijā pat esot izskatīts variants par Kariņa demisijas pieprasīšanu, taču politiskajā spēkā par to runā izvairīgi. Iespējams, lielāka skaidrība par Kariņa amatu viesīsies ceturtdien, 28. martā, kad viņu uz sarunu aicinājusi valdības vadītāja Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
"Situācija ir gana nopietna, un domāju, ka būtu saprātīgi vispirms [to] izrunāt ar pašu ministru, iepriekšējo premjeru, kā viņš redz attīstību šajā situācijā," norādīja Siliņa.
Siliņa atgādināja, ka pēc no Ģenerālprokuratūras saņemtā iesnieguma viņa uzdevusi Valsts kancelejai (VK) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un Ārlietu ministriju četru mēnešu laikā izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz precizēt nosacījumus speciālo līgumreisu pakalpojumu izmantošanai.
Tāpat pēc prokurores norādītā Ministru prezidente uzdevusi VK izstrādāt tās iekšējo regulējumu iepirkumu plānošanas, organizēšanas un līgumu izpildes uzraudzības procesa nodrošināšanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām un par veiktajiem pasākumiem informēt Ģenerālprokuratūru līdz 2024.gada 1.jūlijam.
Premjerministre atzīmēja, ka atbildīgās prokurores iesniegumā norādīts, ka nedrīkst būt apgrūtināta iespēja Ministru prezidentam specreisus veikt, bet tam ir vajadzīgs atbilstošs tiesiskais regulējums.
Lai izvērtētu prokurores iesniegumā norādītos apstākļus, kā arī amatpersonu rīcību un atbildību, trešdien, 20.martā, premjerministre uzdevusi Tieslietu ministrijai, FM, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai deleģēt pārstāvjus neatkarīgai dienesta pārbaudes komisijai.
