"Financial Times": Baltijas valstis aicina Eiropu ieviest obligāto karadienestu un aktīvāk rīkoties, lai sagatavotos iespējamai Krievijas agresijai
Baltijas valstu prezidenti aicina pārējās valstis labāk sagatavoties iespējamai Krievijas agresijai, šo pasākumu klāstā iekļaujot gan obligāto militāro dienestu, gan īpašu aizsardzības nodokli, gan būtisku militāro izdevumu palielināšanu, vēsta laikraksts “Financial Times”.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs laikrakstam izteicās, ka Eiropas valstīm ir jāatgriežas “aukstā kara laika izdevumu” līmenī un jāapspriež obligātā militārā dienesta atjaunošana. “Jābūt nopietnām diskusijām par obligāto militāro dienestu,” viņš uzskata.
Viņš atzīst, ka armijas pavēlniecība dotu priekšroku pilnībā profesionālais armijai, un obligātais militārais dienests būtu nepopulārs, taču visā Eiropā bruņotie spēki saskaras ar sastāva papildināšanas grūtībām un šādi varētu izveidot spējīgākas rezerves, lai atturētu Krieviju.
“Neviens nevēlas karot,” viņš sacīja. “Problēma ir tā, ka neviens nevēlas, lai viņa valstī iebrūk. Un neviens nevēlas, lai Ukrainas scenārijs noteiktu šeit.”
Rietumu amatpersonas pēdējo mēnešu laikā vairākkārt brīdinājušas, ka Krievija var tuvāko gadu laikā izaicināt NATO ar hibrīduzbrukumu vai reālu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm.
“Financial Times” norāda, ka obligātais militārais dienests atgriežas Eiropā: Latvijā to atsāka pērn, nesen to ieviesa Lietuva un Zviedrija, savukārt Igaunijā, Somijā un Norvēģijā tas nemaz nebija pārtraukts, bet Dānija februārī ierosināja šo dienestu attiecināt arī uz sievietēm. Savukārt Lielbritānijas ģenerālštāba priekšnieks, ģenerālis Patriks Sanderss janvārī aicināja ieviest “pilsoņu armiju”, taču valdība paziņojusi, ka pašlaik nav nekādu plānu iesaukšanas atjaunošanai.
Par obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā Rinkēvičs sacīja: “Tam bija divi iemesli: pirmais, bija ļoti svarīgi apmācīt vairāk cilvēku, kad mēs iekļuvām šādā ģeopolitiskā turbulencē, otrais, daudzās mūsu valstīs ir milzīga demogrāfijas problēma.”
Atsevišķā intervijā Igaunijas prezidents Alars Kariss norādīja, ka vērts apsvērt īpašu nodokli militāro iepirkumu finansēšanai, un Eiropai jācenšas panākt aizsardzības izdevumu līmeni, kas vismaz atbilst ASV līmenim, proti, vairāk nekā divas reizes palielinot pašreizējo rādītāju.
Igaunijas prezidents norādīja, ka pērn ASV nodrošināja 68 procentus no visiem NATO aizsardzības izdevumiem, iztērējot 860 miljardus dolāru salīdzinājumā ar Eiropas un Kanādas 404 miljardiem dolāru. “Mums kaut kas ir jādara. Vismaz panākt 50-50, tas mums būtu labāk.” Viņš piebilda, ka šajā ziņā ASV eksprezidentam un tagadējam republikāņu kandidātam 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās Donaldam Trampam ir taisnība, kad viņš prasa, lai Eiropa tērētu vairāk. “Tā ir mūsu aizsardzība, un mums tas jādara pašiem.”
Izdevums norāda, ka pēdējo gadu laikā Baltijas valstis strauji palielinājušas aizsardzības izdevumus, pēdējo divu gadu desmitu laikā pastāvīgi brīdinot Rietumus par Krievijas agresīvo dabu. Visas trīs Baltijas valstis aizsardzībai tērē vairāk nekā NATO cerētos 2 procentus no IKP, un cenšas panākt 3 procentus. Igaunijas valdība apsver aizsardzības nodokli, lai aizsardzības izdevumi sasniegtu 3 procentus no IKP, taču diez vai tas tiks ieviests agrāk par 2026. gadu.
Baltijas valstu vadītāji kategoriski atbalsta stingrākas sankcijas pret Krieviju, taču nopietnus jautājumus rada ES noteikto tirdzniecības sankciju ievērošana — kopš Ukrainas kara sākuma strauji palielinājies šo valstu eksports uz Centrālāzijas valstīm, un pastāv aizdomas, ka preces patiesībā ir domātas Krievijai, atgādina “Financial Times”.
Rinkēvičs sacīja, ka aktīvāk jārīkojas ES līmenī, nevis valstu līmenī, lai aizliegtu noteiktu preču tirdzniecību un ieviest sankcijas. “Es teiktu, ka būtu ļoti vēlams centralizētāks ES uzraudzības mehānisms.” Turklāt viņš ierosināja, lai ES apsvērtu tā dēvēto sekundāro sankciju ieviešanu pret trešajām valstīm vai to uzņēmumiem, kas atsakās ievērot ES noteiktos preču eksporta aizliegumus uz Krieviju.
