Īsā laikā auto zādzību skaits Latvijā ir samazinājies uz pusi! Kādēļ?
Pēdējo pāris gadu laikā ievērojami ir mazinājies automašīnu zādzību skaits Latvijā: salīdzinot ar trīs gadus senu pagātni, tagad reģistrēto zādzību ir uz pusi mazāk. Iemesli šādam samazinājumam var būt vairāki, taču viens no galvenajiem droši vien ir pastiprinātā robežkontrole, kas ieviesta uz valsts austrumu robežas.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par automašīnu zādzībām pērn uzsākti 250 kriminālprocesi. Ja salīdzinām ar 2022. gadu, tad samazinājums nav ļoti liels - par 37 gadījumiem. Paskatoties datus par 2021. gadu, redzam, ka tad reģistrētas 305 zādzības, tātad šo triju gadu laikā līkne, lai arī ir gājusi uz leju, taču ne īpaši strauji. Taču pavisam cita aina paveras 2020. gadā - tad Latvijā tika nozagtas 600 automašīnas. Tātad īsā laikā zādzību skaits ir samazinājies uz pusi.
Slēgtās robežas faktors
Kādu vienu iemeslu tik būtiskam automašīnu zādzību skaita samazinājumam droši vien būtu grūti nosaukt, taču var pieņemt, ka sava loma te varētu būt bijusi drošības režīma pastiprināšanai uz robežas. 2021. gadā saasinājās situācija uz Baltkrievijas robežas, no kurienes Latvijā centās iekļūt migranti, tādēļ pierobežā tika izsludināta ārkārtas situācija, kas vienlaikus nozīmēja jebkādu nelegālu preču plūsmas samazināšanos. Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, robeža ar Krieviju un Baltkrieviju tika noslēgta vēl vairāk, tādēļ, ja kāda daļa zagto automašīnu tika izvestas šajā virzienā, tad tad tagad šīs durvis praktiski ir ciet.
Tas gan nenozīmē, ka zagtas automašīnas vispār neaizplūstu no Latvijas - Valsts policija norāda, ka, lai gan uz robežām tiešām ir ieviests stingrāks režīms, tomēr zagtas mašīnas un to detaļas tiek transportētas pāri Latvijas robežai uz Austrumeiropas valstīm. Tomēr plūsma, pēc visa spriežot, ir ievērojami mazāka nekā agrāk. Paskatoties agrāko gadu statistiku, var teikt, ka patlaban automašīnu zādzības ir kļuvušas par diezgan retu parādību, jo, piemēram, 2018. gadā tika nozagti apmēram astoņi simti mašīnu, bet 2008. gadā pat divi tūkstoši automašīnu. Ja skatāmies tīri statistiski, tad tagad reģistrē 0,6 auto zādzības dienā, kamēr 2018. gadā šis skaits bija apmēram divas, bet 2008. gadā pat 5,4 dienā.
Apdrošinātus auto zog mazāk
Policijas statistika liecina, ka visvairāk zog pavecus automobiļus - tādus, kas ražoti pirms 13 - 23 gadiem, jo šajā grupā pērn reģistrētas 115 zādzības. Par desmit gadiem jaunāku mašīnu zādzību skaits ir ievērojami mazāks - 83, bet divdesmit un vairāk gadus veci auto nozagti 35 gadījumos. Savukārt, saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem, tās automašīnas, kurām bijusi KASKO apdrošināšana, zagļu uzmanības lokā nonākušas reti - pērn nozagts tikai 51 šāds auto, tātad vien katrs piektais no visiem nozagtajiem. Citiem vārdiem sakot, salīdzinoši maz zog jaunus automobiļus, jo tos cilvēki parasti iegādājas līzingā, bet tas automātiski nozīmē arī KASKO apdrošināšanu.
Tas, ka kopumā Latvijas autoparks, lai arī lēnām, taču kļūst gados jaunāks, arī savā ziņā ietekmē zagļu darbību. Vairums automašīnu īpašnieku savus braucamos vismaz garantijas laikā (bet tā daudzu ražotāju mašīnām ilgst piecus gadus) remontēt ved uz autorizētajiem servisiem, kas padara bezjēdzīgu jaunu mašīnu zagšanu ar mērķi tās izkomplektēt rezerves daļās. Zagtās detaļas var nonākt tikai "kaktu servisos", bet uz tādiem jaunas automašīnas, kam vēl ir garantija, praktiski neviens neved. Tādēļ izkomplektēšanai detaļās ir vērts zagt tikai pavecākus auto, ko tad arī redzam Valsts policijas statistikā.
Vēl viens faktors, kas nākotnē neizbēgami sarežģīs autozagļu dzīvi, ir Eiropas uzņemtais kurss uz elektromobiļu ieviešanu. Nekas nav dzirdēts par elektromobiļu zādzībām, jo pēc tiem vismaz pagaidām otrreizējā tirgū pieprasījums ir zems, bet detaļās izjaukt elektrisko automobili būtu pavisam dumja rīcība - pirmkārt, šo detaļu ir ievērojami mazāk nekā iekšdedzes automašīnām, bet, otrkārt, tur īpaši nav, kam lūzt un tātad arī nav lielas vajadzības pirkt rezerves daļas - īpaši jau kaut kur "kreisajā tirgū", nerunājot nemaz par to, ka "kaktu servisi" vismaz pagaidām ar elektromobiļiem vispār nekrāmējas. Ja nu vienīgi varbūt varētu elektromobili nozagt, lai tiktu pie svaiga akumulatora, taču šāds zādzību veids jau robežojas ar fantastiku un noteikti nebūs izplatīts pārskatāmā nākotnē.
Zagļu topā - vācu automašīnas
Kādu ražotāju automašīnas zog visvairāk? Šajā ziņā jau gadiem ilgi nav nekādu izmaiņu - topa virsotnē nemainīgi ir "BMW". No visiem Latvijā pērn nozagtajiem automobiļiem 22 procenti ir bijuši tieši šī ražotāja (īpaši 3. un 5. sērijas modeļi), bet tam cieši aiz muguras seko divi citi vācu zīmoli "Volkswagen" un "Audi" ar 18 procentiem. Tālākajās vietās paliek "Toyota", "Volvo" un "Opel". Ja salīdzinām ar dažus gadus senu pagātni, tad 2018. gadā tikai "BMW" markas auto vien nozaga 212 - tātad gandrīz tikpat, cik pērn visu zīmolu mašīnas kopā ņemtas.
Ja runājam par jaunām automašīnām ar KASKO apdrošināšanu, tad te aina mazliet atšķiras, jo, saskaņā ar apdrošinātāju datiem, pērn nav nozagts neviens "Audi" ar KASKO - tātad visi tie, kas ir policijas statistikā, nav pirmā svaiguma. Taču vienā jomā gan apdrošinātāju tops sakrīt ar policistu veidoto - arī šim pašā virsotnē ir BMW. Taču otro un trešo vietu apdrošinātāju statistikā ieņem "Toyota" ar desmit un "Hyundai" ar septiņam nozagtām mašīnām.
Interesanti, ka pēdējos pāris gados policistiem ir izdevies likvidēt trīs organizētus autozagļu grupējumus, no kuriem pēdējais, pagājušā gada maijā aizturētais, bija specializējies tieši jaunu korejiešu ražojuma automašīnu "Hyundai" un "KIA" zādzībās. Kā uzsver policisti, no zagļiem nav pasargāta neviena, pat visjaunākā modeļa automašīna, ja vien tā nav aprīkota ar papildus drošības sistēmām.
