Kā mazināt korupcijas riskus Eiropas Parlamentā? Un cik pelna Eiropas Parlamenta deputāti?

Katargeitas skandāls

Tā sauktais “Katargeitas skandāls” saistīts ar aizdomām par Eiropas Parlamenta deputātu uzpirkšanu vairāku citu valstu labā. Deputāti nodrošinājuši lēmumus Kataras, Marokas un Mauritānijas labā, iesaistoties korupcijā, naudas atmazgāšanā un pat organizētā noziedzībā, skandalā iesaistīti līdzekļi daudzu miljonu eiro apmērā. Paralēli kriminālizmeklēšanai, ko veic Beļģijas un citu valstu policija, Eiropas Parlaments kā savu atbildi skandālam izstrādāja un pieņēma stingrākus deputātu darbības atklatības un atbildības noteikumus. [1]

Stingrāki Eiropas Parlamenta deputātu atklātības noteikumi

2023.gada septembrī Eiropas parlaments ar pārliecinošu vairākumu atbalstīja noteikumu stāšānos spēkā, tomēr tam sekojošie lēmumi rada šaubas, vai kontroles sistēma Briselē kļūs efektīvāka.

Pretkorupcijas eksperte un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāte Inese Voika no “Kustība Par!” uzskata, ka var mācīties no Latvijas pieredzes un mazināt korupcijas riskus Eiropas Parlamentā pēc būtības.

“Bez būtiskiem uzlabojumiem varam gaidīt nākamo skandālu”, komentē Inese Voika.

Eiropas Parlamentā ieviestas deklarācijas interešu konfliktu pārraudzības jautājumiem un citi instrumenti. Tomēr pastāvošā sistēma ir neefektīva, ļoti slikti pārskatāma un bez kontroles mehānismiem. Vairāki pētījumi rāda, ka daudzi deputāti pret šiem pienākumiem izturas bezatbildīgi.

Latvijas pieredze par amatpersonu deklarācijām

Latvijas un citu valstu pieredze ar amatpersonu deklarācijām rāda, ka tikai vienota un regulāra amatpersonu deklarēšanās, nodrošina iespēju sekot līdzi deputātu ienākumu un interešu konfliktu deklarācijām, kombinācijā ar spēcīgu kontroles institūciju var nest augļus korupcijas risku mazināšanai. Eiropas Parlamentā nepieciešama institūcija, kas rūpīgi uzrauga deklarācijās paustās ziņas, un sauc deputātus pie atbildības.

Pētnieku dati rāda, ka daudzi Eiropas Parlamenta deputāti gadu gaitā spējuši izvairīties no informācijas sniegšanas par darbiem, ko veic paralēli strādājot Eiropas Parlamentā. [2] Vienlaicīgi noskdrots, ka katrs astotais, vai dažos gadījumos katrs sestais Eiropas Parlamenta deputāts sadarbojies un pelnījis naudu no organizācijām, kuras ieinteresētas Eiropas Savienības politikas ietekmēšanā.

“Šādai deputātu darbībai jāliek punkts, jo iedzīvotājiem nedrīkst rasties šaubas, ka deputāti darbojas šauru interešu grupu vārdā”, uzskata Inese Voika. 

Ievēlētajiem pārstāvjiem jākalpo sabiedrības interesēm. Tomēr pašlaik Eiropas Parlamenta deputātiem ir atļauts veikt jebkādu apmaksātu un neapmaksātu blakus darbību, neierobežojot to skaitu, atalgojumu vai darbības veidu. Kopš pagājušā gada stājies spēkā jauns aizliegums – nedrīkst lobēt Eiropas Parlamentā sešus mēnešus pēc tam, kad atstāj deputāta amatu, ieviests arī aizliegums esošiem deputātiem tikties ar bijušiem deputātiem sešu mēnešu periodā. Šis ir stingrs aizliegums, tomēr to nebūtu grūti pārkāpt, jo bijušie deputāti var nenonākt tiešā kontaktā ar bijušajiem kolēģiem, bet nodrošināt piekļuvi un informāciju kādai konkrētai interešu grupai. Tāpēc aizliegums lobēšanā jānodrošina pēc būtības.

Sabiedrībai ir jāzina, cik pelna Andris Ameriks vai Nils Ušakovs

Nākamgad apritēs 30 gadi kopš Latvijā ieviesa amatpersonu ienākumu un īpašumu deklarāciju, un kopš pirmās dienas tās bijušas publiski pieejamas. Līdz ar iespēju publiskot deklarācijas visiem pieejamā veidā - interneta vietnē, sabiedrībai bijusi iespēja sekot amatpersonu rocībai un tās izmaiņām. Valsts Kontroles dati pirms kāda laika ziņoja, ka deklarācijas Latvijā aizpilda 97% no visām amatpersonām, un tas ir ļoti augsts rādītājs, ņemot vērā, ka Latvijā deklarācijas jāpilda vairākiem desmitiem tūkstošiem amatpersonu.

Latvijas kontroles sistēma arī nav bez problēmām, jo deklarāciju pārbaude pēc būtības notiek fragmentāri un formāli, tāpēc daudzas būtiskas nepilnības bieži atklāj mediji nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tomēr arī nepilnīgā sistēma parāda, ka tai ir jēga.

Piemēram, Valsts Vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas amatpersonu deklarācijas nepilnības maksāja viņai iespēju ieņemt Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas amatu, viņa arī saņēma sodu. Šāda veida pārraudzības iespēja jānodrošina arī Eiropas Parlamenta līmenī, un tas sākas ar atklātību.

Deklarāciju detalizācijas pakāpe, regularitāte un pārskatāma publicēšana - ir pirmie soļi, kas būtu jāsper Eiropas Parlamentam pilnvērtīgai amatpersonu ienākumu un interešu konfliktu novēršanas sistēmas nodrošināšanai.

Cik pelna Eiropas Parlamenta deputāti?

Latvijas sabiedrība var izsekot Nila Ušakova deklarācijām kamēr viņš bija Saeimas deputāts un Rīgas mērs, bet zina daudz mazāk par viņa aktivitātēm šādā rakursā pēdējos piecos gados Eiropas Parlamentā.

Andra Amerika deklarācijas ir pieejamas par laiku kamēr viņa strādāja Latvijā. Tālāk iespējams savākt atsevišķu informāciju no viņas iesniegtajām deklarācijām Eiropas Parlamentam, tomēr tas ir piņķerīgs darbs, un nesniedz ne tuvu tik izsmeļošu informāciju kā Latvijas deklarācijās pieprasītais.

Mēs zinām, kāda ir Eiropas Parlamenta deputātu alga (tā 2023.gadā bija nedaudz virs desmit tūkstošiem eiro un gandrīz astoņi tūkstoši eiro pēc nodokļu nomakss), tomēr būtu svarīgi to skatīt katra individuāla deputāta ienākumu kontekstā.

Ne mazāk svarīgi ir deputātu ienākumu avoti un iesaiste dažādās organizācijās, lai pārraudzītu iespējamos interešu konfliktus.

Eiropas institūcijās šobrīd notiek darbs arī pie uzraugošās institūcijas izveides, tomēr piedāvātais modelis raisījis bažas ekspertu vidū. [3] Arī Eiropas valstu pieredze nacionālā līmenī rāda, ka vietās, kur deputātiem pašiem uztic uzraudzīt iesniegtās deklarācijas, kontrole pēc būtības nestrādā.

Ienākumu atklātības iedzīvināšanai nepieciešama politiskā griba. Izsktatās, ka esošais Eiropas Parlaments nav ieinteresēts veikt izmaiņas, bet reputācijas jautājumi ar smago Katargeitas skandālu Eiropas Parlamentam tik viegli prom neies, secina Inese Voika.

Kustība “Par!” Eiropas vēlēšanās

Kustība “Par!” piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kustība “Par!” Eiropas Parlamentā turpinās darbu pie Eiropas Parlamenta atklātības un korupcijas risku mazināšanas, nodrošinot, ka ikvienam Eiropas Parlamenta deputātam būtu laikus un reglāri jādeklarē savi gūtie ienākumi un visas darba vietas. Lai iepazītos ar Kustības “Par!” programmu Eiropai, apmeklē www.par2024.lv

Ja piekrīti, ka Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jādeklarē savi ienākumi, tie jāpadara publiski redzami Latvijā, raksti uz mes@kustibapar.lv

Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Kustība “Par!”