foto: no privātā arhīva
"Preiļu siera" vadītājs Šņepsts brauc šaut degunradzi
Preiļu siera valdes priekšsēdētājs un patiesais labuma guvējs Jāzeps Šņepsts ticis pie jaunas trofejas.
Sabiedrība
2024. gada 25. marts, 06:34

"Preiļu siera" vadītājs Šņepsts brauc šaut degunradzi

Māris Puķītis

Kas Jauns Avīze

Daudzi uz Āfriku brauc, lai redzētu un fotografētu lauvas, ziloņus, degunradžus, bet Preiļu siera valdes priekšsēdētājam Jāzepam Šņepstam dzīvnieki labāk patīk beigti – paša nošauti.

“Smejos, ka vienīgi medības Āfrikā esmu atlicis līdz brīdim, kad aiziešu pensijā. Varbūt būs vairāk laika,” 2020. gada oktobrī žurnālā Medības publicētā intervijā pauda Šņepsts. Tolaik viņš medīdams bija apbraukājis visu Latviju un vēl 17 valstis, šāvis dzīvniekus, piemēram, Kanādā, Irānā, Turcijā, pat Himalaju kalnos Nepālā.

Atļauts tikai divās valstīs

Tagad Šņepstam izdevies atrast laiku, lai varētu līdzās daudzajiem briežu un stirnāžu ragiem pie sienas pielikt arī dienvidu baltā degunradža galvu. Nav zināms, cik viņš par to samaksāja.

No visām pasaules degunradžu sugām atļauts medīt tikai melnos un dienvidu baltos, abas sugas mīt Āfrikā. Namībijā un Dienvidāfrikas Republikā kopš 1968. gada atļautas dienvidu balto degunradžu medības, pēdējā turklāt stingrā īpašnieku uzraudzībā. Proti, puse šo dzīvnieku Dienvidāfrikā ir privātīpašumā.

Kopš 2004. gada ar CITES* atļauju Namībijā un Dienvidāfrikā drīkst nošaut katrā līdz pieciem melnajiem degunradžiem, un kritērijiem atbilst tikai tēviņi. Tiem jābūt veciem īpatņiem, kas vairs nespēj radīt pēcnācējus un drīzāk kaitē populācijai ar agresīvu uzvedību. Problemātiska indivīda likvidēšana populācijai nāk par labu, norāda degunradžu aizsardzības organizācija Save the Rhino International.

foto: no privātā arhīva

Ja tik maksā

Cena par šo izklaidi ir augsta – tikai licence baltajam degunradzim maksā 350 000 līdz 400 000 Namībijas dolāru (17 233 līdz 19 400 eiro), Kas Jauns Avīze noskaidroja Namībijas Profesionālajā medību asociācijā.

Vēl ir arī citi izdevumi, piemēram, 400 ASV dolāru dienā no mednieka, ja ir viens. Piecu dienu degunradža medības Dienvidāfrikā, ieskaitot licenci, maksā vairāk par 20 000 eiro.

Licenci melnajam degunradzim pārdod izsolē, Namībijā kāds amerikānis 2018. gadā samaksāja 400 000 ASV dolāru. Namībijas varas iestādes apgalvo, ka naudu izmanto degunradžu aizsardzībai un gaļu izdala vietējām kopienām. Salīdzinājumam – šajā valstī leopardu var šaut par 13 500 dolāru, gepardu par 7013 dolāriem, žirafi par 2200 dolāru, šakāli par simtu, medusāpsi par astoņiem simtiem...

Lielākais drauds ir malumednieki

Tikmēr Tanzānija, Zambija un Zimbabve neļauj medīt degunradžus, bet Kenija un Botsvāna aizliegušas jebkādas trofeju medības. Tiesa, šī ētiski apšaubāmā izklaide dienvidu baltajiem degunradžiem nav kaitējusi – kopš 1968. gada nākamo 50 gadu laikā to populācija no tikai 1800  īpatņu pieauga līdz 18 tūkstošiem. Melno degunradžu pulks no 2004. gada, kad ieviesa CITES kvotas, – no 3500 īpatņiem līdz 5500.

Lielākais drauds ir malumednieki – ik gadu Dienvidāfrikā vien viņi nogalina ap 500 melno degunradžu, bet no ziemeļu baltajiem degunradžiem palikušas tikai divas mātītes, kuras mīt stingri apsargātā privātā rezervātā Kenijā.

Latvijā nomedījis visu

Jau pieminētajā intervijā žurnālā Medības Šņepsts skaidrojis: “Man medībās vienmēr visnozīmīgākā ir bijusi trofeja. Gaļa tagad var būt, var nebūt, taču jebkurai trofejai ir milzīga morālā vērtība. Latvijā esmu nomedījis pilnīgi visus šeit sastopamos faunas pārstāvjus**, tādēļ šobrīd vairāk braukāju medībās uz citām valstīm. Taču ne tā bezmērķīgi, vienkārši uz kaut kurieni medīt jebko, bet laikus gatavojos un izlemju par konkrētā vietā iegūstamu konkrētas sugas dzīvnieku.”

Šņepsta hobijs var sist pa paša biznesu – sociālajos tīklos izskan aicinājumi boikotēt gan Preiļu siera, gan ar to saistīto uzņēmumu Latgales piens un Krāslavas piens ražojumus.

Mazliet psiholoģijas. Vai empātijas trūkums?

Edžhilas universitātes (Anglija) psiholoģijas profesors Džeofs Bītijs skaidrojis, ka senlaikos milzīga zvēra nomedīšana lika vīrietim izskatīties kā varonim. Taču bagātie trofeju mednieki mūsdienās nedodas pret lauvu vai citu zvēru ar šķēpu, bet nošauj no droša attāluma. Šāda medīšana kļuvusi par izklaidi, kas ļauj izpausties cilvēkiem, kura personībā jaušamas narcistiskas un pat psihopātiskas iezīmes, uzskata profesors. Pēc viņa domām, vēlme nogalināt retus, majestātiskus dzīvniekus prieka dēļ liecina par empātijas trūkumu, jo lielākoties motivācija nav glābt planētu.

-----------------------------------------------------------------------

* Starptautiskā konvencija apdraudēto sugu aizsardzībai.

** Jāzeps Šņepsts no bioloģijas viedokļa krietni pārspīlē, jo diez vai medījis visu faunu, kas nozīmē arī gliemjus, kukaiņus, zirnekļus, vardes, proti, visus dzīvniekus, ne tikai medījamos. Arī visus zīdītājus nav atļauts medīt – lācis, ūdrs, susuri, sikspārņi ir aizsargājami, tāpat arī daudzi putni.