Lielais jautājums: "Ko iesākt, ja valsts budžets nepildās?"

To Jauns.lv jautāja viedokļu līderiem – rakstniekam Jurģim Liepniekam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Jurģis Liepnieks norāda, ka Latvijas valsts budžeta veidošanas politika ir ļoti konservatīva un tā nekad nav bijusi ambicioza, tādēļ ieņēmumu kritums varētu būt pamats satraukumam. Tomēr gads vēl tikai ir sācies un plāna neizpilde par pāris procentiem gada pirmajos mēnešos vēl nav nekas traģisks – jāskatās, kā situācija attīstīsies.

Aigars Rostovskis, ka šis ir īstais brīdis, lai samazinātu izdevumus publiskajā pārvaldē un birokrātiju, pārskatītu dažādas tāmes un “atbrīvotu rokas” uzņēmējiem, lai viņi savu enerģiju veltītu biznesa attīstībai, nevis dažādu nevajadzīgu papīru rakstīšanai. Arī Pēteris Šmidre uzsver, ka šobrīd galvenais ir birokrātijas mazināšana, attiekšanās no nevajadzīgajām valsts funkcijām, veikt visaptverošu auditu valsts pārvaldē un valsts publiskajā sektorā. Tikai jautājums: “Kas to darīs?”

Jurģis Liepnieks: "Lielie zvani vēl nav jāsit"

Rakstnieks Jurģis Liepnieks teic, ka tas, ka nepiepildījās plāns par valsts budžeta ieņēmumiem ir “diezgan neparasti”, jo mums ir ļoti konservatīva budžeta veidošanas politika: “Vienmēr budžets tiek veidots ārkārtīgi piesardzīgi, tā prognozes ir ļoti neambiciozas.” Līdz ar to tas, ka budžets nepildās, ir pamats satraukumam, bet vēl nav pamata skandināt lielos trauksmes zvanus, jo gads vēl tikai ir sācies.

Finanšu ministrija konstatējusi, ka šī gada janvārī valsts ieņēmumos iekasēts par 29 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk nekā bija plānots. Plānotais apjoms nav sasniegts pievienotās vērtības, muitas un akcīzes nodokļu ieņēmumos. Dažās jomās gan izdevies plānu pārpildīt, piemēram, no uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, kā arī no alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa. Tomēr kopumā valsts ieņēmumi nav tik lieli kā plānots. Tādēļ Lielais jautājums: “Ko iesākt, ja valsts budžets nepildās?” To Jauns.lv jautāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.

Tas, ka gada pirmajos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi ir par pāris procentiem mazāki nekā bija plānots, nav iemesls tam, lai tagad izdarītu kādus skaļus secinājumus un rastos milzu satraukums, saka Jurģis Liepnieks un norāda, ka valdību tajā īsti nevar vainot:

“Līdzīga situācija ir arī Lietuvā. Iemesls tam ir tas, ka pērn budžeta ieņēmumus lielā mērā veidoja inflācija – dārgā elektrība un enerģija, un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija ārkārtīgi lieli. Tagad krītot inflācijai un cenām, šie ienākumi krītas, bet ekonomika neaug. Tā neauga arī pagājušajā gadā. Un ja krīt inflācija un arī ekonomika, tad šis ir neizbēgams rezultāts. Varbūt to varēja labāk sarēķināt... Bet no otras puses mēs to gribējām: gan Eiropas Centrālā banka, gan Amerikas Savienotās Valstis strādāja pie tā, lai inflācija krīt.”

To visu vajadzētu kompensēt augošai ekonomikai, kas pašlaik nenotiek. Bet “lielie zvani” vēl nav jāsit. “Jāpagaida vēl kāds mēnesis, jāparaugās kā viss attīstīsies. Galu galā gads tikai sākas, vēl ir visas iespējas,” saka Jurģis Liepnieks.

Aigars Rostovskis: "Šis ir fantastiski labs brīdis, lai samazinātu izdevumus"

Finanšu ministrija konstatējusi, ka šī gada janvārī valsts ieņēmumos iekasēts par 29 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk nekā bija plānots. Plānotais apjoms nav sasniegts pievienotās vērtības, muitas un akcīzes nodokļu ieņēmumos. Dažās jomās gan izdevies plānu pārpildīt, piemēram, no uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, kā arī no alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa. Tomēr kopumā valsts ieņēmumi nav tik lieli kā plānots. Tādēļ Lielais jautājums: “Ko iesākt, ja valsts budžets nepildās?” To Jauns.lv jautāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājam Aigaram Rostovskim.

Šis ir brīdis, kad ņemt nost visas iespējamās birokrātiskās grūtības un domāt, kā samazināt izdevumus, nevis prātot par to, ka būtu jāpieliek klāt vēl kāds nodoklis vai nodeva, saka Aigars Rostovskis:

“Šis ir ļoti principiāls jautājums. Iepriekšējos gados (kovida laikā) bija atļāvums valsts budžetiem vairāk aizņemties, parādījās inflācija. Naudas masa plūda iekšā un politiķi ar brīvām rokām to tērēja. Tagad tas svārsts pagriezies citā virzienā. Šobrīd vajadzētu:

Pirmais. Atbrīvot rokas visiem uzņēmējiem, izravēt ārā visāda veida birokrātijas, aizliegumus un kaut kādas nevajadzīgas prasības. Jo tajā brīdī, kad naudu nopelnīt ir grūtāk, jādod papildu stimuls, lai bizness varētu rosīties brīvāk, lai tam nebūtu jātērē neviena minūte, stunda kaut kādām liekām darbībām, lai var visu koncentrēt uz biznesu.

Otrais. Šis ir fantastiski labs brīdis, lai tiešām samazinātu izdevumus gan publiskajā pārvaldē, gan pārskatot dažādas tāmes un vēl kaut ko tieši tēriņu ziņā. Tas vēstījums: nevis skatīties uz to, ka tagad nepildās budžets un kasīt galvu, ka varbūt atkal jāpalielina kāds nodoklis, bet gan atbrīvot rokas biznesam, paskatīties, kurā vietā valsts var samazināt tēriņus.

Bet šis ir arī politisks jautājums, jo vadošajai partijai “Jaunā vienotība” liels atbalstītāju loks ir cilvēki, kas strādā tieši publiskajā pārvaldē. Šajā brīdī “Vienotībai” ir izšķiršanās, vai politiskie lēmumi būs orientēti uz Latvijas attīstību, kas tajā pašā laikā ir arī sadursme ar saviem vēlētājiem. Te nu jautājums, vai politiķi tam ir gatavi?”

Budžeta ieņēmumu samazināšanos Aigars Rostovskis saista arī eksporta tirgus kritumu. Mums ap 70% eksporta iet uz citām Eiropas Savienības valstīm, kuru ekonomikā pašlaik jūtama zināma turbulence, par ko ir jāceļ nevis trauksme, bet kam gan ir jāpievērš uzmanība: “Nedomāju, ka tas ir kaut kas kritisks, bet eksportēt uz Eiropu ir kļuvis grūtāk. Ir kaut kādas pazīmes, ka lēnā garā situācija stabilizējas, bet mums jārīkojas atbilstoši situācijai, samazinot izdevumus un noņemot traucējumus visiem uzņēmējiem aktīvāk darboties, meklēt jaunus tirgus, lai uzņēmēji savu enerģiju varētu tērēt biznesa attīstībai, nevis rakstot kaut kādus papīrus.”

Pēteris Šmide: "Sekas varēsim izjust vēl ilgu laiku"

Uzņēmējs Pēteris Šmidre uzskata, ka problēmas ar budžeta prognožu izpildīšanu šogad tikai palielināsies un tā sekas, viņaprāt, varēsim izjust vēl ilgu laiku. Valstij ir iespēja situāciju atrisināt, tikai neviens pagaidām nevēlas to darīt. Pirmām kārtām būtu jāveic visaptverošs audits valsts pārvaldē un valsts kapitālsabiedrībās, lai atteiktos no nevajadzīgajām valsts funkcijām un birokrātijas.

Finanšu ministrija konstatējusi, ka šī gada janvārī valsts ieņēmumos iekasēts par 29 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk nekā bija plānots. Plānotais apjoms nav sasniegts pievienotās vērtības, muitas un akcīzes nodokļu ieņēmumos. Dažās jomās gan izdevies plānu pārpildīt, piemēram, no uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, kā arī no alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa. Tomēr kopumā valsts ieņēmumi nav tik lieli kā plānots. Tādēļ Lielais jautājums: “Ko iesākt, ja valsts budžets nepildās?” To Jauns.lv jautāja uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Viņš teic, ka gada sākums ir laiks, kad tradicionāli budžets nepildās ne uzņēmējiem, ne veikaliem un citam biznesam. Ar to, protams, jāsaskaras arī valdībai. Valsts budžeta ieņēmumus varētu stabilizēt, veicot gan auditu valsts pārvaldē un kapitālsabiedrībās, gan mazinot birokrātiju. Tikai jautājums: “Kas to darīs?”

Tagad izjūtam sekas tām problēmām, kuras sev “uz galvas” saņēmām divos iepriekšējos gados, kad palielinājās produktu pašizmaksa, strauji kāpa energoresursu izmaksas, bija liela inflācija. “Domāju, sekas šogad tikai parādīsies. Par to nav ko brīnīties, ekonomika ir inerta. Droši vien budžeta ieņēmumu plānošanā šie faktori nebija nopietni novērtēti. Ekonomika un biznesa ražošana, kas neattiecas uz valsts pasūtījumu, cietīs, un cietīs ļoti smagi. Domāju, ka uz ilgu laiku,” saka Pēteris Šmidre.

Uzņēmējs teic, ka valsts vienmēr kaut ko var darīt lietas labā: “Es nesāktu ar nodokļiem, kaut arī tas ir vajadzīgs. Tas nav galvenais. Galvenais ir nopietns audits valsts struktūrās, atteikšanās no nevajadzīgām valsts funkcijām, kas veido birokrātiju. Ir daudzas lietas, daudzi birokrātiskie aparāti, kas izveidoti, lai vienkārši palielinātu darba vietas. Un audits valsts kapitālsabiedrībās, lai dabūtu īsto pamatojumu tarifiem un cenām, “izietu cauri” pašizmaksai, palielinātu strādājošo efektivitāti!

Tikai jautājums mūsu valstī ir tāds – kas to darīs?”

Kā Jurģis Liepnieks, Aigars Rostovskis un Pēteris Šmidre vērtē situācija ar valsts budžeta ieņēmumiem, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.