Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas saņēmusi finansējumu munīcijas ražošanai. Kad sāks?
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas saņēmusi finansējumu no Eiropas Komisijas fonda munīcijas ražošanas atbalstam. Pagaidām līgumi vēl nav parakstīti, un Aizsardzības ministrija par summām un termiņiem izsakās atturīgi, ziņo Latvijas Televīzija. Bet aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") pauž cerību, ka rūpnīca sāks darboties jau šā gada beigās.
Pieteikumu artilērijas šāviņu ražotnes izveidei Aizsardzības ministrija iesniedza SIA "Valsts aizsardzības korporācijā" kopā ar uzņēmumiem no Francijas, Itālijas, Norvēģijas un Somijas, vienojoties par starptautisku konsorciju. Galvenais mērķis, pēc Sprūda teiktā, ir nākamgad Eiropā sasniegt 2 miljonu 155 milimetru šāviņu izlaišanu. Tās ir kopējās jaudas - Latvijā būs mazāka daļa, raksta portāls "Rus.lsm.lv".
Ievērojama daļa informācijas par iecerēto ražošanu patlaban ir noslepenota, taču zināms, ka Latvijai ar konsorciju no vēl četrām valstīm no Eiropas Komisijas fonda atvēlēts 41 miljons eiro.
Tas ir mazāk, nekā sākotnēji bija domāts. Aizsardzības ministrs LTV apliecināja, ka summa, ko varēs ieguldīt Latvijā, izrādīsies mazāka par iepriekš nosauktajiem 30 miljoniem eiro. Taču finansējuma, pēc Sprūda teiktā, vajadzētu pietikt, lai Latvijā būtu sava rūpnīca un varētu izlaist artilērijas šāviņus.
Primārais mērķis ir nodrošināt ar munīciju pašiem sevi. Par to pašu, pēc kāda modeļa var attīstīt biznesu, modē būs runāt tālā nākotnē: "Šie veidi var būt dažādi. Vispirms tās ir mūsu pašu aizsardzības spējas, absolūts atbalsts Ukrainai — un, protams, nepieciešamības gadījumā mēs esam gatavi būt konkurētspējīgi globāli."
Līguma noslēgšana par granta piešķiršanu plānota maijā, tad varētu tikt atklātas dažas projekta detaļas. Tā realizācijas termiņš — trīs gadi. Patlaban paredzēts, ka munīcijas ražošanu varētu sākt komplektējošās rūpnīcas Latvijā, Somijā un Itālijā.
Aizsardzības ministrs pauda cerību, ka rūpnīca Latvijā daļēji varētu tikt iedarbināta jau gada beigās.
