Seksuāla vardarbība augstskolās — jābūt skaidriem spēles noteikumiem; studentu un tiesībsargu viedoklis

Studentu apvienības jaunievēlētais prezidents Alens Aleksandrs Čerņa portālām Jauns.lv stāsta, ka šādas sarunas nereti ir novērotas pašam klātesot, brīžos, kad cilvēki dalās ar savām pieredzēm. 

Tā ir nacionāla mēroga problēma, kurai nepieciešams pievērsties ļoti nopietni  

”Šīs pieredzes variē diezgan plašā mērogā, un es varu norādīt, ka tā ir nacionāla mēroga problēma un ir nepieciešams pievērties tam ļoti nopietni gan ar atbalsta pasākumiem cietušajiem, gan ar normatīvā regulējuma izmaiņām, kas nosaka šādu situāciju regulēšanu, gan arī ar rīcības plāna izstrādi - kā šādas situācijas risināt- kur var vērsties un lūgt palīdzību."

Čerņa norāda, ka ir nepieciešams skaidrs un saprotams veids, kā jebkurš var gan anonīmi, gan, atklājot savu identitāti, ziņot par dažādiem pārkāpumiem, lai tie tiktu izskatīti atbilstošā praksē. Izmeklēšanas procedūrā ir svarīgi, lai varmāka tiktu nošķirts no studējošajiem. 

“Nenoliedzami, mums sabiedrībā ir pastāvējusi stigma pret runāšanu un izteikšanos par šādām tēmām, tāpēc ir jāstrādā pie tā, lai cilvēki uzdrīkstētos lūgt palīdzību un nekaunētos pastāvēt par sevi un savām tiesībām. Ir sarežģīiti komentēt, kāpēc tas klusējot izvērties tik sarezģītā veidā. Katrs gadījums ir individuāls, taču ir atbilstoši procesi, lai to izvērtētu un novērstu,” uzsver Čerņa.

Studentu apvienība savā tīmekļvietnē ir ieviesusi sadaļu "Vajag palīdzēt!", kur iespējams anonīmi vai arī atklāti ziņot par pārkāpumiem augstākās izglītības iestādēs. Čerņa saka, ka līdz šim brīdim ir saņemti divi apjomīgi ziņojumi par pārkāpumiem, un cer, ka šī vietne būs atbalsts tiem, kuri vēlēsies meklēt palīdzību. 

Ir grūti nosaukt precīzu skaitli, cik personas ir saskārušās ar vardarbību mācību iestādēs, jo trūkst oficiālu ziņu

Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa portālu Jauns.lv informē, ka līdz pat šim brīdim birojā nav saņemts neviens iesniegums ne par gadījumiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ne arī par citiem gadījumiem šajā kontekstā. Arī iepriekš šādu iesniegumu nav bijis. Tiesībsarga iestādei nav pieejami nekādi lietas faktiskie materiāli.

“Mēs esam pieprasījuši informāciju no akadēmijas, taču atbilžu šobrīd nav ne no akadēmijas, ne no medijiem, un arī papildu informāciju neesam saņēmuši. Par ar šo situāciju varam spriest tikai vispārīgā sajūtu līmenī,” stāsta Siliņa.

“Mediji tika aptaujājuši studentu pašpārvaldes, kuras apgalvo, ka nav saņēmušas šādus signālus no savu augstskolu studentiem, tomēr mums šķiet, ka tā īsti nav taisnība, jo, aptaujājot savus kolēģus, draugus un paziņas, kuri paši ir studējuši vai kuriem bērni šobrīd studē, dzirdam no dažādām Latvijas augstskolām atgriezeniskos piedzīvojumu stāstus, kas liek domāt, ka šī situācija nav unikāla un nekad nepieredzēta tikai vienai augstskolai vien Latvijā.”

Augstskolām ir jāveic mājasdarbi

“Tieši tāpēc ir svarīgi, lai augstskolas veic savu mājasdarbu un mācās no šīs situācijas. Pirmais solis būtu sakārtot savus ētikas kodeksus, iekļaujot tajos skaidru sadaļu par seksuālo uzmākšanos un seksuāli nevēlamu uzvedību, kā arī nosakot, kas ir un kas nav atļauts augstskolā. Tas nepieciešams tāpēc, lai kā studentiem, tā arī pasniedzējiem būtu pilnīga skaidrība, kāda ir atbildība, ja starp studentu un docētāju veidojas kādas attiecības, un kas notiek tad, ja students ir nepatiesi apsūdzējis pasniedzēju un otrādi. Ir jābūt skaidriem noteikumiem, un to sakārtošana ir augstskolas uzdevums,” skaidro Siliņa.

“Neviens uz šīs zemes nedzīvo ar domu, ka mēs būsim upuri, ikviens paļaujas uz to, ka būsim drošībā, un pēkšņi, saskaroties ar šādu situāciju, cilvēki, visticamāk, piedzīvo šoku, kaunu un citas emocijas. Neviens neiet atklātībā, vicinādams karogu par to, kas noticis. Bieži pārņem bezspēcības, neticības sajūta. Tieši tāpēc ir jābūt mehānismam, kā to risināt, un tam ir jābūt ļoti vienkāršam un caurskatāmam. Vissvarīgākā visā šajā ir konfidencialitāte, izpratne par to, ka ziņotāja gadījums netiks publiski apspriests pie augstskolas ziņojuma dēļa.”

Siliņa paskaidro, ka process gadījumā, ja līdz tiesībsargiem nonāk informācija par pārkāpumiem augstskolā, tiek visupirms risināts, izvērtējot situāciju konkrētajā iestādē. 

Komentējot situāciju par dažādām internetā izveidotām vientēm palīdzības sniegšanai, Siliņa uzsver, ka nav svarīgi, cik tādu vietņu ir, svarīgi ir, kāds procesuālais pasākums seko pēc tam, kad ziņojums ir saņemts.

“Nav jēgas veidot kvantitatīvu apjomu ar vietnēm, kur vērsties pēc palīdzības, bet gan svarīgs ir tas, kas pēc tam notiek ar šo informāciju. Jebkurā gadījumā šajā situācijā mēs nonāksim atpakaļ līdz augstskolām."

Jau ziņojām, ka Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.