"Bija gadi, kad pa desmit metriem aizgāja!" Latvijas teritorija pakāpeniski samazinās
Ziemas Latvijā kļūst arvien siltākas, jūra vairs nesasalst. Un tas nozīmē, ka nav arī ledus, kas pasargātu krastu no viļņiem un vēja. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc gandrīz katru gadu dzirdam Kurzemes piekrastes iedzīvotāju neapmierinātību – viņu piekrastes zemes gabali kļūst arvien mazāki, teikts raidījuma "Jauna diena" Skrundas televīzijas sižetā. Vai nebūtu laiks no jauna mērīt Latvijas teritoriju?
Anna - saimniecības "Zītari" īpašniece Jūrkalnē dzīvo kopš 1980. gada. Saka, cīnījusies ar dažādām metodēm. Rakstīju projektus, kas palīdzētu samazināt vēja brāzmas krastā, taču nekas neizdevās. Šogad vairāki metri zemes noslīdējuši pie mobilajām vasaras mājiņām.
"Kamēr mēs te esam – 70 metri aizgājuši. Šis galds ir liecinieks, agrāk 50 metrus no jūras stāvēja. Un mēs visu laiku maksājam vienādus nodokļus. Neviens neko nepārrēķina," viņa stāsta.
Marija Janvāre atgriezās saimniecībā "Dzintari" 1990. gadā. Arī saka - jūra nāk:
"Agrāk jūra bija tālu. Lūk, tur grava ir, un es tur govi ņēmu ķēdē – tā nāca ārā no tās un gāja jūras virzienā, ēda. Tagad jūra ir gandrīz pie šīs gravas. Var saskaitīt – tie ir trīs govju ķēdes garumi."
Agrāk, kad Jūrkalnē bija skola, vietējie skolēni kopā ar dabas zinību skolotāju 10 gadu garumā uzraudzīja krastu.
Lūk, ko stāsta Santa Ansone, bijusī Jūrkalnes pamatskolas skolotāja:
"Jūra nav prognozējama. Bija gadi, kad pa desmit metriem aizgāja dažos punktos. Citos gados – vispār nekā."
Jūrkalnes pagasta galva Guntars Reķis kartē rāda vienu pēc otras vietas, kuras jau aizrāvušas jūra. Taču pagaidām neviens iedzīvotājs nav mēģinājis mērīt zemes no jauna. Iemesls – birokrātija. Un zemes nodoklis ir mazs.
"Es domāju, ka tas ir jādara. Ja skatās kadastra kartē, pašvaldības robeža jau gandrīz pa ūdeni iet. Cilvēks katru kapeiku skaita. Bet es uzskatu, ja jāmēra no jauna – tad uz valsts rēķina. Cilvēks taču nav vainīgs pie tā, ko daba dara," komentē Reķis.
Patlaban Latvijas teritorija ir 64 589 kvadrātkilometri. Vai tā kļūst mazāka? Ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis atbild apstiprinoši. Un notiek tas uz krasta erozijas rēķina - galvenokārt Baltijas jūras krasta Kurzemes piekrastē.
Jā, ir arī tādas vietas, kur jūra tieši otrādi atdod zemi, bet tas notiek daudz lēnāk. Ja cilvēki Kurzemē arī jūt, ka viņu zemes gabals kļūst mazāks, tad uz kopējā fona tas nav dramatiski. Vidēji gadā zaudējam divus metrus. Pēc Jāņa Lapinska teiktā, klimata pārmaiņas šo procesu paātrinās:
"Būs arvien vairāk vietu, kur erozija būs pamanāma. Kā tagad Jūrkalnē, Ziemupē vai Šķēdē. Teritorijas platība droši vien būs jāmaina pēc vairākiem desmitiem gadu."
