"Sveiki, šeit policija!" krāpnieki vairs nekaunās izmantot pat īstu likumsargu identitāti

"Sveiki! Jums zvana inspektors [vārds, uzvārds]. No bankas esam saņēmuši iesniegumu, ka uz jūsu it kā izsniegtas pilnvaras pamata mēģināts saņemt kredītu," aptuveni šāds zvans nesen pārsteidza kādu no Jauns.lv lasītājiem, kurš savu pieredzi izstāstījis vēstulē redakcijai.

Zvanītājs konkrēti apgalvojis, ka ir Valsts policijas Rīgas Zemgales reģionālās nodaļas kriminālpolicijas iecirkņa inspektors, nosaucis arī vārdu un uzvārdu, kurš - kā pārbaudīts - tiešām ir kādam no VP darbiniekiem.

Saruna tad esot pārtrūkusi.

"Pēc atzvanīšanas man atbildēja pavisam cita persona! Sazinoties ar Valsts Policiju, viņi informēja, ka pašlaik vērojams aktivitāšu pieaugums šāda veida krāpniecībai, kur zvanītājs izmanto reālu policijas darbinieku vārdus un amatus," raksta krāpniecības mēģinājumu piedzīvojušais vīrietis.

Iepriekš arī ir vēstīts par šādiem zvaniem, kuri - kā uzrāda telefons - it kā notiek no konkrēta numura, kura īpašnieks patiesībā notiekošajā nav iesaistīts.

Banka skaidro, kā rīkoties

"Nonākot šādās situācijas nekad nevajag uzticēties zvanītājam un par patiesību pieņemt zvanītāja, sūtītāja sacīto. Krāpnieki izliekas par dažnedažādu dienestu vai uzņēmumu pārstāvjiem - tā viņi ir imitējuši zvanus, ziņas no komercbankām, Latvijas Bankas, kurjerdienestiem, Latvijas pasta, Valsts policijas, VID, bērniem, potenciāliem darba devējiem, preču pircējiem un ko tik vēl ne. Galvenā ideja ir, ka nevajag uzticēties nezināmiem cilvēkiem, kas ar jums vienkārši tāpat vien sazinājušies. Šajā gadījumā uzreiz var pateikt, ka neviens klienta vārdā nevar paņemt kredītu. Īpaši, ja klienta internetbankas pieejas dati ir drošībā un nav nodoti trešajām personām. Tāpat arī Valsts policijas darbinieki nezvanīs un nelūgs šādos gadījumos izpaust klienta pieejas datus internetbankai," incidentu komentēja "Swedbank" runasvīrs Jānis Krops.

Krāpnieku mērķis šādā brīdī esot radīt emocionālo spriedzi, kas neļauj potenciālajam upurim domāt kritiski un pieņemt izsvērtus lēmumus.

"Tāpēc allaž sakām - pat pie mazākām bažām par savu līdzekļu drošību, aicinām klientus nekavējoties pārtraukt sarunu ar šādiem zvanītājiem un pašiem sazināties ar savu banku vai ieiet internetbankā un pārbaudīt sava konta stāvokli. Tāpat arī aicinām cilvēkus neļauties iebiedēšanai, ko krāpnieki cenšas panākt. Ja rūpīgi glabājam savus internetbankas un maksājumu karšu datus, neatveram interneta saites, kurās mums prasa ievadīt mūsu personīgos datus, tad nav par ko satraukties," mierina bankas pārstāvis.

Janvāri kopumā mēģināts izkrāpt 3 miljonus

Tikmēr Finanšu nozares asociācija šodien informē, ka finanšu krāpniecības apmērs Latvijā janvāra mēnesī sasniedzis 3 miljonus eiro. Vien pusi no tiem izdodas novērst - ap 1,4 miljonu eiro apmērā.

Savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem.

Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.