foto: Juris Rozenbergs/Jauns.lv
Kopīgas iespējas un risināmie uzdevumi - LU un Briškens apspriež sadarbību Akadēmiskā centra un "Rail Baltica" projektos
LU pārstāvji - tostarp rektors Indriķis Muižnieks un studentu pārvalde - tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), lai pārrunātu kopīgi risināmos jautājumus "Rail Baltica" un LU Akadēmiskā centra projektu attīstībā.
Sabiedrība
2024. gada 28. februāris, 09:04

Kopīgas iespējas un risināmie uzdevumi - LU un Briškens apspriež sadarbību Akadēmiskā centra un "Rail Baltica" projektos

Jauns.lv

Februāra beigās ar Latvijas Universitātes (LU) pārstāvjiem tikās satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P). Kopīgā diskusijā kā cieši saistīti tika apspriesti divi ievērojami šobrīd realizējami projekti, kuri būtiski mainīs Rīgas centra ainavu un ikdienas dzīvi - apjomīgais "Rail Baltica" dzelzceļš un LU Akadēmiskais centrs. Kopīgas abiem projektiem šajā ziņā ir gan iespējas, gan risināmie problēmjautājumi.

Tikšanās laikā LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks norādīja, ka LU šobrīd studē ap 15 000 studentu.

No šī skaita 12 000 ir klātienes studenti, no kuriem 10 000 studējošo regulāri apmeklētu tieši LU jauno Akadēmisko centru. Tam visam klāt vēl ap 3000 LU darbinieku.

LU Akadēmiskais centrs - būtiska pieturvieta

"Tādā salīdzinoši nelielā teritorijā regulāri ieradīsies, mācīsies, strādās aptuveni tikpat cilvēku, cik dzīvo Cēsu novadā," tikšanās laikā piebilda LU rektors.

Tieši tādēļ arī ļoti aktuāla ir "Rail Baltica" projekta realizēšana, kas būtiski uzlabos LU Akadēmiskā centra sasniedzamību. 

Runa ir gan par pasažieru plūsmu, kuru topošajai Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Torņakalna stacijai sarūpēs LU strādājošie un studējošie, gan arī par virkni cita veida sadarbības iespējām.

Ministra vizītes laikā abas puses piekrita, ka nākotnē sadarbība starp LU un ministriju varētu attīstīties arī digitalizācijas jomā, proti, LU savām vajadzībām varētu izmantot moderno sakaru kanālu risinājumus, kuri tiks izveidoti "Rail Baltica" projekta ietvaros.

LU rektors Muižnieks tikšanās laikā uzsvēra arī to, ka LU Akadēmiskajam centram ir būtiski iegūt nacionālo interešu objekta statusu, par kura piešķiršanu lemj Ministru kabinets (MK). Lai turpinātu centra attīstību, nepieciešams rast risinājumu un vienādot dažādos īpašumtiesību apjoma formulējumus: “Kamēr Latvijas Universitāte nekustamo īpašumu izmanto tās funkciju īstenošanai izglītības un zinātnes jomā.”

Šobrīd MK rīkojuma projekts par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LU Akadēmiskā centra teritorijai ir saskaņošanas stadijā. Tajā arī novērsti visi līdz šim atzinumos izskanējušie iebildumi, projektu "Rail Baltica" speciālā atrunā atzīstot par prioritāru, precizēja LU puse, pašreizējo rīkojuma projektu atzīstot par savstarpēji saskaņotu un interesēs līdzsvarotu.

Ministrs Briškens tikšanās laikā atzina, ka, ņemot vērā LU Akadēmiskā centra straujo attīstību un nozīmi pilsētas dzīvē, nepieciešams domāt par ilgtspējīga transporta pieejamību.

Universitātei par labu nākot tas, ka Akadēmisko centru tā būvē stratēģiski nozīmīgā vietā, blakus dzelzceļam – starp lidostu "Rīga" un pilsētas centru.

Jāpiebilst arī, ka Torņakalna stacija pēc pārbūves atradīsies ievērojami tuvāk LU Akadēmiskajam centram.

Apstiprināts LU Akadēmiskā centra attīstības plāns līdz 2027. gadam

LU sadarbojas ar Satiksmes ministriju, Rīgas Domi un "Rail Baltica"  Akadēmiskā centra apkaimes plānošanā jau kopš 2017. gada, saskaņojot "Rail Baltica" dzelzceļa trases un teritoriālo plānojumu, mobilitātes risinājumus. 

Savukārt Akadēmiskā centra izveide aizsākās jau 2009. gadā, kad Ministru kabinets, izskatot LU attīstības plānu, lēma piešķirt valsts zemi zinātnes ēkām un sporta kompleksa būvniecībai.

LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka MK vēl pērn apstiprināja LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu līdz 2027. gadam, paredzot turpināt Akadēmiskā centra izveidi.  

LU Studentu padomes priekšsēdētājs Krišjānis Mārtiņš Alliks minēja, ka studenti aktīvi organizē dažādus pasākumus un aktivitātes, lai Akadēmiskais centrs kļūtu atvērts ne tikai studentiem un pasniedzējiem, bet arī apkaimes iedzīvotājiem, piemēram, šogad plānots īstenot studentu ideju par kopienas dārziem, kā arī veikt uzlabojumus un īstenot dažādus citus studentu projektus, kas veicinātu pilsētas centra sasniedzamību ar sabiedrisko transportu un citiem videi draudzīgiem transporta līdzekļiem. Pagājušajā gadā pēc studentu iniciatīvas ir sākta atkritumu škirošana, kā arī sekmēta ideja par zaļās enerģijas ražošanu.

"Atrašanās līdzās stratēģiski nozīmīgai dzelzceļa infrastruktūrai, Satiksmes ministrijas stingrā apņemšanās turpināt "Rail Baltica" Rīgas posma celtniecību dos iespēju LU studentiem un darbiniekiem strādāt dabai draudzīgā, modernā vidē, atrodoties desmit minūšu gājiena attālumā no vecpilsētas un Nacionālās bibliotēkas un arī desmit minūšu brauciena attālumā no lidostas," pauda LU rektors.

LU veido Akadēmisko centru kā vienu no modernākajiem, pilsētvidē integrētiem studiju un pētniecības kompleksiem Ziemeļeiropā. Jaunu starpdisciplināru un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu īstenošanai, plašākai ārvalstu studentu un zinātnieku piesaistei, radot izcilu darba un studiju vidi. Šobrīd tur atrodas Dabas māja un Zinātņu māja, nākamā durvis vērs Rakstu māja. LU Akadēmiskajā centrā plānota arī Tehnoloģiju, Sporta, Veselības māja, viesnīca studentiem un zinātniekiem.

Akadēmiskais centrs tiek mērķtiecīgi veidots kā sabiedrībai atvērta un piejama vide, “Rīgas zināšanu jūdzes” daļa.