FOTO: masonu noslēpumi Rīgas centrā: Latvijā top brīvmūrniecības muzejs - tā kolekcija ir apbrīnas vērta

Sabiedrības vairumam par brīvmūrniekiem viedokli veido populārā kultūra - filmas, seriāli - kura nereti iedvesmojas no tā, ko pašu masonu aprindās sauc par anti-masonu propagandu.

Dažādas sazvērestības teorijas, kuru dzīvīgums skaidrojams ar pašas slēgtās sabiedrības noslēpumaino dabu.

Latvijas teritorijā masoni bija klātesoši jau 18. gadsimta vidū, pirmajām ložām Rīgā, Jelgavā parādoties 1750.-1766. gados.

Brīvmūrnieki pastāvīgi ir cīnījušies gan pret sabiedriska, gan valstiska līmeņa oponentiem. Arī jaunizveidotās Latvijas laikos masoni šeit ir biedrojušies un brīvmūrniecība atjaunota pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Nu Rīgā plānots atklāt brīvmūrniecībai veltītu muzeju. Tādi ir daudzās Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētās un ne velti, jo brīvmūrniecība un Rietumuvalstu vēsture patiesībā ir neatdalāmas lietas.

Kas veido muzeju?

Rīgas topošā muzeja saimnieku Konstantīnu Rubahinu satiekam blakus Baznīcas ielai 7, kur šobrīd notiek muzeja telpu remontdarbi.

Pagrabstāvs atkušņa laikā ir piesūcies ar ūdeni un šīs nebūt neesot vienīgās galvassāpes, kas Konstantīnam kopā ar komandu ir jāatrisina.

Paša ideja par muzeju ir grandioza. Telpu platība liek nojaust, ka šeit plānota ievērojama ekspozīcija.

Konstantīns arī pastāsta, ka pašā priekštelpā ierīkos kafejnīcu. Būšot arī ložas rituālu telpas atveidojums.

Konstantīns ir žurnālists no Krievijas. Šo valsti viņš pametis pirms aptuveni desmit gadiem, jo izpelnījies vietējo varasiestāžu nepatiku ar savu darbošanos, iestājoties par vides jautājumiem.

Vispirms saņēmis patvērumu Lietuvā, tad pārbraucis uz Latviju, kur publiski turpina iestāties pret Kremļa realizēto ārpolitiku. Pirms, īsi pēc deviņdesmitajiem, Rubahins paguva darboties arī kā polittehnologs, sadarbojoties ar krievu žurnālistu, mākslas pazinēju un politisko konsultantu Maratu Gelmanu.

Konstantīns ir arī Baltijas reģiona sekretārs Londonā bāzētajai masonu ložai nr. 2076 "Quatuor Coronati", kas veltīta pētniecībai. Vienlaikus viņš ir arī Lietuvas lielložas brīvmūrnieks.

Vēstules, šifri un rituālu priekšmeti

Ierodoties Konstantīna dzīvoklī, acis ieplešās.

Viena no apjomīgajām istabām ar elegantu apdari un augstiem griestiem ir pārpildīta ar gadsimtiem senām un ne tik senām masonu darbības liecībām, savdabīgām, noslēpumainos rituālos izmantotām ierīcēm un tamlīdzīgiem elementiem.

Šeit ir atrodama ASV 33. prezidenta (1945.-1953.) Harija S. Trumana vēstule. Trumans par brīvmūrnieku kļuva vēl 1909. gadā.

Konstantīna kolekcijā ir neskaitāmas, senas grāmatas, kuras gan šifrētā un citiem nesalasāmā, gan salasāmā veidā dokumentē masonu darbību gadsimtiem ritot.

Uzmanību īpaši piesaista liels, rituālais zobens un kādas aptumšotas brilles, kuras, kā mums tiek paskaidrots, izmanto jaunam, topošam masonam saistošā procesā.

Apstaigājot Konstantīna viesistabu, rodas iespaids, ka atrodamies kādā Holivudas mistēriju filmas filmēšanas laukumā.

Vienīgā atšķirība - Konstantīna īpašumā ir nevis butaforijas, bet vēstures liecības. Grāmatas, dokumenti un rituālu priekšmeti izstaro mistēriju.

Tie vēsta par klusi aizvadītu, noslēpumainu un maz izpētītu šķautni, kas bijusi klātesoša daudzu Rietumu viedokļa līderu, politiķu un valstsvīru dzīvēs.

"Cilvēka dzīvei ir trīs etapi. Apmācīšanās, prakse un tad - ideālā iznākumā - kāda misija, paša mērķis," skaidrojot savu motivāciju, saka Konstantīns.

Ideja par brīvmūrniecības muzeju sākusies pēc ceļojuma uz ASV 2017. gadā, kad iepirkts pirmais eksponāts. Pirms tam viņš interesējies par filozofiju un literatūru.

Par brīvmūrniecību Konstantīns runā droši un pārliecināti. Aptuveni stundu staigājam pa relikvijām pārkrauto istabu, klausoties kā muzeja veidotājs brīvi un bez minstināšanās precīzi atstāsta vēsturi, notikumus min vārdus un uzvārdus.

Šobrīd ir cerība, ka muzeja telpas būs gatavas uzņemt apmeklētājus šī gada vasarā.

Kamēr muzejs top, Konstantīns labprāt atsaucas interesentiem, kuri vēlas aplūkot viņa kolekciju un uzzināt vairāk.