Ministrs: Valkas pašvaldībai jāsamazina pārvaldes izdevumi
Lai izkļūtu no finanšu grūtībām, Valkas novada pašvaldībai jāsamazina pārvaldes izdevumi, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).
Politiķis uzsvēra, ka ir skaidri noteikumi, kā pašvaldības veido budžetu. Valsts ir paredzējusi dotācijas piecām pierobežas pašvaldībām. Ministrs atzina, ka diskusija attiecībā uz pašvaldības izņēmuma stāvokli ir iespējamas, tomēr esot būtiski saglabāt vienveidīgus budžeta veidošanas principus.
Pašvaldības ir autonomas, un ne ministrs, ne Saeima, ne valdība nenorāda, kā tām izlietot savus līdzekļus, teica Čudars.
Ministrs uzskata, ka Valkas novada pašvaldības budžeta situācija ir satraucoša, bet ne kritiska. "Pašvaldības budžets var tikt pieņemts un funkcijas pildītas, bet ilgtermiņā var būt problēmas, ja pašvaldība nepieņems nepieciešamos lēmumus saistībā ar pārvaldes izdevumu samazināšanu," teica Čudars.
Viņš pauda, ka pašvaldībai jāveic darbs finanšu situācijas sakārtošanai un, viņaprāt, pašvaldība to esot spējīga veikt.
Ministrs atzina, ka ir iespēja arī piemērot finanšu stabilizācijas instrumentu un pašvaldībai ir tiesības pieteikties finanšu stabilizēšanai. Līdz šim Valkas pašvaldība nav pieprasījusi šo mehānismu iedarbināt.
Ministrs atzīmēja, ka Valkas novada pašvaldība ir ar mazāko iedzīvotāju skaitu Latvijā. Taču, vērtējot iedzīvotāju skaita kritumu, ir vēl vairākas pašvaldības, kurās situācija esot faktiski sliktāka nekā Valkas novadā.
Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja ministru ņemt vērā Valkas īpašo situāciju, jo Valkā iedzīvotāji deklarējas Igaunijā, lai saņemtu, piemēram, medicīnas pakalpojumus Valgas slimnīcā, kas ir tuvāk un kur ir labāki pakalpojumi. Līdz ar to daļa iedzīvotāju, kuri dzīvo Valkas novadā un tur saņemt daudzus pamatpakalpojumus, nodokļus maksā Igaunijā.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) otrdien aicināja Valkas novada pašvaldību steidzami uzlabot finanšu vadību un izlēmīgi mainīt pieeju budžeta plānošanai, lai novērstu pieaugošos maksājumu kavējumus, nodokļu parādus un budžeta nesabalansētību, aģentūru LETA informēja ministrijā.
FM, izvērtējot pašvaldības finanšu rādītājus un konstatējot būtiskus riskus, ir aicinājusi Valsts kontroli (VK) veikt ārkārtas revīziju, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju un tās rīcību ar budžeta līdzekļiem.
FM ir secinājusi, ka kopš 2025. gada jūnija Valkas novada pašvaldībai atkārtoti ir izveidojušies ilgstoši kavēti maksājumi par siltumenerģijas pakalpojumiem. Šā gada septembra beigās kavēto maksājumu kopsumma pārsniedza 530 000 eiro, tostarp nodokļu parāds bija vairāk nekā 325 000 eiro, bet parādi par siltumapgādi - 150 000 eiro. Pašvaldības debitoru parādi sasniedza vairāk nekā vienu miljonu eiro, no kuriem puse ir uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem.
Lai gan pašvaldībai ir sava kapitālsabiedrība SIA "Valkas namsaimnieks", tā pati nodrošina siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, iekasējot maksājumus un norēķinoties ar pakalpojuma sniedzēju. FM norāda, ka šāda pieeja rada papildu finansiālu slogu pašvaldības budžetam un palielina riskus tās maksātspējai.
FM uzsver, ka pašvaldībai būtiski ir turpināt darbu pie izdevumu efektivizācijas un finanšu stabilitātes nodrošināšanas ilgtermiņā, kā arī izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus izdevumu samazinājuma plānā, iekļaujot jaunus pasākumus.
FM rīcībā šobrīd nav informācijas, ka šādi grozījumi būtu veikti. Ja pašvaldība nespēs norēķināties ar kreditoriem un neradīs ilgtermiņa risinājumus budžeta sabalansēšanai, FM aicina pašvaldības domi izvērtēt, vai nav iestājusies situācija, kas liecina par finanšu stabilizācijas procesa nepieciešamību atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību.
Vienlaikus FM ir lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt, vai Valkas novada pašvaldībā atbilstoši likumam tiek nodrošināti iedzīvotājiem nepieciešamie siltumapgādes un komunālie pakalpojumi.
Savukārt Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) intervijā Latvijas Televīzijai sacīja, ka pašvaldībai ir plāns, kā līdz gada beigām tikt galā ar kavētajiem maksājumiem, un tam papildu nauda prasīta netiek.
Kraulis skaidroja, ka pilnībā pierīt tam, ka pašvaldībai pašlaik ir finanšu grūtības. Viņaprāt, tas ir saistīts ar to, ka iepriekšējā vadība ir ļoti noplicinājusi pašvaldības administratīvo kapacitāti. Tāpat vairākus gadus nekas neesot ticis darīts parādu piedziņas jomā.
"Lielā problēma ir nākamā gada budžets," viņš sacīja, paužot viedokli, ka objektīvi bez papildu naudas saprātīgā veidā "salikt budžetu" un nodrošināt pakalpojumus šī gada līmenī nav iespējams.
Visi papildu izdevumi, kas izriet no likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldībai prasīšot vairāk nekā 400 000 eiro.
