Rīgai būtu jānomaina vismaz 100 kilometri asfalta seguma gadā, bet esam tālu no tā. Eksperta viedoklis par iemesliem
Rīgas domes ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods, runājot par Rīgas pilsētas ceļu infrastruktūru, DBS podkāstā “Brauc droši!” atzina - Rīgai vajadzētu katru gadu nomainīt vismaz 100 kilometrus asfalta seguma, taču diemžēl mēs esam tālu līdz šim skaitlim.
Vaivods norādīja, ka Rīgā ceļu tīklu kopgarums ir ap 1200 kilometrus, asfaltētās ielas ir ap 1000 kilometrus, attiecīgi katru gadu vajadzētu nomainīt 100 kilometrus, lai nerastos jaunas bedres. Diemžēl šis mērķis nav sasniegts, un rezultātā uz ceļiem veidojas arvien lielākas bedres.
Diskusijā tika uzsvērta nepieciešamība koncentrēties uz dažādām ceļu kategorijām atjaunošanas ziņā pēc to iedalījuma. Pirmās un otrās kategorijas ceļi ir salīdzinoši labā stāvokli, bet trešās kategorijas ceļi - diezgan kritiskā stāvoklī. Vaivods uzsvēra, ka prioritāte ir jādod tieši šiem ceļiem, lai novērstu to sabrukumu un saglabātu infrastruktūras kvalitāti. "Primāri ir jāstrādā pie tām ielām, lai sabrukuma līmenis nesasniedz 0,8% vai vēl vairāk, un paralēli jāuzsākt darbu pie tām 3. kategorijas ielām, kur pērn 8,8% no ceļiem bija sabrukuši."
Trūkst laika un līdzekļu
Vaivods arī atklāja, ka savlaicīga ceļu uzturēšana ir būtiska, norādot: "Ja mēs savlaicīgi nomainām ceļu virskārtu, mums nav jālien apakšslāņos. Ja mēs savlaicīgi neveicam ceļu remontu, tad tas jau ir kapitālāks un dārgāks remonts."
Kā arī, runājot par pašreizējiem izaicinājumiem ceļu infrastruktūras uzlabošanā Vaivods stāsta: "Skaitlis, ko esam sarēķinājuši, ir aptuveni 50 miljoni eiro gadā, kas katru gadu pilsētai būtu jāiegulda, lai mēs noķertu to sabrukšanas posmu, lai atjaunošana būtu ātrāka, nekā sabrukšana. Realitātē šobrīd ceļu un kopējās infrastruktūras atjaunošanas mērķim 2022. gadā tika atvēlēti 10 miljoni eiro, 2023. gadā - četri miljoni eiro."
Autovadītājiem jāizvērtē apstākļi
Diskusijas gaitā tika apspriesti arī autovadītāju ikdienas izaicinājumi, tostarp ceļa seguma stāvoklis un pareiza uzvedība, izvairoties no bedrēm un citiem ceļa defektiem. Tika apskatīta arī statistika, ko sniedza Drošas Braukšanas Skolas sadarbības partneris “Ergo” par sasistām riepām, norādot, ka 2022. gadā tie bija 176 izmaksu gadījumi, savukārt 153 pērn. Šī gada pirmajā mēnesī izmaksu gadījumi par pārsistām riepām bijuši 26.
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks uzsvēra arī satiksmes drošības nozīmi, sakot: "Apbraucot bedri, ir jāievēro satiksmes drošība, ir jāizvērtē apstākļi, vai mēs varam apbraukt šo bedri droši. Vislabākais risinājums tomēr ir bedri apbraukt, bet, ja tas nav iespējams, jāsaprot, ko mēs darām, vai mēs drīkstam strauji bremzēt šajā brīdī. Latvijā autovadītājam ir jābūt vienam no fantastiskākajiem autovadītājiem pasaulē. Ir četri gadalaiki, tumšais un gaišais laiks, un mums jāskatās vēl uz bedrēm, mums ne vienmēr ir svaigākā mašīna ar ko braukt, un mums ir jābūt ekselentiem, jo informācija, kas vienlaicīgi autovadītājam jāuztver no drošības viedokļa, ir jau tā pietiekami apjomīga. Ja es braucu, un man vēl jāskatās uz bedrēm, bieži vien es varu nepamanīt kādu gājēju, vai kādu citu satiksmes dalībnieku, utt., tas novērš manu uzmanību."
Drošas braukšanas skola, kopā ar sabiedrībā zināmām personībām un viedokļu līderiem, vienu reizi mēnesī rīko podkāstu "Brauc droši!”, kas radīts ar mērķi aktualizēt sabiedrībai svarīgus satiksmes drošības jautājumus - autovadītāju uzvedību uz ceļa, braukšanas paradumus, kā arī dažādas citas, ar drošu braukšanu saistītās tēmas.
