Tie būs krietni lielāki! "Rīgas siltums" par to, kas sagaida iedzīvotājus, saņemot rēķinus par janvāri

Uzņēmums argumentē, ka Rīgā rēķinus par siltumu janvārī ietekmēja zemās āra gaisa temperatūras, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš pieauga par 22,4% salīdzinājumā ar 2023. gada decembri. Līdzīgs pieaugums esot arī apkures rēķiniem.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2024.gada janvārī bijusi mīnus 4,5 grādi, kas ir par 4,2 grādiem zemāka nekā 2023.gada decembrī. Tad vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 0,3 grādi.

Siltumenerģijas tarifs šī gada janvārī un pagājušā gada decembrī bijis vienāds - 87,57 eiro par megavatstundu, bet rēķinu pieaugums skaidrojums ar auksto laiku. Piemēram, ja nesiltinātā mājā divistabu 45 kvadrātmetru dzīvoklī par decembri rēķins bija ap 116 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, tad janvārī tas pieauga līdz aptuveni 142 eiro. Savukārt siltinātā mājā tādam pašam dzīvoklim decembra rēķins bijis ap 46 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet janvāri rēķins pieauga līdz 57 eiro. Uzņēmumā uzsver, ka rēķinu ietekmē dažādi faktori, tāpēc minētais piemērs esot vispārīgs.

Uzņēmumā arī norāda, ka dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja vienoties un uzstādīt par vismaz grādu zemāku apkures temperatūru, nodrošināt pazeminātu iekštelpu apkures temperatūras režīmu iestatīšanu dienas vai nakts laikā. 

Telpās, kuras netiek izmantotas, vai arī ilgstošas prombūtnes laikā, temperatūru var samazināt līdz plus 16, plus 17 grādiem. Samazinot apkurināmās telpas temperatūru par vienu grādu, iespējams ietaupīt līdz 6% no nepieciešamā siltumenerģijas patēriņa. Iedzīvotāji tiek mudināti izmantot termoregulatorus, kad vien iespējams, izmantot saules siltumu, atverot logu žalūzijas un nodrošināt pietiekamu un pareizu vēdināšanu. 

Papildus tam jau savlaicīgi esot jāpārliecinās vai cauruļvadi, kas izvietoti kopīpašumā esošajās neapsildītajās telpās, ir siltināti. Ir iespēja uzstādīt dzīvokļos alokatorus, kas ļauj norēķināties tieši par savu patērēto siltumu, kā arī veikt ēkas renovāciju vai siltināšanu.