Eksperti: Latvija nav sagatavota "X" stundā apgādāt iedzīvotājus ar zālēm
Ne tikai ārstiem, bet arī aptiekām nav skaidrs plāns, kā rīkoties "X" stundā, trūkst informācijas par medikamentu apgādi, otrdien, 13. februārī, diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte.” norādīja eksperti. "X" stunda var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi.
Septiņi no 10 veselības aprūpes darbiniekiem un farmaceitiem nezina, kā notiktu medikamentu apgāde krīzes apstākļos. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides, uzskata eksperti.
Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) vadītājs Jānis Lībķens stāsta, ka biežāk minētais medikamentu trūkuma iemesls ir starptautiskajās piegādēs radušies traucējumi. Trūkst antibiotiku, sirds un asinsvadu slimību un pretdiabēta medikamentu.
Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja liecina, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējos četros gados visi darbam nepieciešamie medikamenti bijuši pieejami. Visbiežāk minētie iemesli medikamentu nepieejamībai bijuši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Vien 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata - valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.
Ko mācīties no Ukrainas pieredzes?
Ukrainas atbalsta biedrības “SICH” vadītāja un ārste Oksana Sičko iesaka Latvijai ārstus psiholoģiski sagatavot, lai tie prot nodrošināt emocionālu atbalstu, kā arī uzlabot ārstu spējas strādāt krīzes situācijās. Tāpat jānodrošina zāļu krātuves un noliktavas, nesaistīti ar slimnīcām - bunkuros vai ierakumos, arī zāles hroniskajiem slimniekiem, kuri nedrīkst pārtraukt savu terapiju, piemēram, cukura diabēta un vēža pacientiem.
"Aicinu Latviju mācīties no Ukrainas kļūdām, un krīzes situācijām gatavoties miera laikos! Sākoties karam, valstī nebija teju nekādu medikamentu rezervju, un situāciju vēl vairāk pasliktināja tas, ka pirms tam vairākus gadus visa pasaule bija dzīvojusi pandēmijas ēnā," uzsver Sičko.
Sičko tāpat iesaka sabiedrībai atgādināt trauksmes signāla nozīmi - jāatceras, kā jārīkojas, izdzirdot trauksmes zvanu.
Kāda loma gatavībai "X stundā" ir latviešu zāļu ražotājiem?
AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs uzskata, ka ir gatavi palielināt ražošanas apmērus. Pēc viņa teiktā, patlaban no Eiropas Savienības noteiktajiem 200 medikamentiem, kuri ir kritiski svarīgo zāļu sarakstā, Latvijā saražo 20%.
Uz jautājumu, vai iedzīvotājiem ir nepieciešamas veidot zāļu krājumus Blūms atbild - ka tas nav nepieciešams, tādā veidā tiktu lieki iztērēti resursi, jo katram medikamentam ir noteikts derīguma termiņš.
Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktajā aptaujā piedalījās 404 veselības aprūpes darbinieki un farmaceiti, un to 2024. gada februāra sākumā veica pētījumu kompānija "Norstat".
Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja Eiropas Savienības (ES) kritiski svarīgo zāļu sarakstu, kuru piegāžu nepārtrauktība ir ES prioritāte. Savukārt 2023. gada rudenī EK publicēja ziņojumu, kurā uzsvēra, ka medikamentu fiziskā pieejamība iegūst arvien lielāku aktualitāti un valstīm arī nacionālā līmenī ir jāmeklē risinājumi pietiekamu krājumu izveidei, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepārtrauktu zāļu pieejamību.
