Lielais jautājums politiķiem: "Kāpēc uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā investē vairāk nekā Latvijā?"

To Jauns.lv vaicāja Saeimas deputātiem - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedram, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības un  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju priekšsēdētājam Artūram Butāns (Nacionālā apvienība) un Igtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdetājam Atis Švinkam (Progresīvie), kā arī ekonomikas ministram Viktoram Valainim (Zaļo un zemnieku savienība)

Artūrs Butāns teic, ka mums pietrūkst elastības investoru piesaistei un, ka Rietumu pasaules investorus no Latvijas atbaida šeit valdošā krieviskā vide, aplokšņu algas un ēnu ekonomika. Atis Švinka investoru vēlmi ieguldīt Latvijā saista arī ar Stambulas konvencijas ratifikāciju un dzīvesbiedru likuma regulāciju. Viktors Valainis norāda, ka iespējamos investorus Latvijā atbaida sarežģītā nodokļu sistēma.

Artūrs Butāns: "Vide ir pārāk krieviska, "piepīpēta" ar aplokšņu algām un ēnu ekonomiku"

Artūrs Butāns saskata trīs problēmas, kas ārzemju investorus attur no ieguldījumiem Latvijas ekonomikā:

* Pirmkārt, tas ir darbaspēka nodokļu slogs, kas nav jauna problēma: “Ārvalstu investors paskatās uz visām trim Baltijas valstīm un izrēķina, cik katrā no tām būs peļņa un cik viņam nāksies samaksāt nodokļos. Latvija šajā ziņā atpaliek.”

* Otrkārt tā ir uzņēmējdarbības vide un kultūra, un ja tā ir krieviska, “piepīpēta” ar aplokšņu algām un ēnu ekonomiku, bet līdzās tā ir caurspīdīgāka, godīgāka un saprotamāka, tad investors, loģiski, izvēlēsies otru variantu.

“Negribu teikt, ka viss ir slikti, bet pie mums Krievijas investīciju apjoms kopš neatkarības atjaunošanas ir bijis lielāks nekā kaimiņvalstīs, un tas mums nenāk par labu,” saka Artūrs Butāns un kā liepājnieks min arī pozitīvu piemēru, kas saistīts ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu: “Tur darbojas inerces princips: ienāk pirmais dāņu/zviedru investors un, gadiem ejot, ienāk nākamais. Patiesībā tur tagad ir tāds klasteris ar skandināvu uzņēmējiem. Varbūt viņi pat nav savstarpēji pazīstami, bet viņiem radīta zināma uzticība, jo viņi redz, ka viņu valsts, citi uzņēmēji tur ienāk.”

Viņš saka, ka iepriekšējos gados Baltijas valstu mērogā mums nav nācis par labu tas, ka pie mums ir bijusi pārāk jūtama krievu, reizēm neskaidras izcelsmes, investoru līdzekļu klātbūtne, kas Eiropas un Rietumu pasaules investorus atturējusi no ieguldījumiem Latvijā.

* Treškārt, tās ir neatrisinātās problēmas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kura mūsu telpu var piepildīt ar investoriem: “Kad vēl vadīju ekonomikas ministra biroju, mēs lielu uzsvaru likām uz to, lai LIAA pārstāvniecības darbinieki ārvalstīs vienkārši nestaigātu pa pasākumiem un nedzertu kafiju, bet, lai viņu darbība būtu izmērāma. Nu jau ar bijušo LIAA vadītāju likām priekšā jauno LIAA modeli, lai tās darbinieku atalgojumā būtu mainīgā daļa, respektīvi – lai darbiniekam, kurš potenciāli piesaista investoru, būtu motivācija – ja viņš piesaistīs tik un tik miljonus, viņam būs arī lielāks atalgojums. Šobrīd tas tā nav: ir divi dažādi darbinieki, viens strādā labi, otrs – slikti, bet algā saņem diezgan līdzīgi, un tas ir neelastīgi.

Mums par šo bija diezgan lielas domstarpības ar bijušo premjeru Krišjāni Kariņu un “Jauno vienotību”, kas uz LIAA skatījās kā uz valsts iestādi, kurā nedrīkst būt nekādas atkāpes. Bet mēs redzam, ka te ir biznesa vide un biznesa likumi, kam jāpielāgojas. LIAA vadītājs aizgāja no amata, nezinu tas ir vai nav saistīts ar šo, bet katrā ziņā viņš teica, ka pietrūkst šī elastība.”

Atis Švinka: "Investori skatās arī uz Stambulas konvenciju un dzīvesbiedru likumu"

Pēc Ata Švinkas domām pirmām kārtām ir jānovērtē tas, kā ārvalstu investori raugās uz mūsu reģionu pēc 2022. gada, kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā. Tādēļ Latvijas mājas darbs ir ieguldījumi drošībā un aizsardzībā, savu spēju stiprināšanā, lai investoriem būtu pārliecība, ka Latvijā ir absolūti droši: “Mums jāpalīdz Ukrainai uzvarēt un Krievijai jābūt sakautai, lai mēs stiprinātu savu drošību, arī ekonomikā un investīciju piesaistes ziņā.”

Investīcijas jau nav pāris mēnešu jautājums, Viņš uzsver: “Šī valdība strādā kopš pagājušā gada septembra un būtu ļoti grūti sagaidīt, ka šīs valdības darbības rezultātā pēkšņi šogad janvārī/martā sāk ieplūst milzums daudz investīciju.

Tomēr gribu vērst uzmanību uz kopējo vidi, kā investors skatās uz Latviju. Esmu runājis ar Ziemeļvalstu, konkrēti norvēģu, uzņēmējiem. Un viņi skatās arī kāds ir sabiedrībās vērtību kopums, lai saprastu kādā vidē sabiedrība dzīvo. Arī Stambulas konvencija un dzīvesbiedru likuma regulācija ir tas, ko sagaida ārvalstu investori.”

Ārvalstu investori vēlas Latviju saskatīt, kā sev saprotamu un vērtību ziņā līdzīgu valsti, bet iepriekšējos gados politiķi vairāk strādājuši pie tā, lai mūsu vide būtu vairāk saprotama Krievijas un arābu emirātu investoriem. “Un šeit  uzdodu vienkārši retorisku jautājumu – vai tāds bija mērķis, vai tādu investoru gribējām redzēt? Un šodien esam pie rezultāta, ka šādas investīcijas nebija ilgtspējīgas, ka sabiedrība varbūt gribēja redzēt citādākus investorus.”

Viktors Valainis: "Nodokļu sistēma pārāk sarežģīta"

Ekonomikas ministrs teic, ka ir daudz iemeslu, kāpēc ārvalstu investori pašlaik izvairās no ieguldījumiem Latvijā: “Nav tā, ka te ir tikai viens iemesls, kāpēc tā notiek. Pirmām kārtām, tas ir nodarbinātības jautājums. Otrām kārtām tā ir investīciju vide – kapitāla pieejamība, normatīvisms, birokrātija...

Piemēram, nodokļu politika mums ir samērā sarežģīta. Investoram, sākot darboties Latvijā, jārēķinās ar to, ka šeit būs grūtāk veikt uzņēmējdarbību (salīdzinot ar kaimiņvalstīm)
 dēļ sarežģītās nodokļu sistēmas. Mēs esam ieviesuši dažādus nodokļu atvieglojumus, darba spēka nodokli aprēķinām dažādās pakāpēs. To ieviešot, valsts nav padomājusi par to, ka otrā pusē tas kādam arī jāadministrē, kas prasa laiku un enerģiju. Tādēļ ir ļoti grūti plānot investīcijas.

Jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šajā ziņā ir soli priekšā, un viņi to sper jau kaut kur no 2008./09. gada. Līdz ar to mums jābūt ātrākiem, nevis mēģinot viņus noķert, bet gan radīt lietas, lai būtu soli priekšā.”

Viņš norāda, ka ilgstoši esam dzīvojuši situācijā, kad vidējais un mazais bizness nevar aiziet uz banku paņemt kredītu, jo viņu finanses to vienkārši neatļauj. Tagad, pēc ministra domām, šī problēma daļēji varētu būt atrisināta ar to, ka pagājušajā nedēļā apstiprināts regulējums, kas paver iespēju mazam/vidējam uzņēmējam vērsties valsts attīstības finanšu institūcijā “Altum” un tur saņemt kredītu attīstībai 25 000 eiro apmērā bez nodrošinājuma. Viktors Valainis uzsver, ka tas Latvijā ir līdz šim kaut kas nebijis, kad kredītu izsniedz arī augsta riska klientiem.

Ko Saeimas deputāti Artūrs Butāns un Atis Švinka, kā arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis saka par investīciju vidi Latvijā, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma politiķiem diskusijas skaties šeit.