FOTO, VIDEO: Jaunais Rīgas teātris prezentē grāmatu, kas stāstos un attēlos vēsta par teātra dzimšanu un tapšanu
Īsi pirms atgriešanās savās vēsturiskajās mājās Lāčplēša ielā Jaunais Rīgas teātris piedāvā saviem skatītājiem grāmatu “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” par teātra dzimšanu un dzīvi vienpadsmit stāstos un vairāk nekā 130 bildēs, vēsta Jaunā Rīgas teātra mājas lapa.
Jaunā Rīgas teātra grāmatas “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” prezentācija
Grāmata vēsta par teātra dzimšanu un dzīvi vienpadsmit stāstos un vairāk nekā 130 bildēs.
Šis ir skats uz Jauno Rīgas teātri no iekšpuses. “Mēģināšu aprakstīt to, ko bez manis neviens cits nezina – kā radās JRT”, nolēma teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, “Tā, protams, būs tikai mana versija, un stāsts par teātri neizbēgami būs arī stāsts par mani. Jo šie abi stāsti man ir sapinušies un sapiņķerējušies kopā līdz tādai pakāpei, ka tos nodalīt un destilēt līdz kādai objektīvai patiesībai būtu nereāli. Katram JRT cilvēkam ir savs JRT stāsts.”
Līdzās Alvim Hermanim ar tikpat personiskām atmiņām par dzīvi Jaunajā Rīgas teātrī dalās aktieri Elita Kļaviņa, Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Andris Keišs, Sandra Kļaviņa, valdes locekle Gundega Palma un ārējo sakaru daļas vadītāja Elīna Adamaite.
Teksti turpinās un attīstās grandiozā attēlu kosmosā, kas ļauj ieraudzīt un sajust Jaunā Rīgas teātra garu trīsdesmit gadu garumā. Un ielūkoties arī tajos dzīves brīžos, kuros klāt nav bijuši Jaunā Rīgas teātra izrāžu skatītāji. Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece Kristīne Jurjāne, teikts Jaunā Rīgas teātra grāmatas aprakstā.
Ar šo grāmatu teātris noslēdz savus "trimdas gadus" Miera ielā un atgriežas savās vēsturiskajās mājās Lāčplēša ielā. "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" bija režisora Alvja Hermaņa pirmais iestudējums uz Jaunā Rīgas teātra skatuves 1993. gada 20. janvārī.
