Zemkopības ministrs: lauksaimnieku protesta prasības galvenokārt saistītas ar Eiropas birokrātiju

Viņš stāstīja, ka, lai gan pēdējo divos līdz trijos gados ir pieļautas kļūdas, sekas, kuras lauksaimnieki nozarē redz patlaban, ir Kaspara Gerharda (NA) kā zemkopības ministra darba rezultāts. Patreizējo problēmu cēlonis ir Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna izstrādē pieļautās kļūdas.

"To, kas sastrādāts divarpus gadu laikā, mēs četru mēnešu laikā nevaram vienkārši visu samainīt pretējā virzienā, bet mēs strādājam, lai to labotu," uzvēra Krauze.

Viņš stāstīja, ka arī jau bijušā zemkopības ministra Didža Šmita (AS) laikā tika izstrādāti un Eiropas Komisijā (EK) iesniegti KLP Stratēģiskā plāna grozījumi. EK lielāko daļu neņēma pretī un noraidīja. Apstiprināja tikai dažus punktus. Tostarp EK nepieklājīgi atbildējusi, ka vai nu jāpiekrīt dažiem grozījumiem, vai netiks apstiprināts nekas.

Krauze skaidroja, ka, lai gan kopā ar kolēģiem mēģina iekustināt "Briseles smago mašinēriju", tieši lauksaimnieku protesti gan Latvijā, gan citviet Eiropā varētu likt Briseles ierēdņiem padomāt citādāk un sabiedrībai būtu lauksaimnieki jāatbalsta.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka liela daļa prasību, kas tika izvirzītas pērn lauksaimnieku ārkārtas sapulcē Slampē, ir atrisinātas, vai arī pie jautājumiem notiek darbs darba grupās. Tostarp arī protestā norādītās prasības, iespēju robežās tiek īstenotas.

Krauze solīja turpināt pārrunas ES līmenī par Krievijas graudu importa aizliegumu ES, bet uzsvēra, ka tranzīta aizliegums ir daudz plašāka un sarežģītāka tēma, kur būtu jāiesaista arī, piemēram, ANO.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ir vienisprātis ar lauksaimniekiem par samazinātā pievienotā vērības nodokļa (PVN) saglabāšanu augļiem un dārzeņiem, kā arī samazināta PVN piemērošanu visai pārtikai un ēdināšanai. Šis jautājums jau ir darba kārtībā.

Arī kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas polišu iegādei šogad būtiski palielināts finansējuma apjoms. Savukārt jautājamā par līmeņa zemes apgrūtinājumiem, viņš uzvēra, ka nepieciešamas diskusijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai nodrošinātu, ka par apgrūtinājumiem, lauksaimnieki saņem atbilstošas kompensācijas.

Jau ziņots, ka pirmdien Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notiek lauksaimnieku protesti.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA pauda, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.

"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsvēra Lazdiņš.

Protesta laikā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.